Laidiens no arhīva:

Citādie lauki

Allaž kaut ko jaunu, bet allaž - zaļi

Mudīte Luksa, AgroPols
18.12.2003

Pilsētas pirmssvētku burzmā var tikai sapņot, cik balta, priecīgām spuldzītēm izgaismota un teiksmaina izskatās viesu māja Zaķi Ogres rajona Birzgales pagastā. Vieta, kur tevi gaida, kur dabas tīrajā vidē aizmirst nogurumu, stresu un beidzot sakārtot domas un dvēseli jaunam darba cēlienam. Jo vairāk tādēļ, ka zini - tu dzer absolūti tīru ūdeni, ēd ar ķimikālijām nepiesārņotus produktus, guli palagos, kas spodri mazgāti arī bez hlora un fosfora, bet tavā mītnē un pirtī, kurā var tvaicēties gan latviešu, gan turku vīzē, nav iebūvēts ne centimetrs sintētiska materiāla.
Zaķi ir viena no četrām saimniecībām, par kurām stāstīts asociācijas Lauku ceļotājs un Vides filmu studijas mācību filmā "Kā saimnieko Zaļā sertifikāta mājās Vidzemē". Tās ir demonstrējumu saimniecības, no kuru pieredzes mācīsies citi, kas šajā nozarē vēlēsies sasniegt visaugstākos standartus.
Pašu spēkiem vientuļā nostūrī
Kā to izdevies panākt Zaķu saimniekiem? Filmas prezentācijas reizē viesu nama īpašniece Linda Ratkeviča teica: zaļo saimniekošanu diktējusi vēlme atstāt aiz sevis nepiesārņotu vietu, kas nākotnē saglabātos tikpat tīra un pirmatnēja kā šobrīd. Bet mazliet vēlāk sarunā piebilda - lauku tūrisma veidošana pašu spēkiem, ieguldot pašu nopelnīto, ir smaga sevis izdzīšana, kas augļus nes gausi.
Kas zina, kāds liktenis būtu piemeklējis mežsarga māju Zaķi Ogres rajona Birzgales pagastā, ja pirms gadiem piecpadsmit tajā dzīvoklis nebūtu ierādīts Lauksaimniecības akadēmijas absolventiem, jaunajiem mežkopības speciālistiem Lindai un Valtam Ratkevičiem. Valts sāka strādāt par mežzini, bet Linda - tuvējā Jaunjelgavas kokaudzētavā.
Jaunā ģimene sāka ar ēku un apkārtnes sakopšanu. Uzbūvēja pirtiņu. Ģimenes budžeta papildināšanai audzēja puķes.
Bet ideja par viesu māju radās ap deviņdesmito gadu vidu, kad meža lietās, tāpat kā citās tautsaimniecības nozarēs iestājās apsīkums un bija jāsāk domāt par izdzīvošanu nākotnē. Nedēļas nogales pirtī un plašajā viesu istabā klētī nereti vadīja Valta kolēģi un paziņas mednieki, pa laikam uz pirti uzprasījās arī paziņu paziņas, tā pasviežot ideju, ka Zaķos tikpat labi iespējams uzņemt arī lauku apceļotājus par maksu. Ratkeviči māju privatizēja, un, ieguldot visu nopelnīto, pirmā tika pārbūvēta klēts. Tagad augšstāvā ir viesu istabas, apakšstāvā telpas atpūtai un lietišķiem pasākumiem. Plaša pirts. Viss viesiem.
Pašu savrupībai palikusi nelielā dzīvojamā māja, tagad ķieģeļiem apmūrēta. Apkārtne šeit patiešām gleznaina - netālu Daugava, pie mājām - gravas un dīķi, kuros var gan peldēties, gan zivis ķert. Līdz tuvākai apdzīvotai vietai - Jaunjelgavai - trīs kilometri. Linda atzīst - kamēr ģimenei vēl nebija sava auto, reizumis šķitis, ka Zaķi atrodas pasaules malā.
Bizness diktē darāmo
