Ražība

Vienīgā zviedru sarkanraibās šķirnes saimniecība

Pirms gadiem astoņiem Vecbebru pagasta Vecsiljāņu saimnieks Jānis Midegs sāka ar 13 ha zemes, sēja labību, turēja sešas septiņas govis. Tagad tajā pašā kūtī saimnieks fasējot zālāju sēklu. Īpašumā ir 137 ha zemes, lietošanā 130 ha, kas vēl jāizpērk, ap 100 ha nomas zemes; 120 - 150 ha audzē rudzus, tritikāli, auzas un miežus, kas gadā dod 80 - 100 t sertificētas sēklas. Pircējiem patīk auzu šķirne "Laima", pēc miežiem "Malva" zemnieki braukuši pat no Daugavpils rajona.
Saimniecībā pati svarīgākā ir piena lopkopība. Jānim Midegam pieder Latvijā vienīgā zviedru sarkanraibās šķirnes saimniecība, šis statuss piešķirts 2000. gadā. Ganāmpulkā ir 110 liellopu, tai skaitā 49 slaucamās govis, arī dažas Latvijas brūnās (LB), kas sēklotas ar zviedru buļļiem jau trešajā un ceturtajā paaudzē. Pagaidām govju mūža ilgums ir 2,1 laktācija, jo ganāmpulkā daudz pirmpieņu, katru gadu nākot klāt 12 - 14 gotiņu. Arī pašlaik 12 teles esot apsēklotas. Tomēr pērnais izslaukums bijis 6870 kg piena no govs.
Kā ganāmpulks veidojies
Pirms pieciem gadiem Midegs no Zviedrijas atveda 20 zviedrietes. Tagad no tām ganāmpulkā vēl ir 14, jo arī ārzemnieces nācās brāķēt. Saimniekam ir aizdomas, ka vienai telei jau atvedot iekšās bijis svešķermenis, tāpēc pēc atnešanās to dabūja likvidēt. Vēl divām svešzemniecēm bijuši saaugumi, tautas valodā - vēzis. Tas varētu būt cēlies no tā, ka Zviedrijā lieto ļoti daudz minerālmēslu un minerālvielu barībā, viņš spriež.
Visas telītes ir audzētas ganāmpulka paplašināšanai. Vecsiljāņu saimniecībai izstrādāta īpaša selekcijas programma - pieciem gadiem uz priekšu. Tajā katrai gotiņai, kā smejas saimnieks, piemeklēts savs vīrs: "Gadu uz priekšu ir zināms, kas jādara. Ja kaut kas mainās, Siguldas ciltslietu stacija veic šīs korekcijas, tas ir, atrod sēklošanai citu bulli."
No vecajām govīm tikai divas palikušas, vienai bijis 12 gadu, ir astotā un devītā piena govis. "Interesanti," Midegs atceras, "ka līdz 1997. gadam skābbarību negatavojām un izslaukums bija 3 - 4 tūkstoši kg piena. Devām sienu, bietes, miltus - it kā visa pietika, bet no piena - nekā. Kā sākām dot skābbarību, tai pašai gotiņai, kas deva 4000 kg, izslaukums uzlēca līdz 5800 - 6200 kg."
Šķirnes audzētavas īpašnieks saka: "Manas govis varētu dot vēl lielāku izslaukumu, bet - man vajadzīgi teļi. Telītes un bullīši dzimst aptuveni puse uz pusi. Pērn, kad viena zviedriete atnesās, tai jau bija mazmazmeita trešajā pakāpē. Piena dod daudz: 8000 - 9000 kg, un šīs govs meitai tas pats slaukums, otrai meitai tāpat. Bet nelaime: māte nomina divus pupus, jo tesmenis zemu, - ko darīt? Man roka neceļas, gotiņa tik pienīga…Atstāju."
