Ražība

Selekcionāru seminārs Priekuļos

Pagājušā gadsimta 70. gados Padomju savienība bija sadalījusi visu valsti tā dēvētajos selekcijas centros. Ziemeļrietumu selekcijas centrs atradās Baltkrievijā. Kopš tā laika tagadējo Baltijas valstu un baltkrievu selekcionāri katru gadu rīko darba seminārus. Ik pa pieciem gadiem selekcionāri uzņēma viesus: Stendes selekcijas stacijā, Priekuļu selekcijas stacijā, Igaunijā Jegevas laukaugu selekcijas institūtā, Lietuvā Dotnuvas Lauksaimniecības institūtā un Baltkrievijas Zemkopības institūtā Žodino. Toreiz apmainījāmies ar selekcijas materiālu, sūtījām hibrīdus cits citam. Tad šos seminārus nevarēja uzskatīt par starpvalstu, profesionāļi bagātinājās ar savstarpējo pieredzi.
Šāgada jubilejas tikšanās. Arī ar baltkrievu viesiem
Pagājušajā gadā Baltijas graudaugu un zirņu selekcionāri tikās Lietuvas Lauksaimniecības institūtā Dotnuvā, kas atzīmēja 80. gadskārtu. Šogad jūlijā svinēja jubileju Priekuļu selekcijas stacijai - 90 gadu. Galvenie notikumi svinību reizē bija Baltijas valstu seminārs un lauku un izmēģinājumu skate. Kā atgādināja Priekuļu selekcijas stacijas direktors Uldis Miglavs, priekulieši tagad sadarbojas ar 32 zinātniskajiem kolektīviem 12 valstīs.
Šāgada jubilārus priecīgi pārsteidza Baltkrievijas kolēģu ierašanās. Septiņu zinātnieku lielā delegācija bija pirmā pēdējo desmit gadu laikā, kas ieradusies uz šo Baltijas valstu saietu. Kaut arī pastāvīgi aicinājām, baltkrievu selekcionāriem acīmredzot radās šķēršļi robežjautājumos, varbūt attieksmē pret līdzdalību brīvvalsts pasākumos. Šoreiz kaimiņvalsts zinātnieki bija ieradušies ar daudziem interesantiem ziņojumiem par pēdējo gadu darbu. Cik var noprast, viņi strādā nopietni, jo Žodino ir laba materiālā bāze. Piemēram, mākslīgā klimata iekārtas u.c. modernas tehnoloģijas pētījumiem. Valsts dienvidos esot sēklaudzēšanas bāze. Baltkrievu delegācijas piedalīšanās mums bija ļoti svarīga, jo Latvijā iecienīta ne viena vien baltkrievu selekcionāru izveidotā graudaugu kultūru šķirne.
No Igaunijas bija ieradušies astoņi, no Lietuvas pieci selekcionāri. Visi ar saturīgiem ziņojumiem. Kaut arī mums visiem ir pamats teikt, ka naudas zinātnei un selekcijai nav, jaunu šķirņu veidošana nav apstājusies.
Igaunijā un Lietuvā
Latvijā līdz 1990. gadam graudaugu un zirņu selekcijas darbs notika Priekuļu un Stendes selekcijas stacijā, LLU mācību saimniecībās. Igauņiem bija tikai viens Jegevas laukaugu selekcijas institūts. Tas joprojām strādā stabili. Arī pateicoties tam, ka padomju gados institūta direktors bija uzņēmīgs vīrs, kas Zviedrijā bija nolūkojis paraugu, kā saimniekot. Toreiz panāca modernas laboratorijas iekārtošanu, kas noder vēl šodien. Iespējams, zinātnes finansējumu vieglāk iegūt tad, ja tas nonāk vienas iestādes makā. Pieļaujam, ka ar līdzekļu piešķiršanu sokas ļoti sarežģīti.
Lietuvā Dotnuvas Lauksaimniecības institūts vienīgais valstī nodarbojas ar graudaugu selekciju. Nevarētu teikt, ka kaimiņiem sokas vieglāk par mums. Mēs apmaināmies gan ar lietuviešiem, gan igauņiem ar selekcijas materiālu un informāciju. Pēc tam sūtām ziņas, kā uzvedas viņējās šķirnes, kaimiņi ziņo, kas notiek ar Latvijas šķirnēm.
Ārvalstu sadarbības ietekme: arī Meksikā, Peru un Austrālijā
Bez šaubām, Baltijas valstu starptautiskajā seminārā tagad vairs nevar norobežoties no pārējo valstu ietekmes. Strādājam ar Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Čehijas, Polijas, Meksikas zinātniekiem. Ārzemēs nākušas modē kailgraudu šķirnes - Latvijā ar kailgraudu auzām darbojas Sanita Zute Stendes SS. Priekuļu miežu selekcionāre Linda Legzdiņa Austrālijā piedalījās pasaules miežu ģenētikas kongresā, tagad no turienes saņemam selekcijas materiālu. Viņa arī sūtījusi uz Peru pirmo hibrīdo paaudzi pavairošanai: kad mums ir ziema, ietaupām laiku, jo saīsinās selekcijas process - mums atsūta jau hibrīdu otrās paaudzes sēklas materiālu. Epizodiski kontakti bijuši ar Gvelfas universitāti Kanādā. Zirņu selekcionāre Maija Vitjažkova uztur kontaktus ar Krievijas, Polijas, Francijas un citu valstu selekcionāriem.