Ražība

Agroķīmisko pētījumu centra ražīgais darba cēliens

Agroķīmisko pētījumu centrs (APC) izveidots, lai nodrošinātu zinātniski pamatotu un kompleksu augšņu agroķīmisko izpēti lauku saimniecībās, mēslošanas līdzekļu kvalitātes kontroli un lietošanas optimizāciju, augsnes un augkopības produkcijas piesārņojuma kontroli.
Kompleksa augšņu agroķīmiskā izpēte ietver:
• augsnes paraugu ņemšanu,
• augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītāju noteikšanu akreditētā laboratorijā,
• analīžu rezultātu izvērtēšanu,
• agroķīmisko karšu sagatavošanu,
• ieteikumu sniegšanu šo materiālu izmantošanā,
• datu ievadīšanu Latvijā vienīgajā augšņu agroķīmiskās izpētes datu bāzē, kā arī datu bāzes uzturēšanu, tās informācijas analīzi un pārskatu sagatavošanu.
Augsnes agroķīmiskās izpētes izmaksas lauku saimniecībās šogad 70 - 75% apmērā sedza no valsts subsīdijām. Visa šim mērķim iedalītā subsīdiju summa ir apgūta. Bija arī saimniecības, kuras pasūtīja izpēti par līgumcenām, jo dažādu iemeslu dēļ nevarēja šim nolūkam izmantot subsīdiju līdzekļus. Tādējādi šogad esam apsekojuši gandrīz 30 tūkst. hektāru, nodrošinot 435 saimniecības ar augsnes analīžu rezultātiem, to novērtējumu, agroķīmiskajām kartēm un ieteikumiem šo materiālu izmantošanā.
Veicām augšņu analīzes arī pēc pasūtījuma zinātniskās pētniecības iestādēm, Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centram, SIA Kemira Grow-How, apzaļumošanas firmām, mazdārziņu īpašniekiem u. c. Priecājamies, ka arvien vairāk saimniecību īpašnieku saprot augšņu analīžu nozīmi un pasūta šo darbu, jo tikai tā iespējams noskaidrot skābo jeb kaļķojamo augšņu platības, plānot optimālu kultūraugu izvietojumu un to ražu, aprēķināt ekonomiski izdevīgas un videi draudzīgas mēslojuma normas kvalitatīvas ražas ieguvei un izvēlēties piemērotākos minerālmēslus.
Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvajos dokumentos noteikts, ka augšņu analīzes saimniecībās obligāti jāveic ik pēc pieciem gadiem. Mūsu valstī tas noteikts Labas lauksaimniecības prakses nosacījumos, kuru ieviešana saimniecībā pašlaik vēl ir brīvprātīga.
No savas puses cenšamies darīt visu, lai mūsu klienti būtu apmierināti un saņemtu kvalitatīvu un precīzu informāciju par augsnes auglības līmeni. APC Analītiskā nodaļa ir akreditēta augsnes, mēslošanas līdzekļu un kaļķošanas materiālu analīžu jomā, sadarbojamies ar citām valstīm analīžu rezultātu salīdzināšanā, strādājam jaunu, universālāku analīžu metožu un modernākas aparatūras apgūšanā. Paldies Zemkopības ministrijai, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Prezidijam un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei, kas atbalstīja valsts subsīdiju piešķiršanu jaunas analītiskās aparatūras iegādei un beidzot deva mums iespēju jūtami uzlabot kritisko situāciju šajā ziņā. Kolektīvā radās optimisms un ticība, ka varēsim strādāt vēl efektīvāk.
Balstoties uz augšņu agroķīmiskās izpētē iegūto informāciju, pēc lauku saimniecību pasūtījuma sagatavoti arī 90 tehniskās dokumentācijas projekti skābo augšņu kaļķošanai 3000 ha platībā, lai saimniecības varētu saņemt valsts subsīdijas augsnes reakcijas optimizēšanai savos laukos.
Šogad tika turpināta mēslošanas līdzekļu analīžu metožu standartu izstrāde, lai varētu novērtēt mēslošanas līdzekļu atbilstību ES direktīvās, Mēslošanas līdzekļu aprites likumā un Ministru kabineta noteikumos "Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" noteiktajām prasībām, ko veic ķīmisko analīžu jeb testēšanas ceļā. Mēslošanas līdzekļu testēšanu to sertifikācijas un kontroles mērķiem drīkst veikt tikai ar nacionālajos standartos noteiktajām analīžu metodēm, bet, stājoties spēkā Mēslošanas līdzekļu aprites likumam, 2001. gada beigās šajā jomā no aptuveni 100 nepieciešamajiem standartiem bija adaptēti vai izstrādāti tikai 40 nacionālie analīžu metožu standarti. Šogad darbs noritēja īpaši saspringti, jo kā nacionālos standartus vajadzēja adaptēt vēl 43 ES direktīvās vai starptautiskajos standartos noteiktās metodes un izstrādāt divas nacionālās metodes. Darbs nav pabeigts, jo top jauni starptautiski standarti, kurus nepieciešams adaptēt minerālmēslu, organisko mēslu un kaļķošanas materiālu testēšanai mūsu valstī. Piemēram, nesen ir apstiprināts starptautiskais standarts "Kaļķošanas materiālu reaģētspējas noteikšana", kas dod iespēju testēšanas ceļā noteikt kaļķošanas materiāla iedarbības ātrumu. Vairākās valstīs (piemēram, Vācijā un Dānijā) šo metodi lietoja jau senāk, bet tā nebija apstiprināta kā starptautiskais standarts. Tādēļ mēs to nevarējām adaptēt par mūsu valsts standartu un izmantot kaļķošanas materiālu iedarbības ātruma noteikšanai sertifikācijas vai kontroles mērķiem. Jāatzīmē, ka līdz šim nacionālie standarti tika izmantoti tikai mēslošanas līdzekļu sertifikācijas procesā, bet 2004. gadā Augu aizsardzības dienests uzsāks mēslošanas līdzekļu tirgus uzraudzību un kontroli. Mēslošanas līdzekļu sastāva kontrolei izmantos nacionālajos standartos noteiktās analīžu metodes.