Kur zviedrietes ganās, ko ēd
Skābbarību Midegs liek tvertnēs. Ruļļu barība esot pārāk dārga. Bet gatavo gan zāles, gan kukurūzas skābbarību. Zāles barībā liek divus pļāvumus - pirmo, kas pļauts ap 10. jūniju, un otro augustā. Kukurūzu mazliet apsaldē, lai sulas nav pārmērīgi daudz. Sēj 12 - 14 ha kukurūzas, 2002. gadā tā padevusies dzeltengatavībā. J. Midegs stāsta, ka 2000. gadā ieguvis Latvijā otro vietu par skābbarības kvalitāti, vienīgi Tērvetes dižsaimniecība pārspējusi.
Vecsiljāņu ganībās un pļavās ir tikai kultivētais zālājs. Saimnieks to apsēj gan ar pašaudzētajām - pļavas auzenes šķirnes "Rita" un timotiņa "Agris" sēklu, gan pirkto.
Sēts timotiņš "Priekuļu 2", sarkanais āboliņš "Dīvaja", bet pēc ieteikumiem vien dzīvot nevar. Reizēm piesēj nedaudz auzu - 120 -140 kg/ha, viengadīgo aireni, skareni. Jāredz, kas zālājā brangāk padodas.
Vecsiljāņu laukos audzē arī rapšus, īpaši saimniekam patīk vasaras rapšu "Mozart" šķirne. Daļu rapšu sēklas pārdod Naukšēnos SIA Delta Rīga, daļu spiež eļļā. Eļļu lietojot dažādi: to pērkot pārtikai, zāģu ķēžu eļļošanai, pat vistu barībai. Rauši paliek pāri - tos J. Midegs vispirms izbaro savām govīm, daļu pārdod kaimiņiem. Paša govīm dodot līdz 2 kg dienā. Eļļas nogulsnes savukārt varot izbarot nobarojamajiem buļļiem; kad šīs piedevas dodot kādu laiku pirms kaušanas, tad parasta liellopa gaļa esot gaiša kā Šarolē gaļas šķirnes dzīvniekiem.
Kā kļūt par šķirnes saimniecību
Par z/s Vecsiljāņi ganāmpulka lopiem saņemtas dažādas subsīdijas: par slaucamo govi, par augstražīgajām govīm, gaļai nodotajiem jaunlopiem, šovasar piešķīra par pienu 5 Ls/t.
Divreiz J. Midegs saņēmis subsīdijas par augstražīgajām govīm - Ls 100, vienreiz ganāmpulkā tādas bijušas piecas. "Bet ar tām lielajām piena devējām arī darba ir vairāk: rūpīgāk jāpieskata, lielākas izmaksas zālēm, uzmanīgāk jāpiemeklē bullis," saimnieks uzskata, ka šis atbalsts noder, taču iztērēto neatsver.
Lai kļūtu par šķirnes saimniecību, vispirms jau vēlams kļūt par Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības biedru. Protams, ganāmpulkam jābūt pārraudzībā. Arī selekcijas plānam jābūt, bet to var izstrādāt tikai kopā ar speciālistiem. PVD izvērtē visu higiēnas, sanitāro un labturības prasību izpildi. Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija dod vērtējumu par ciltsdarbu. Analīžu sanāk stipri vairāk nekā parastai saimniecībai, šķirnes ganāmpulka lopiem izdara vairāk un sarežģītākus izmeklējumus. Kad visi dokumenti kārtībā, tie jāiesniedz Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienībai.
"Pēc telēm ir ļoti liels pieprasījums," J. Midegs stāsta. "Tagad laba melnraibā tele maksā Ls 400, zviedru sarkanraibā tāpat. Bet tiem, kas grib pirkt, šī cena ir pārāk augsta. Paredzu, ka pēc gada tā vēl pieaugs. Domāju, govs vērtība nedrīkst būt zemāka par piena vērtību vienā laktācijā. Manas pirmpienes caurmērā dod 6700 kg laktācijā.
Tagad pārdodu daļu no zviedru buļļiem sēklošanai. Tie baroti un kopti tā, lai izaugtu par labiem vaisliniekiem. Trīs buļļus nopirka viļānieši, citi pārdoti uz Daugavpils, Cēsu un Valmieras rajoniem, Birzgalē, Jaunpilī, Lēdmanē un Lauberē.”