Ražība

Skrīveru ZC ekspedīcijas ģenētisko resursu vākšanai

Daudzgadīgo zālaugu zinātnisko ekspedīciju mērķis ir vākt un saglabāt vietējās izcelsmes tauriņziežu un stiebrzāļu sugas, tās novērtēt, aprakstīt un novietot glabāšanā Latvijas gēnu bankā (LGB).
Pateicoties valsts atbalstam un Ziemeļvalstu gēnu bankas palīdzībai, šādas ekspedīcijas Skrīveru Zinātnes centra (ZC) selekcionāri kopā ar LU Bioloģijas fakultātes zinātniekiem rīko jau kopš 2000. gada.
Ieguvumi Latgalē un Ziemeļvidzemē
Pirmā ekspedīcija notika 2000. gada 30. augustā uz Latgali. Vācām galvenokārt sarkanā āboliņa paraugus 11 dažādos objektos: Krustpils, Rožkalnu, Anspoku, Riebiņu pagastā, Aglonas bazilikas apkārtnē, Malmutes upes līcī un Neretas upes krastos. Paraugus vācām dolomīta karjerā, pamestos neapsaimniekotos laukos, purvainās ezermalās u.c.
Šāgada septembrī nelielā ekspedīcijā tika apmeklēts Madonas, Gulbenes un Cēsu rajons, kur ieguvām 51 sarkanā āboliņa paraugu bijušo fermu apkārtnē, meža ielokos, vecās atmatās, arī Jumurdas kalnā. Ievāktie paraugi atšķīrās ar lapu formu, krāsu, ziedgalviņu krāsu, posmu skaitu un citām pazīmēm.
Zinātniskā ekspedīcijā uz Ziemeļvidzemi devāmies 2001. gadā, lai atrastu vietējo Ziemeļvidzemes bastardāboliņu, kas ilgstoši aug Rūjienas un Mazsalacas apkārtnē un ir ļoti ziemcietīgs. Tas mums arī izdevās. Atradām un savācām sēklu no lielām savvaļā augošām šī bastardāboliņa platībām. Vēl ievācām plašu sortimentu ar dažādām stiebrzāļu sugām, piemēram, bezakotu lāčauzu, pļavas auzeni, kamolzāli, timotiņu, balto smilgu, lapsasti, sarkano auzeni un pļavas skareni, kā arī tauriņziežu sugas - sarkano āboliņu, apiņlucernu, pļavas dedestiņas, ziemas vīķus.
Ekspedīcijas kļūst mērķtiecīgākas
Ar katru gadu mūsu ekspedīcijas kļūst arvien pilnvērtīgākas un mērķtiecīgākas. Pagājušā gada ekspedīcijās jau bijām bruņojušies ar īpašiem mērinstrumentiem, ar kuru palīdzību varējām noteikt katras vietas precīzas koordinātas: platumu, garumu, augstumu virs jūras līmeņa u. c. Pērn tika noorganizētas divas plašas ekspedīcijas. Jūlijā, kad ir nogatavojusies lielākā daļa stiebrzāļu, devāmies uz Lubānas klāniem, lai savāktu pārplūstošajās pļavās augošās stiebrzāļu sugas. Paraugus vācām arī Aiviekstes upes krastos, Kujas upes pļavās, Mētrienas pagasta pamestajos tīrumos. Šajā ekspedīcijā savācām 54 stiebrzāļu un 21 tauriņziežu paraugu, kas pārstāvēja šādas stiebrzāļu sugas: miežabrālis, lapsaste, pļavas skarene, sekstaine, bezakotu lāčauza, kamolzāle, pļavas auzene, sarkanā auzene, purva skarene un niedru auzene.
Septembrī devāmies uz Kurzemi, lai Sabiles un Kandavas apkārtnē atrastu vietas, kur pirms 25-30 gadiem labi padevusies lucerna - gan lopbarībai, gan sēklai. Mums izdevās atrast arī lucernas lauku, kur pirms trim gadu desmitiem agronome Jumeja bija audzējusi šo kultūru, bet tagad jaunie saimnieki tur jau sastādījuši priežu mežu. Tomēr ievācām ļoti vērtīgus lucernas paraugus, ko varēs izmantot gan selekcijas darbā, gan nodot glabāšanā Gēnu bankā.
Šāgada jaunievākums
Jūlijā devāmies uz Dienvidlatgali: Daugavpils, Krāslavas, Preiļu un Jēkabpils rajonu. Pie Ziemeļsusējas upes netālu no Biržiem lēzenā nogāzē izdevās atrast lielu stiebrzāļu populāciju daudzveidību, kur savācām deviņas sugas. Jēkabpils rajonā pie Gārsenes pils pļavā ar nabadzīgu, skābu augsni savācām niedru auzeni, pļavas auzeni, bezakotu lāčauzu, kamolzāli. Te ir sen aizauguši lauki, kur sastopama liela stiebrzāļu sugu dažādība.
Ļoti vērtīgs objekts bija Brigena ezers, kur varēja atrast niedru auzenes un bezakotu lāčauzas sēklas. Citā objektā pie Naujienas izdevās ievākt arī kamolzāles vēlo formu, kā arī mazpazīstamu tauriņziedi - saldlapu tragantzirni (Astragalus glycuphullos).
Dubnas upes krastos bagātīgi varēja savākt miežabrāli un lapsasti. Šai braucienā kopumā savākti 78 paraugi, kas ir vērtīgs guvums gan selekcijas darbā, gan mūsu valsts ģenētisko resursu papildināšanā.
Septembrī atkal devāmies vākt daudzgadīgos zālaugus - šoreiz uz Ziemeļlatgali. Iegriezāmies Madonas rajona Mārcienas bijušajā kara poligonā, kur starp dzelzsbetona plāksnēm izdevās atrast gan stiebrzāļu, gan sarkanā āboliņa augus. Apmeklējām Pededzes applūstošās pļavas, kur aug raženas dažādu sugu stiebrzāles, bet pie Stāmerienas ceļa ilgstoši neapstrādātā laukā atradām plašu tauriņziežu klāstu. Turpinot ceļu pa Pleskavas šoseju, Līzespasta teritorijā skatu piesaistīja plašs pamests lauks, kurā auga ļoti lielas bastardāboliņa kolonijas, un visi augi bija ļoti veselīgi. Bijušās Siguldas izmēģinājumu saimniecības teritorijā, kur pirms 20 un vairāk gadiem auga austrumu galega, tagad ir neapstrādāts lauks, bet atsevišķi galegas augi tur atrodami arī tagad. No tiem tad arī ievācām vairākus sēklu paraugus.
Līdzdalība Baltijas valstu ekspedīcijā
Šogad septembra beigās bija iespēja piedalīties starptautiskā Baltijas valstu ekspedīcijā, kas tika organizēta uz Sāremā un citām salām Igaunijā. Šai ekspedīcijā piedalījās Skrīveru Zinātnes centra selekcionāri, Jegevas (Igaunija) Selekcijas institūta zinātnieki un Dotnuvas (Lietuva) Zemkopības institūta pārstāvji. No šīs ekspedīcijas izdevās pārvest vērtīgus dzeltenās un sējas lucernas paraugus, kas sastopami tikai šo Igaunijas salu teritorijā un aug vistālāk uz Ziemeļiem.
Ja valsts arī turpmāk finansiāli atbalstīs šo ģenētisko resursu vākšanu, tad rīkosim arī šādas zinātniskās ekspedīcijas. Tās ir sevišķi svarīgas retu, arī citās valstīs izzudušu augu sugu saglabāšanā, kam selekcijas darbā ir nepārvērtējama nozīme.