Ražība

Pārtikas un veterinārā drošība - pašu labā

Daļa zemnieku un lauku uzņēmēju samērā bieži izsaka pārmetumus Pārtikas un Veterinārajam dienestam (PVD) par pārlieku stingrām prasībām, birokrātiju utt. It īpaši to saista ar gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
Ārzemēs bijušie apgalvo, ka daudzās valstīs nosacījumi esot daudz liberālāki. Tajā pašā laikā ir arī daudz zemnieku un uzņēmēju, kas sadarbojas ar PVD, iemācījušies sakārtot savas saimniecības un uzņēmumus.
Vai ir pamats uzskatīt, ka Latvijā ražotā pārtika jau spēj konkurēt ES tirgū? Un ko dienestam izdevies uzlabot veterinārajā jomā, kā arī pieskaņojot mūsu valsts likumdošanu ES līmenim?
Šos jautājumus AgroPols lūdza komentēt PVD direktoram Vinetam Veldrem.
PVD funkcijas - kontrole un uzraudzība
V. Veldre: "Mūsu dienests neizvirza prasības, jo nav likumdevējs, kaut arī daudziem tā šķiet. Likumdevējs ir Zemkopības ministrijas Veterinārais un pārtikas departaments, Labklājības ministrija un Pārtikas centrs. Mums uzdotas kontroles un uzraudzības funkcijas, tas ir, jārūpējas par to, lai nodrošinātu kontroli par likuma prasību izpildi.
Arī es esmu bijis ārzemēs, un labi zinu, kā tur notiek šī kontrole. Bet pagaidām uz Latviju katru otro nedēļu brauc ES komisija, un ir skumji secināt, ka tās ziņojumos tiek rakstīts - PVD pietiekami stingri nepieprasa prasību ievērošanu, piemēro pārāk mīkstus sodus u.c. Esam kā dzirnakmens starp Latvijas ražotāju un Briseli.
Man ir tikai viens jautājums: ja simt uzņēmēju pārmet, ka mūsu prasības ir pārāk stingras, vai to pašu viņi var pateikt sabiedrībai? Tiem 2,5 miljoniem cilvēku Latvijā, kuri uzticas mums, ka kautuvē, pienotavā un citur ražo tikai augstvērtīgus produktus, ka skolas ēdnīcā viņu bērniem piedāvātā pārtika ir tīra, laba? Viņi to varēs apgalvot? Nē, nevarēs. PVD kontrole notiek sabiedrības interesēs, lai mums arvien būtu tīros, labos apstākļos iegūta pārtika."
Mums palīdz ražotāju asociācijas
PVD direktors apmeklējis daudzu rajonu pārstrādes uzņēmumus. Viņš uzskata: nav pilnībā panākts, lai pārtikas ražošanā ievērotu nekaitīgu, augstvērtīgu produktu ieguvi. "Pašlaik arī notiek pārrunas ar ES," V. Veldre uzsver. "Esam saņēmuši konkrētus kritērijus, iztulkosim tos un pēc tam runāsim ar ražotāju asociācijām. Proti, gribam panākt vēl garākus pārejas periodus un vēl vairākiem uzņēmumiem. Neviens dokuments ne no ZM, ne PVD netiek izsūtīts bez saskaņošanas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP). Tāpēc tiem, kas pārmet dienestam, es saku - stāstiet to savu organizāciju līderiem, un viņi lai sakārto šīs lietas. Konkrēti piemēri: pirmkārt, bitenieki ir saņēmuši ES sertifikātu; otrkārt, piensaimnieki; treškārt, nopietni strādā gaļas ražotāju asociācijas; ceturtkārt, maiznieki. Dialogs notiek ar visiem. Par katru ceturksni PVD ir pārskats, kas padarīts. Un katru mēnesi auditējam, kā darbi virzās uz priekšu."
V. Veldre pastāstīja, cik tālredzīgi spriež zemnieki. ZM rīkotajā reģionālajā konferencē Jāņmuižā kāds lauku saimnieks uzrunājis dalībniekus: "Par kādu konkurenci ES varam domāt, ja strīdamies par kvalitāti? Tai jābūt jau šodien. Kā citādi konkurēsim ar holandieti vai vācieti?"
Ko Latvija panākusi
Latvija vienīgā Baltijā ir panākusi, ka pārtikā un veterinārijā tai piešķirti pārejas periodi. Igaunijā pārejas laiks nav piešķirts nevienam uzņēmumam, Lietuvā 25 vai 30. Turklāt izdevies saņemt piekrišanu pārskatīt pārejas periodā paveikto. Proti, pagarināt termiņus. V. Veldre paskaidro - jau pirms diviem gadiem uzņēmēji brīdināti par uzņēmumu sakārtošanu. Abas puses - PVD un zemnieks - parakstījušas dokumentu par savstarpējām saistībām.
