Ražība

Aitu ganāmpulki skaitļos

Dzīvnieku reģistrā 2003. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 2570 aitu ganāmpulki, kuros atradās 16333 aitas. Lielākais aitu īpatsvars ir bijis ganāmpulkos, kuros bijušas no vienas līdz piecām aitām, kopumā tās ir 5349 aitas. Vidējais aitu skaits ganāmpulkā - sešas aitas. Otrs lielākais aitu skaits ir ganāmpulkos, kur vairāk par 100 aitām - to ir 3139 aitas. Trešajā vietā - 21 līdz 50 aitu lieli ganāmpulki, kuros kopumā ir 2484 aitas.
Lielākie ganāmpulki
Paši lielākie aitu ganāmpulki, kuros ir vairāk par 200 dzīvniekiem, pieder Bauskas rajona Bārbeles pagasta SIA Ora, Jelgavas rajona Platones pagasta z/s Mežkalēji, Liepājas rajona Tadaiķu pagasta z/s Kūmas - 3, Madonas rajona Ošupes pagasta z/s Zīles, Valkas rajona Ēveles pagasta z/s Ķempēni, Valmieras rajona Mazsalacas pagasta z/s Vecvītiņi.
Aitu šķirnes Latvijā
Visvairāk ir Latvijas tumšgalves šķirnes aitu - 10790. Pēc tam - Latvijas tumšgalves krustojuma dzīvnieki, kas vislabāk atbilst gaļas ražošanai. Nedaudz Romanovas šķirnes aitu - 236, un 158 citu ārzemju šķirņu aitas. Ārzemnieces Valmieras rajona zemniekiem uzdāvināja dāņi.
Latvijas tumšgalves
Šķirne izveidota, vietējās aitas krustojot ar Šropšīras un Oksfordšīras teķiem, kurus savulaik ieveda no Zviedrijas un Anglijas.
Aitu mātēm dzīvmasa ir 55-65 kg, teķiem - 100-120 kg. Vilnas nocirpums attiecīgi 3,5-4,5 un 5,0-6,0 kg. Vilnas garums 8 - 10 cm, tās smalkums 48.-56. smalkuma kvalitāte. Tīras vilnas iznākums 55-60%. Vilnai pārsvarā krēmkrāsas tauksviedri. Aitu māšu auglība 150-260%.
Leisteres šķirne
Šķirne izveidota 1700. gadā Anglijā. Dzīvnieki ir lieli: teķiem dzīvmasa 90 -110 kg, aitām 60-80 kg. Vilnas nocirpums 4,0-6,0 kg. Tās garums 15-20 cm, vilna atbilst 46.-56. smalkuma kvalitātei. Leisteres garvilnas aitas audzē tīršķirnē, kā arī izmanto krustošanai ar īsvilnas aitām, lai iegūtu lielas, ātraudzīgas aitas. Šķirni audzē Eiropas valstīs, Austrālijā un Jaunzēlandē. Trīs Leisteres šķirnes aitas un vaislas teķi Dānijas zemnieki 1998. gadā uzdāvināja Mazsalacas pagasta zemniekiem.
Gotlandes šķirne
Šķirne selekcijas ceļā izveidota no vietējām ragainajām rupjvilnas aitām. Tā ir viena no populārākajām Zviedrijā, un šīs aitas audzē arī citās Skandināvijas valstīs. Aitas tur labo ādu un augstvērtīgas jērgaļas ieguvei.
Dzīvnieki ir vidēji lieli, piemēroti turēšanai bargos klimatiskos apstākļos, ļoti izturīgi. Aitas raksturo labas mātes īpašības, auglība 200%, vieglas dzemdības. Arī šīs šķirnes aitas mazsalaciešiem 1998. gadā uzdāvināja dāņi.
Romanovas šķirne
Šķirne 19. gadsimtā izveidota Volgas ielejā Jaroslavļas apgabalā. No šīs šķirnes 5-10 mēnešu veciem jēriem iegūst labākās kažokādas pasaulē. Tās ir vieglas, siltas, skaistā pelēkā krāsā. Akotmatiņi ir rupji, melni, labi atbalsta smalkos dūnmatiņus, tādēļ vilnsega valkājot nesaplok un nesaveļas.
Jēri piedzimst melni, bet no 2-4 nedēļu vecuma tiem intensīvi sāk augt gaiši vai pelēki dūnvilnas matiņi. Pēc 3-4 mēnešiem vilnsega iegūst Romānovas jēriem raksturīgo pelēko krāsu.
Romanovas aitas ir daudzauglīgākā šķirne pasaulē. Auglība - 300%. Aitām nav izteikta sezonveida meklēšanās, tās var aplecināt jebkurā gada mēnesī. Ja aitas pilnvērtīgi ēdina, tās var atnesties divos gados trīs reizes, katru mēnesi iegūstot 2-3 jērus. Rekords - 9 jēri metienā. No vienas aitas gadā var iegūt 2-3 augstvērtīgas jēru kažokādas un 70-80 kg augstvērtīgas jēru gaļas.
Šķirnes dzīvniekus plaši izmanto jaunu šķirņu veidošanai, auglības palielināšanai, kā arī rūpnieciskai krustošanai, lai iegūtu pusasiņu Romanovas šķirnes aitu mātes gaļas jēru ražošanai. Šķirni audzē Krievijā, Eiropas valstīs, ASV un Kanādā. Latvijā Romanovas aitas tur Cēsu rajona Līgatnes pagastā un Rēzeknes rajona Verēmu pagastā.

Pēc VCIDAC 2002. gada pārraudzības datiem un Dainas Kairišas (LLU) komentāra