Nacionālo standartu izstrādi veic Standartizācijas tehniskā komiteja (STK) sadarbībā ar VSIA Latvijas standarts. Tajā darbojas APC speciālistu darba grupa, kas kārto standartu tulkošanu vai izstrādi, sagatavo tos izskatīšanai STK sanāksmēs, ievieš labojumus un sagatavo standartus atbilstošā formā iesniegšanai Latvijas standartam. Standartu izskatīšanā un rediģēšanā piedalās visu ieinteresēto pušu pārstāvji: no Latvijas standarta, ZM, LLU Lauksaimniecības fakultātes, LU Ķīmijas fakultātes, LU Bioloģijas institūta, Latvijas Vides aģentūras, Nacionālā vides veselības centra, Skrīveru Zinātnes centra, LLKC un mēslošanas līdzekļu tirdzniecības firmām - starptautiskās a/s Jumītis, SIA Fertibalt.
Mūsu centra Mēslošanas līdzekļu sertifikācijas nodaļa (tās kompetenci ir novērtējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs) saskaņā ar MK pagaidu pilnvarojumu 2002. gadā un 2003. gada 8. oktobra rīkojumu Nr. 633 "Par institūcijas pilnvarošanu mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšanai" ir veikusi 57 mēslošanas līdzekļu sertifikāciju. Mēslošanas līdzekļa sertifikāts un reģistrācijas apliecība ir apliecinājums tam, ka mēslošanas līdzeklis nesatur cilvēkiem, dzīvniekiem un videi nevēlamus piemaisījumus un tā sastāvs atbilst deklarētajam. Diemžēl pašlaik sertificēti un reģistrēti ir tikai 30-40% no Latvijā tirgotajiem minerālmēslu veidiem, pārējie sertifikācijai nav vēl pieteikti.
Analītiskā nodaļa šogad ir veikusi ne tikai augsnes analīzes, bet arī 70 mēslošanas līdzekļu (minerālmēslu, kūtsmēslu, kaļķošanas materiālu u. c.) ķīmiskās analīzes gan sertifikācijas nolūkam, gan arī pēc firmu pasūtījuma.
Toksikoloģijas laboratorija pēc Augu aizsardzības dienesta pasūtījuma pārbaudīja graudu kodināšanas kvalitāti un veica pesticīdu darbīgās vielas noteikšanu valsts uzraudzības un kontroles funkciju īstenošanai saskaņā ar Augu aizsardzības likumu. Veiktas arī citas toksikoloģiskās analīzes (pesticīdu atlikumu noteikšana augsnē un produkcijā, nitrātu satura noteikšana produkcijā) pēc firmu pasūtījumiem. Toksikoloģijas laboratorijā ieviesta kvalitātes sistēma analītisko datu precizitātes nodrošināšanai.
Sadarbībā ar LLU un Stendes selekcijas staciju turpinājām arī darbu pie Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta "Slāpekļa režīma izpēte augsnē un augos optimālu slāpekļa mēslojuma lietošanas rekomendāciju izstrādei". Lai spriestu par agroķīmisko īpašību izmaiņām augsnē, pavasarī un rudenī noteikts augsnes minerālā slāpekļa saturs un citi agroķīmisko īpašību rādītāji bioloģiskās lauksaimniecības lauku augsnē Stendē; gandrīz visa gada garumā ik mēnesi noteikts minerālā slāpekļa saturs augsnē piecos LLU Augkopības katedras izmēģinājumu laukos Pēterlaukos. Slāpekļa mēslojuma lietošanas ieteikumu precizēšanai pētījām minerālā slāpekļa saturu augsnē agri pavasarī, atjaunojoties ziemāju veģetācijai, kā arī pēc zaļmēslojuma iestrādes un citiem priekšaugiem ziemāju sējai paredzētajos laukos. Noskaidrojām, ka zaļmēslojumā esošā slāpekļa mineralizācija augsnē atkarīga no temperatūras un vēl vairāk - no nokrišņu daudzuma. Ja vasaras otrajā pusē un rudenī pēc zaļmēslojuma iestrādes ilgstoši pieturas sauss laiks, slāpekli saturošo organisko vielu mineralizācija norit lēni, mazāk slāpekļa ieskalojas dziļākos augsnes slāņos. Nākamā gada pavasarī tad novērojams ievērojami augstāks augiem izmantojamā slāpekļa saturs augsnē nekā pēc mitras vasaras otrās puses un rudens. Tieši tā tas bija šopavasar, tādēļ graudaugiem vajadzēja dot mazāk slāpekļa mēslojuma nekā iepriekšējā gadā. Iespējams, mūsu iestādes dotie ieteikumi par slāpekļa devu samazināšanas nepieciešamību šopavasar nesasniedza saimniecības, jo daudzās vietās tika lietotas tādas pašas slāpekļa mēslojuma devas kā parasti, un graudaugi saveldrējās.
