Iepirkums un cenas
"Labības pārstrādātāju asociācija (LPA) pārstāv aptuveni 70% mūsu pārstrādes uzņēmumu," informē asociācijas valdes priekšsēdētājs un a/s Dobeles dzirnavnieks padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks. "Mūsu biedri oktobra vidū bija iepirkuši 180 tūkst. t pārtikas un lopbarības graudu. Esam rēķinājuši, ka vēl nepieciešams 114 tūkst. t labības, tostarp aptuveni 50 tūkst. t lopbarībai."
LPA priekšstāvis uzskata: nav pareizi, ka, izņemot pašas asociācijas datus, vēl oktobrī tik smagā gadā kā šis, valstī nav objektīvas, plašākas informācijas par kopējiem labības krājumiem. Ir zināms, ka intervencē iepirkts ļoti maz. Arī Rietumvalstīs Eiropā šogad novākts par 8-11% mazāk kā iepriekšējos gados. Tas nozīmē, ka uzreiz rodas graudu deficīts.
V. Paškausks uzsver, ka šim gadam raksturīgs tas, ka cenas ievērojami cēlušās visām graudu grupām, par 10-30%: "Tas atspoguļosies gan miltu, gan lopbarības tirgus cenās. Peļņas daļa saruks visos posmos. Vislabāk šogad it kā pelna graudu audzētājs, bet arī viņš nav ieguvējs. Piemēram, Zemgales zemniekam bija izaugušas 5 t/ha, bet viņš dabūja novākt trīs tonnas."
Vieglā peļņa un nākotne
Tiklīdz pēc lietavām kļuva skaidrs, ka būs graudu deficīts, nekavējoties saradās ļoti daudz tirgotāju. Viņiem labības tirgus bija vieglas peļņas avots. Ja būs bagāts ražas gads, šie tirgoņi paši pazudīs. Turpretī pārstrādes uzņēmumam ir savas izmaksas, savas saistības ar klientiem.
"Daudzām pārstrādes ražotnēm aiz muguras stāv lielie lopkopības uzņēmumi, cūku un putnu fermas, kuras ne dienu nevar atstāt bez barības. Tāpēc esam spiesti maksāt par lopbarības graudiem augstākas cenas nekā parasti," paskaidro V. Paškausks. "Līdz ar to 2-4 mēnešus uz priekšu mums jānodrošina graudu rezerve. Jāņem vērā, ka kombinētās lopbarības cenas arī paaugstināsies, jo šogad daudz dārgākas kļuvušas iepērkamās izejvielas - soja, saulespuķes, kukurūza. Iepriekš tās pirkām par 90-100 USD/t, tagad par to pašu maksājam 130-140 USD/t."
Kvalitāte, eksports un imports
Pēc lietavām daudziem labības piegādātājiem dīgušie graudi bija nevis 2-3%, bet 20, 30% un pat puse kravas. Kā saka V. Paškausks, labu lopbarību no tādiem saražot nevar, tāpēc Dobeles dzirnavnieks daudzus vedumus brāķējis.
"Katrai kravai taisījām analīzes," viņš saka, "nekādu strīdu par to nebija, jo mūsu uzņēmums jau pēdējos piecus gadus ļoti stingri pārbauda kvalitāti. Piegādātāji zina - vispirms jāatved labības paraugi uz laboratoriju, kad veiktas analīzes, var vest visu kravu."
LPA vadītāja domas par eksportu un importu: ja valstij svarīgi visi uzņēmēji, tad nav pareizi, ka labību ļauj brīvi izvest, bet liedz ievest. Pretējā gadījumā vieniem tiek radīta labvēlīga situācija, otriem - gluži neizdevīga. Ik gadu trūkst kādas graudu grupas, bet iepirkt tos vajag tad, kad viszemākā cena, proti, ražas vākšanas laikā, kamēr vēl ir lielākais piedāvājums.
Dobeles dzirnavnieka prognozes
A/s Dobeles dzirnavnieks lopbarības pircēji esot visā Latvijā, no Liepājas līdz Alūksnei, apgalvo V. Paškausks. Uzņēmums strādā tikai ar Latvijas graudiem, vismaz pēdējos trīs gadus tā bijis. Šogad kopumā paredzēts iepirkt 75 tūkst. t pārtikas, 20-25 tūkst. t lopbarības labības. Padomes priekšsēdētājs stāsta, ka nākotnē ir nodoms palielināt graudu iepirkumu par 20-30 tūkst. t.
Tomēr dzirnavniekus uztrauc gaidāmais resursu sadārdzinājums, par kura līdzsvarošanas mehānismiem valsts institūcijās pagaidām nav lemts. Piemēram, Dobeles dzirnavnieka rentabilitāte pērn tikai nedaudz pārsniedza 2%. Kā būs šogad, kad gada beigās jāpērk dārgie izejvielu krājumi? Un kā pildīt ilgtermiņa līgumus ar lielajām fermām par lopbarību, lai noturētu samērīgu cenu un šie zemnieki vai uzņēmēji varētu lēst savas produkcijas pašizmaksu?
