Ražība

Zelta vārpas laureāts

Šogad par Latvijas agronomu biedrības balvas Zelta vārpa laureātu kļuva SIA Kurzemes sēklas galvenais agronoms Māris Grīnvalds. Kaut arī dārzeņkopība nav tā nozare, kas valstī aizņem lielākās platības, tās izturīgākie bruņinieki nepadodas. Un ārzemēs mūsu dārznieki jau iemantojuši savu vārdu. Taču visvairāk viņam rūp atbalstīt mūsu dārzniekus, izglītot viņus.
Māris ir stendenieks. Pēc vidusskolas iestājies Kazdangas sovhoztehnikumā. Viņa mācību laiks iekrita tieši tad, kad piecus gadus, no 1960. līdz 1965. gadam, tur varēja apgūt agronoma dārznieka specialitāti.
Ar Kazdangas diplomu kabatā Māris iestājās Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē. Pēc beigšanas viņam piedāvāja darbu LLA mācību saimniecībā. Taču vajadzēja rūpēties par māti, tāpēc jaunais agronoms atgriezās Kurzemē. No 1970. gada viņš sāka strādāt Tukuma rajona Matkules pagasta kolhozā 1. maijs. Tas tolaik bija pazīstams kā stabila, turīga saimniecība. Māris atceras priekšsēdētāju Arnoldu Raitumu - īstu saimnieku, pamatīgu vīru. Varbūt tāpēc, kad cienījamā vīra vietā stājās karstgalvis, Māris 1982. gadā aizgāja strādāt uz Dārzeņu šķirnes sēklu Talsu starprajonu nodaļu. Pēc desmit gadiem, brīvvalsts laikā, nodaļu pārveidoja par SIA Kurzemes sēklas. Tās galvenais agronoms Māris ir jau 22 gadus.
Māris atceras, ka padomju laikos dārzeņu sēklaudzēšana bija ļoti ienesīgs peļņas avots. Kolhozs 1. maijs dārzeņus audzēja ar plašu vērienu un gandrīz visas kultūras. Līdztekus nodarbojās ar sēklaudzēšanu.
Agronoms vēl tagad kļūst omulīgs, stāstot, kā samulsinājis holandiešu kolēģus - Matkules zemnieks Arnolds Jantons tolaik dabūjis 2,6 t/ha lielu kāpostu šķirnes "Amaga 611" ražu. Holandē vidējais iznākums esot 1,5 t/ha.
"Tas ir rekords," laureāts saka, "taču ar sēklaudzēšanu noņēmās daudzi. Bet 90. gadu sākumā likvidēja gan izmēģinājumu stacijas, gan šķirņu salīdzināšanas iecirkņus, sēklaudzēšana vairs nebija biznesa kultūra. Tā panīka. Mēs Kurzemes sēklās vēl nodarbojamies ar Ābolu šķirnes kāļu, rutku "Ziemas melnie apaļie", tomātu "Jūrmala" un "Kondīne", salātu "Rīga" sēklaudzēšanu."
Māris Grīnvalds atzinīgi runā par sadarbību ar zinātnieku Vilni Nollendorfu, Māru Kilevicu. Ir gandarīts, ka tēva pēdās iet Māra Gailīša meita Mārīte, un varot cerēt, ka Inese Buiķe no Pūres kļūs par labu konsultanti.
Māris ir Latvijas agronomu biedrības valdes loceklis. Tieši viņš ierosināja rīkot konkursu par labāko jauno agronomu. Vēl viņš ir LLU bakalaura eksāmenu komisijas loceklis.
Bet galvenais, šķiet, ir dzinulis izaudzēt savu brīnumdārzeni,
Ziemā Māris darbojas Bulduru lauksaimniecības skolas rīkotajos semināros un citās nodarbībās. Vasarās rīko dārzeņkopju lauka dienas pie lielajiem dārzeņu saimniekiem. Māris rāda pabiezu brošūru, ko saņēmuši šāgada lauka dienu dalībnieki Talsos. Protams, lai tādu sagatavotu, varbūt nedēļas naktis negulētas... Toties prieks par tiem vairāk nekā 200 Talsu lauka dienu dalībniekiem.