Karstā un nokrišņiem bagātā laikā organisko vielu slāpekļa mineralizācija norisinās strauji, rodas daudz nitrātu slāpekļa, kas rudens un ziemas periodā ieskalojas dziļākos slāņos un ir zudis augiem, tādēļ nākamā gada pavasarī augiem izmantojamā slāpekļa saturs augsnē ir salīdzinoši mazāks.
Lai samazinātu slāpekļa zudumus no augsnes un slāpekļa mēslojuma vajadzību, zaļmēslojums jāiestrādā augsnē iespējami tuvāk ziemāju sējas laikam, īpaši nokrišņiem bagātā, karstā laikā un vieglās augsnēs (2-3 nedēļas pirms ziemāju sējas).
Slāpekļa augu diagnostikas pētījumos Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augkopības katedras un Stendes selekcijas stacijas izmēģinājumos secinājām, ka intensīvām ziemas kviešu šķirnēm 6-9 t/ha labas kvalitātes pārtikas graudu var iegūt pie slāpekļa papildmēslojuma kopējās normas 120-140 kg/ha, no tās 45-60% dodot agri pavasarī, atsākoties ziemāju veģetācijai, 20-35% - stiebrošanas fāzes sākumā un 25-40% - vārpošanas sākuma fāzē. Pirmās slāpekļa papildmēslojuma devas lielums jāprecizē pēc augsnes minerālā slāpekļa satura prognozes datiem (ieteikumus to precizēšanai šopavasar sniedza un arī turpmāk nodrošinās APC). Otrās un trešās slāpekļa papildmēslojuma devas lielums atkarīgs no nokrišņu daudzuma vēlākajās ziemas kviešu attīstības fāzēs - lielākas devas jālieto pie palielināta nokrišņu daudzuma stiebrošanas fāzē un vārpošanas fāzes sākumā.
Ziemas tritikālei 6-9 t/ha graudu ražas iegūtas, lietojot papildmēslojumā 80-100 kg/ha slāpekļa divās devās: 60-70% pavasarī, atsākoties veģetācijai, pārējo daudzumu - stiebrošanas fāzē.
Jāpiezīmē, ka iepriekšminētās ziemas kviešu un tritikāles ražas izmēģinājumos varēja iegūt arī tādēļ, ka bija nodrošināts nepieciešamais fosfora un kālija mēslojums un tika veikti vajadzīgie augu aizsardzības pasākumi.
Lauka izmēģinājumā trešo gadu pētījām optimālās slāpekļa mēslojuma normas un to dalītās došanas lietderību kartupeļiem. Laika apstākļi šajos trijos gados bija visai atšķirīgi, tāpēc varējām pārliecināties par slāpekļa variantu ietekmi uz kartupeļu ražu un tās kvalitāti dažādos laika apstākļos. Trijos gados iegūto datu analīze rāda, ka optimālā slāpekļa norma 35-40 t/ha bumbuļu ražas ieguvei ir robežās no 80 līdz 120 kg/ha N. Tālāka slāpekļa normas paaugstināšana un arī tā dalītā došana neattaisnojas. Variantos, kur slāpekļa mēslojums bija dots dalīti, konstatējām zemāku cietes saturu un augstāku nitrātu saturu bumbuļos nekā variantos, kur viss slāpekļa daudzums bija dots tikai pamatmēslojumā.
Tie bija mūsu galvenie darbi un secinājumi šogad. Vēl jāatzīmē, ka mūsu ilggadējā darbiniece, žurnāla Ražība redaktore daudzu gadu garumā Agita Pāvule saņēma valdības apbalvojumu - Triju zvaigžņu ordeņa bronzas Goda zīmi. Mēs lepojamies ar to, ka esam viņas kolēģi.
Nākamajā gadā svinēsim APC četrdesmit gadu jubileju. Šajā laikā vairākas reizes ir mainījies iestādes nosaukums un darbinieku skaits, bet mūsu pamatuzdevumi palikuši nemainīgi. Ceram, ka pievienošanās Eiropas Savienības dalībvalstīm šajā gadā pavērs mums un visiem citiem lauksaimniekiem jaunas iespējas.


Mūsu darbinieku kolektīvs novēl visiem auglīgu un raženu Jauno, pārmaiņām bagāto 2004. gadu!