Ražība

Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība gatavojas konkurencei

Savienības biedru skaits sniedzas pāri simtam. To vidū ir 94 govkopības saimniecības, tai skaitā 69 zemnieku saimniecības, četri putnkopības uzņēmumi, kurus pārstāv arī Preiļu rajona z/s Ainava, a/s Putnu fabrika Ķekava, a/s Balticovo, p/s Daugavpils putni, 31 truškopības saimniecība. Par šķirnes dzīvnieku audzētavām govkopībā apstiprinātas 13 sarkano govju (tai skaitā Latvijas brūnās - LB) šķirnes saimniecības un 12 saimniecības, kur izkopta gan LB, gan Holšteinas melnraibo (HM) šķirne.
Kopsapulcē, ko Saldus pagasta kultūras namā jūlija beigās rīkoja Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība (ŠDzAS), tās direktors rīkotājs Rihards Stumburs informēja, ka par sabiedriskās organizācijas biedriem vēlas kļūt vēl deviņas zemnieku saimniecības. Tās atrodas gan Zemgalē un Kurzemē, gan Vidzemē un Latgalē, un saimnieki neatlaidīgi strādājuši, lai izkoptu savus ganāmpulkus. Piemēram, Jelgavas rajona Sesavas pagasta z/s Rudeņi īpašnieki Pēteris un Jolanta Kņopes tagadējās melnraibās govis izaudzējuši paši, jo pēc kolhoza privatizācijas iegūtās fermas lopiņi pamazām bija jābrāķē. To pašu var attiecināt uz Balvu rajona Susāju pagasta z/s Upmalas saimnieku Edgaru Barkānu.
Labākie ganāmpulki mazo saimniecību grupā (līdz 40 govīm) pieder arī trim jēkabpiliešiem - Judītei Kalniņai no Viesītes z/s Veldres (vidējais izslaukums no govs 2002. gadā - 8480 kg piena*), Vitoldam Bērziņam no Saukas z/s Lazdas (7353 kg) un Aivaram Brokam no Saukas z/s Lejas Palsāni (7354 kg). Vidēji lielo ganāmpulku starpā (40-100 govis) - diviem krimuldiešiem Dainai Miglānei no z/s Jaunraudas (7638 kg) un Viesturam Liepiņam no z/s Kalndunduri (7613 kg), Ivetai Tīrumniecei no Jēkabpils rajona Viesītes z/s Kalna-Dambrāni (7593 kg) un Jānim Višņevskim no Valmieras rajona Burtniekiem (7406 kg). Lielo ganāmpulku vidū tie ir a/s Agrofirma Tērvete (7684 kg), p/s Kārļi Ogres rajonā (6891 kg), z/s Akmentiņi Bauskas rajonā (6005 kg), a/s Lopkopības izmēģinājumu stacija Jaunpils (5995 kg) un z/s Ogre (5988 kg), kuras īpašnieks ir savienības valdes priekšsēdētājs Guntis Ķigulis.
Ciltsvērtības izpratne
Valdes priekšsēdētājs G. Ķigulis savā ziņojumā īpaši uzsvēra, ka savienība sadarbojas ar zemnieku saimniecībām, mākslīgās apsēklošanas un ciltslietu stacijām un lopkopības zinātniekiem. Vajadzīgas nopietnas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanas programmas, kas pamatojas uz modernām atziņām pasaulē.
Tagad ŠDzAS kopā ar Ciltsdarba inspekciju veikusi šķirnes saimniecību pāratestāciju. Noturētas lekcijas par ciltsdarbu lopkopībā, veikta vaislas buļļu sertifikācija. Pagājušajā gadā aptuveni 1600 slaucamo govju uzņemtas Valsts ciltsgrāmatā.
Saimniecībās radusies lielāka interese par labiem šķirnes lopiem, piemēram, kad Tērvete paziņoja, ka pārdod telītes, tās visas izpirka. Palielināt piena ganāmpulkus cenšas daudzi. Taču ne visi īpašnieki nokārto veterināros un šķirnes dokumentus līdz galam, un, kad gadās izdevība, telīti pārdod bez ciltsdokumentiem.
Augstvērtīgu vaislas buļļu iegūšanai lieto embriju transplantāciju. Ganāmpulkos, kuros notiek embriju pārstādīšana, ieguvēji ir visi - ganāmpulka īpašniekam paliek telīte, bet bullīši nonāk ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijās.
ES konkurence un pašu atbalsts
Guntis Ķigulis teica: "Esam saņēmuši divu SAPARD projektu atbalstu, jaunie brauc mācīties uz ārzemēm, mūsu biedri cenšas modernizēt saimniecības, bet ja nav vajadzīgā atbalsta pašu valstī…"
ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Ziedone Bērziņa uzteica sabiedriskās organizācijas biedrus: "Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība īsteno jauno ciltsdarba programmu, kas tika apstiprināta 2002. gada 8. oktobrī. Šis darbs ir ļoti svarīgs, jo Latvijai ar saviem ganāmpulkiem jākonkurē ES, kur vidēji izslauc 7000 kg piena no govs gadā. Jāatzīst, ka pašlaik situācija mūsu valstī ir sarežģīta.
Kāds atbalsts ir pieejams? SAPARD programmu projekti. Ilgtermiņa investīciju programmas. Zemes iegādes kreditēšanas programma. Lauku atbalsta fonda iespējas. Kredītprocentu dzēšana. Tagad piena ražotāju labā strādā SIA Piena laboratorija Ulbrokā."
Redakcijas piebilde. Pašlaik, septembra vidū, gan vēl nav precīzas informācijas un skaidrības, ko šķirnes saimniecības un ganāmpulku īpašnieki varēs saņemt no ES tiešajiem maksājumiem, par ciltsdarbu un pašiem dzīvniekiem. Visa lopkopības nozare gaida risinājumu.


Piezīme: *Piena izslaukums no 2002. gada 1. jūlija līdz š.g. 30. jūnijam.