Notiek uzņēmumu atzīšanas process. Prieks, ka uzbūvētas septiņas jaunas kautuves - gan lieljaudas, gan mazjaudas. Daži jau domā par savu filiāļu atvēršanu.
"Šie divi gadi ir pagājuši ātri, un tagad redzams, ka ir trīs dažādi uzņēmēju tipi," direktors secina, "vieni vairs neko nedara un arī nedarīs; otrie dara, taču viņiem bieži pietrūkst gan naudas, gan kredītu, gan daudz kā cita; trešie solīto jau paveikuši. Protams, arī ES dalībvalstu starpā ir uzņēmumi, kas sliktāk sakārtoti kā daļa mūsējo. Bet vai mēs cenšamies tikai ES labā? Nē, vispirms savas valsts un savu iedzīvotāju dēļ."
Gandarījums par to, ka Latvijai ir vislabvēlīgākais statuss ES dalībvalstu, kandidātvalstu un Austrumeiropas valstu vidū dzīvnieku slimību ziņā. Jau šogad vai nākamā gada sākumā PVD kārtos jautājumu, lai Latviju atzītu par leikozes brīvu valsti. Panākts, ka lauksaimniecības dzīvniekiem izskausta tuberkuloze un bruceloze.
Valstī nav sērgu. Pasaulē to esot kopumā piecpadsmit. V. Veldre raksturo tikai mazu daļu to pasākumu, kas nepieciešami un prasa nesaudzīgu stingrību - ja draud kaut mazākā infekcijas iespēja, uz robežām aptur visus pārvadājumus 48 stundu garumā.
Aizliegumi tagad un turpmāk
PVD direktors vienlaikus ir valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors un galvenais veterinārārsts. Viņa tiesības: pieņemt lēmumu par aizliegumu ievest no jebkuras slimību skartas valsts dzīvniekus, govis, aitas, cūkas u.c., kā arī gaļu un tās produktus. Tādēļ, lai aizsargātu Latvijas ganāmpulku īpašniekus no infekcijas, patērētājus - no veselībai kaitīgas pārtikas.
Šis aizliegums būs spēkā līdz laikam, kamēr neesam ES. Ja Latvija iestāsies ES, liegumi attieksies uz fermu un novadu. Tādā veidā, kā tos piemēro ES dalībvalstīs, lai neciestu pārējie valsts zemnieki.
"Mums šajā saistībā bijušas domstarpības ar Nīderlandes, Francijas, Brazīlijas, Argentīnas un Lietuvas vēstniecībām. Tad kopā ar Ārlietu ministriju cenšamies aizstāvēt savas valsts intereses. Līdz šim tas izdevies. Zinu, ka šīs valstis pretējā gadījumā tikpat drakoniskus pasākumus piemērotu Latvijai," stāsta V. Veldre.
Sarežģījumi dienesta darbā
Pārtikas un veterinārajam dienestam savukārt ir pieci apakšdienesti: Informātikas departaments, Pārtikas aprites uzraudzības departaments, Dzīvnieku veselības un labturības departaments, Sanitārā robežinspekcija, Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, un vēl 27 PVD rajonu pārvaldes. Direktors paskaidro, ka slodzes šo dienestu speciālistiem ir aptuveni vienādas, taču katram sava specifika. "Nevaru pateikt, kurš no tiem ir mans labākais vai tuvākais palīgs: mūsu dienests ir roka ar pieciem pirkstiem, kur katrs vienādi svarīgs," saka V. Veldre. "Piemēram, ar labturības jautājumiem nodarbojas 76 inspektori. Esam secinājuši, ka ir diezgan daudz nereģistrētu liellopu, kas turpmāk sagādās sarežģījumus darbā. Bet tagad taupības režīma dēļ PVD būs par 30 inspektoriem mazāk. Protams, no tā cietīs veterinārās un pārtikas kontroles kvalitāte."
Neraugoties uz veiksmīgo darbu dzīvnieku slimību apkarošanā, tos apdraud lapsu un jenotsuņu trakumsērga. Ja ieviestu tādu kārtību, ka zvēri tiek laikus atšauti, šī slimība mazinātos. PVD ir nodrošinājis 300 tūkst. vakcīnas ēsmu izlikšanu šiem savvaļas zvēriem, veicis mājdzīvnieku piespiedu vakcināciju pret trakumsērgu. Taču dienests spēj izdarīt tikai savu darbu. Lai izskaustu šo nelaimi, jāpiedalās Valsts meža dienestam, sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām, medību kolektīviem, jo tas ir visas sabiedrības interesēs.