Tagad pasaule nāk uz Zaķiem. Aptuveni 1000 apmeklētāju veidolā ik gadu. L. Ratkeviča teic, ka viņas nākotnes vīzija ir ģimeņu tūrisms - vislabprātāk savā saimniecībā viņa uzņemtu vecākus ar bērniem, jo zaļā audzināšana jāsāk no mazotnes, bērniem jāiepazīst daba, jātuvinās tai un jāmācās saudzēt. Un kur gan to labāk īstenot, kā Zaļā sertifikāta paraugsaimniecībā, kur taupa ūdens un energoresursus, kur videi draudzīgi novada notekūdeņus un apsaimnieko atkritumus, nelieto plastmasas traukus, sazāļotus mazgājamos līdzekļus un būvniecībā izmantoti tikai dabiski materiāli. Nav jau viesi jāņem aiz rokas un jāstāsta - tāpat viss redzams pašu acīm. Gan sakoptā vide, gan dalītā atkritumu šķirošana un savākšana, gan ekonomiskās spuldzes telpās un ūdenskrāni ar dozatoriem.
Efektīvā ūdens attīrīšanas sistēma gan nav redzama, un tomēr tā ierīkota; saimnieki lēš, ka ieguldītie gandrīz 5000 latu atmaksāsies piecos gados.
Protams, viesu mājas apmeklētāju starpā, it sevišķi vasarās, ir daudz ģimeņu ar bērniem. Bet pagaidām vēl vairāk ļaužu šajā skaistajā un klusajā vietā vēlas sarīkot svinības nedēļas nogalē.
Kā teic saimniece, nemitīgi ir jāpēta pieprasījuma tendences un tām bez kavēšanās jāsniedz pretī pakalpojums. Citādi kādu dienu var attapties, ka viesu nams kļūst arvien klusāks, jo ceļotājiem citviet piedāvā ko citu, interesantāku. Tā Zaķos allaž parādās kāds jauns pakalpojums. Piemēram, šeit tagad uzņēmumiem piedāvā iespēju rīkot seminārus un konferences, ko lieliski papildina atpūta pirtī un brīvā dabā. Pakalpojums pieprasīts, turklāt ceļu uz Birzgali galvenokārt mēro rīdzinieki un neatkarīgi no sezonas.
Zaķos ir arī tas, kas reti kuram - āra baseins, kurā pat mīnus 20°C salā var plunčāties siltā ūdenī un raudzīties zvaigznēs...
Šajos gados Valts kļuvis par uzņēmēju kokapstrādes nozarē, bet Linda saglabājusi arī iepriekšējo darbu kokaudzētavas pārraudzībā. Trīs desmiti hektāru saimniecības vajadzībām tiek nomāti no valsts, bet kokaudzētava tagad ir viņas privātuzņēmums, kas dod darbu vairākiem strādniekiem. Te galvenokārt audzē stādus mežu atjaunošanai, mazliet arī dekoratīvos krūmus apkaimes ļaužu vajadzībām. Bet pats interesantākais - Lindas lauciņos ir Ziemsvētku sudrabeglītes, kas tagad jau sasniegušas pusmetra garumu; vēl pēc laika tās podiņos tiks izīrētas svētku greznumam un pēc tam atkal atgriezīsies audzētavā - līdz nākamajam gadam. Klienti, ja vēlēsies, varēs dabūt tieši savu eglīti arī nākamreiz.
Kā visu paspēt, turklāt ar veiksmi? Īstenībā šajā biznesā ir iesaistīta visa ģimene. Vasarā savs darāmais atrodas meitai un abiem dēliem, it bieži talkā nāk arī Lindas tētis un māte, kam māja turpat blakām.
Bet šajās Ziemsvētku un Jaunā gada gaidās Zaķos ir viesu laiks. L. Ratkeviča teic, ka viņi allaž ierodas gaišā noskaņojumā, un šī prieka aura tiek arī saimniekiem. Bet, kad viņiem sagribēsies balta sniega un strauja lidojuma, tad visi pieci Ratkeviči atradīs brīvu brīdi, ņems slēpes un dosies kalnos - Itālijā, Norvēģijā vai tepat Latvijā.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana