Ražība

Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā

(No Baltijas graudaugu un pākšaugu selekcijas semināra referātiem)
Kā vērtē lauka kultūru noturību pret slimībām Baltkrievijā
G. Budēvičs, J. Šaško, M. Šaško (Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Aramzemes iekopšanas un kultūraugu audzēšanas institūts, BNZAAIKAI)
Veidojot šķirnes, kas būtu izturīgas pret dažādām slimībām, vislabākie rezultāti tiek sasniegti tad, ja vērtēšanu veic lauka apstākļos, taču lietojot speciālus infekciju fonus. Mūsu institūts nodarbojas ar izturības izvērtēšanu pret dažādām labības un lupīnu šķirņu slimībām. Graudaugu sugu noturība tiek izvērtēta laikā, kad slimībai ir vislielākais uzliesmojums, bet lupīnām - sēklu veidošanas laikā. Slimību attīstība tiek vērtēta 9 punktu skalā - 1 punkts nozīmē minimālu attīstību, bet 9 - maksimālo. Noturība tiek mērīta, arī vērtējot, vai kultūraugs ir spējīgs dot ražu infekciju apstākļos.
Ziemāju noturība tiek vērtēta, pārbaudot tos uz veselu slimību kompleksu (4-5 slimībām vienlaikus).
Tritikāles audzēšana Baltkrievijā: rezultāti, problēmas, perspektīvas
S. Gribs, V. Buštevičs (BNZAAIKAI)
Viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem darba virzieniem ir tādu tritikāles šķirņu radīšana, kuru ražība varētu sasniegt 9,2 - 10,6 t ha-1.
Ķerties pie šī darba mudināja prognoze, ka tritikāli tuvākajā nākotnē varētu arvien plašāk izmantot maizes, alus un spirta ražošanā. Tādēļ šīs kultūras sējplatības valstī paredzēts palielināt līdz 400 tūkst. ha.
Oficiāli tritikāli Baltkrievijā sāka audzēt 1989. gadā. No 1994. līdz 2002. gadam tās sējplatības tika paplašinātas desmitkārt, sasniedzot 235 tūkst. ha jeb 20% no ziemājiem.
Kaut gan ik gadu tiek izveidoti 300 un vairāk krustojumu, tomēr trūkumi joprojām piemīt gan jaunākajām vietējām, gan ārzemju tritikāles šķirnēm. Tā ir sakņu puve, sniega pelējums, pelēkplainkumainība. Ir nepieciešams palielināt tritikāles ziemcietību, izturību pret dīgšanu un graudu kvalitāti.
Viena no lielākajām problēmām ir panākt šķirņu viendabīgumu. Turklāt šeit arī rodas problēmas ar šķirņu aizsardzību ar patentiem. Problēmas risināšanai izmanto trīskāršu selekcijas ciklu.
Kailgraudu auzas - vērtīgs produkts
S. Haletskis, A. Telešina (BNZAAIKAI)
Kailgraudu auzām nav grauda apvalka un tām ir daudz augstāki kvalitātes rādītāji nekā parastajām auzām - proteīns sasniedz 16-18%, tauki - 7% un celuloze - 2%. Šo auzu enerģētiskā vērtība pārsniedz parasto auzu vērtību par 60 kcal un kviešu - par 30 kcal. Būtiski, ka kailgraudu auzās ir konstatēts augsts minerālvielu un svarīgāko aminoskābju saturs, paaugstināts ir arī B vitamīna līmenis.
Regulāri šīs auzu formas pētījumi mūsu institūtā tika uzsākti 1983. gadā. Šobrīd ir radītas jau divas šķirnes. Mogiļevas tehnoloģiju institūtā ir veikts pētījums par kailgraudu auzu uzglabāšanu un pārstrādi.
Zilās lupīnas audzēšana Baltkrievijā
V. Grīns, E. Geraskina, S. Vasko, I. Boriss (BNZAAIKAI)
Lai gan sākotnēji visvairāk tika audzēta dzeltenā lupīna, izrādījās, ka zilā lupīna ir izturīgāka pret slimībām, tāpēc tagad galvenokārt audzē to.
Zilo lupīnu šķirņu pētījumus Baltkrievijā veica jau pēckara gados, un tika radītas divas šķirnes. Tomēr abas deva zemu un nestabilu ražu, tāpēc tās praksē netika ieviestas un pētījumi par šo sugu tika pārtraukti. No 1976. gada zilās lupīnas pētījumus atsāka. Tagad reģistrētas jau 11 šķirnes. Pašlaik selekcijas darbā galvenais mērķis ir iegūt šķirnes trim izmantošanas virzieniem - graudiem, vispārējiem mērķiem un lopbarībai.
Laukaugu selekcijas sasniegumi Igaunijā
Vahurs Kuks (JLSI)
Jegevas laukaugu selekcijas institūta pētījumu galvenais virziens ir jaunu laukaugu šķirņu selekcija. Vairākās desmitgadēs institūts ir radījis uzlabotas ziemas rudzu, ziemas un vasaras kviešu, vasaras miežu, auzu, kartupeļu, lopbarības augu un sakņu, eļļas augu un dažādu dārzeņu šķirnes. Šogad Igaunijas Šķirņu reģistrā ir reģistrētas 64 institūtā radītās šķirnes. Jaunākās ir "Meri" (1999) un "Helle" (2000) - vasaras kvieši (šķirne radīta sadarbībā ar Somiju), "Villu" (auzas, 1999), "Piret" (2000) un "Maret" (2003) - kartupeļi, "Varto" (1999), "Piibe F1" (2000), "Valve" (2003) un "Mai" (2003) - tomāti, "Erme" (dārza zirņi, 2003) un citas.
Kviešu cepamīpašību testi Jegevas laukaugu selekcijas institūtā
Anne Ingvera, Reine Kopela (Jegevas laukaugu selekcijas institūts, JLSI, Igaunija)
No 1999. līdz 2001.gadam Jegevas institūtā tika testētas dažādas vasaras un ziemas kviešu šķirnes un līnijas gan no Igaunijas, gan citām Eiropas valstīm. Pētījumu mērķis bija pārbaudīt noteiktu līniju un šķirņu kviešu maizes kvalitāti, lai labākās varētu ieteikt igauņu zemniekiem un izmantot tās arī kviešu "vecāku" šķirnes selekcijā.
Cepamīpašības tika noteiktas pēc šādiem datiem: proteīna un lipekļa saturs, lipekļa indekss, sedimentācijas vērtība jeb Zeleny indekss, cepšanas tests un liela molekulārā svara glutenīna apakšvienības.
Pētījums tika veikts 129 vasaras un 56 ziemas kviešu šķirnēm. Igaunijas klimatiskajos apstākļos vasaras kviešiem parasti ir labākas cepamīpašības nekā ziemas kviešiem. Izmēģinājuma rezultāti liecināja, ka vasaras kviešiem bija augstāks proteīna un lipekļa saturs, kā arī labāka tā kvalitāte. Atzīmētas arī kviešu šķirnes ar labāko maizes kvalitāti. Turklāt proteīna saturam uz visu kopējo procesu ir lielāka ietekme nekā jebkuram citam atsevišķam rādītājam.
Igauņu ziemas rudzu šķirņu izmēģinājumi un kultivēšana sausuma apstākļos
Ilme Tupits (JLSI)
Pagājušajā gadā gaisa temperatūra Igaunijā pārsniedza vidējo rādītāju. Tomēr, salīdzinot ar citiem graudaugiem, tas bija labvēlīgs gads ziemas rudziem. Sēja bija normāla, rudzi pārziemoja labi, tiem nebija nekādu bojājumu, un pavasarī agri atsākās veģetācija, kas rudziem ļāva labi izmantot augsnes mitrumu. Taču lietus, kas sākās neilgi pēc ziedēšanas, jūtami ietekmēja nogatavošanos, atstājot lielu iespaidu uz ražu un graudu kvalitāti. Rudzi tika novākti 10 dienas ātrāk nekā parasti. Konstatēts, ka optimāli mēslotos laukos rudzu raža un kvalitāte pat mitros laika apstākļos ir augstāka.
Jaunu, perspektīvu vasaras miežu selekcijas līniju pētījumi
Aļģe Leistrumaite (Lietuvas Lauksaimniecības institūts)
No 1998. līdz 2002. gadam Lietuvas Lauksaimniecības institūtā tika izvērtētas perspektīvas vasaras miežu selekcijas līnijas. Eksperimentā tika vērtēts miežu augu garums, agrīnums, raža, graudu kvalitāte un dažas morfoloģiskās īpašības. Izmēģinājumu rezultāti ļauj mums izvēlēties tās līnijas, kas labi pielāgojas vietējiem apstākļiem un kurām ir augsta ražība. Kopumā katru gadu tika izmēģināts vairāk nekā 40 vasaras miežu līniju. Trīs izvēlētās līnijas tika nodotas tālāk oficiāliem izmēģinājumiem.