Ražība

Ko plāno šķirnes saglabāšanas apvienība Zilā govs

Zilās govis ir Latvijas vietējo govju atzars, kas saglabājies līdz mūsdienām. Par to jāpateicas galvenokārt mūsu priekšteču - līvu cilts simpātijām pret skaistajām zilajām, kā vēsta nostāsti, jūras govīm, un arī mūsdienu lopu īpašniekiem - entuziastiem, kuri joprojām šos dzīvniekus uzskata par īpašiem.
Apvienības Zilā govs biedru ganāmpulki atrodas visā Latvijas teritorijā, bet šo reto dzīvnieku vairākums Kurzemes piekrastē - Ventspils un Liepājas rajonā.
Par Latvijas zilo govju šķirnes pastāvēšanu liecina šo govju reģistrēšanas fakts valsts ciltsgrāmatā. Zilo govju ieraksti tajā parādījās jau pagājušā gadsimta pirmajā trešdaļā. Pašreizējā Valsts ganāmpulku reģistrā atrodam ziņas par aptuveni 200 zilajām govīm; no tām tikai 89 ir daļēji zināma izcelšanās, bet tikai 50 govīm ir zināma izcelšanās arī no tēva puses. Ne visi šo govju audzētāji ir mūsu apvienības biedri, taču katram no viņiem dota iespēja piedalīties šķirnes atjaunošanas kopdarbā.
Audzēšanas uzdevumi
Lai īstenotu apvienības izveidošanas mērķi, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izstrādāt un īstenot visiem biedriem pieņemamu šķirnes audzēšanas programmu, kurā paredzam apvienot šķirnes saglabāšanu un tālāku izkopšanu. Lai šādu programmu izveidotu, bija jāsavāc, jāapkopo un jāanalizē pieejamā informācija par Latvijas zilās šķirnes populācijas dzīvniekiem.
Kaut arī programma nu izstrādāta, izpētes darbs vēl jāturpina. Visai atbildīga audzēšanas programmas sadaļa attiecas uz pārojamo dzīvnieku atlasi. Līdzšinējā informācija norāda uz populācijas tuvradnieciskās pārošanas (inbridētības) bīstamību un nepieciešamību rīkoties tā, lai samazinātu iespējamo šīs ietekmes (inbrīdings) depresiju.
Inbrīdinga novēršanas pasākumos paredzam:
· īslaicīgu citu populāciju gēnu introdukciju (svešu asiņu iekļaušanu) un
· tai sekojošu atkārtotu atkrustošanu, saglabājot šķirnes marku - zilo gēnu un izmantojot to kā ģenētisku marķieri.
Lai šādu programmas daļu izpildītu, ir nepieciešama visu programmā piedalošos audzētāju izpratne un atbalsts, informācijas apmaiņa starp apvienības koordinācijas centru un atsevišķiem audzētājiem, kā arī starp audzētājiem savstarpēji, lai koriģētu programmu tās izpildes gaitā.
Populācijas izdzīvošanas iespējas
Pati lielākā bīstamība šķirnes izdzīvošanai ir dzīvnieku tuvradniecība (inbrīdings). No populācijas govīm, kurām ir zināmi tēvi, vairākums ir četru buļļu: Bufalo Užavieša, Gaujara Lietuvieša, Viļņa Lietuvieša un Aizupa Lietuvieša meitas. Turklāt Vilnis un Aizups ir Gaujara dēli. Šādos apstākļos ir svarīgi rūpīgi plānot pāru atlasi un sagādāt neradniecīgus un augstas kvalitātes vaisliniekus.
Populācijas saglabāšanas būtisks priekšnoteikums ir valsts atbalsts šo reto dzīvnieku audzētājiem. Mājdzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana Latvijā aizsākās 1995. gadā - tieši ar pasākumiem Latvijas zilās saglabāšanā. Valsts subsīdiju nolikumā sāka atvēlēt līdzekļus audzētāju atbalstam.
Kaut arī līdzšinējā Zilo govju šķirnes populācijas saglabāšanās visai dažādos un bieži vien populācijai nelabvēlīgos apstākļos varētu pārliecināt, ka arī turpmāk populācija droši un sekmīgi pastāvēs, tomēr zilo govju audzētājiem ir jāstrādā kopīgi, lai plānotu un realizētu populācijas ilgtspējīgu pilnveidošanas programmu.
Pirmskara Latvijā oficiāli reģistrētā Latvijas zilo govju šķirne ir saglabājusies, pateicoties šo govju spējai pielāgoties pieticīgajiem piejūras smilšaino augšņu ēdināšanas apstākļiem, pašu govju piemīlīgajam raksturam, savdabīgajai apmatojuma krāsai un, protams, pateicoties šo govju audzētāju entuziasmam.
Latvijas zilās atrodam ne tikai Kurzemes piejūras rajonos, kur to ir visvairāk, bet 19 rajonos visos Latvijas novados. Tai skaitā 2002. gada nogalē Kurzemē bija 160 govju, Zemgalē - 15, Vidzemē - 55 un Latgalē -11 govju, kopā 241 Latvijas zilā govs.
Vairāk par 40% zilo govju koncentrētas Kurzemē, Baltijas jūras piekrastes zonā, Ventspils un Liepājas rajonā. Ventspils pusē visbiežāk šos dzīvniekus varam sastapt Piltenē, Tārgalē, Vārvē, Užavā un Jūrkalnē. Liepājas rajonā zilo govju audzēšanas apvidus ir Lažā un Kalvenē.
Latvijas zilo govju ražīguma raksturojums
Nav īpaši jāpierāda, ka zilās govis turam ne tikai tāpēc, ka tās šķiet skaistas, eksotiskas un retas. Būtiskākais ir tas, ka no tām gribam iegūt arī daudz un labas kvalitātes pienu. Salīdzinot ar Latvijas brūnajām (1. tab.), zilās govis īpaši neatpaliek ražībā, bet atsevišķās pozīcijās pat pārspēj tās. Turklāt šī tendence (2. tab.) vērojama jau vairāku gadu garumā.
Te jāņem vērā vairāki nosacījumi. No vienas puses, ganāmpulkos ar nedaudzām govīm, tās labi ēdinot un turot, varētu cerēt iegūt lielāku govju individuālo ražību. Tomēr zilo govju gadījumā govju īpašnieki nereti ir vecāki cilvēki, kuri nespēj sagādāt pietiekami daudz un labas kvalitātes rupjās barības. Ierobežotā rocība neļauj sagatavot arī spēkbarību.
Līdz šim audzēšanā nav bijusi koordinēta rīcība visas populācijas mērogā. Šaurā izlases loka dēļ nav bijis iespējams izlasīt vaisliniekus, nemaz nerunājot par to novērtējumu pēc pēctečiem, vai modernāku ciltsvērtēšanas metožu lietošanu (selekcijas indeksi, BLUP). Tā ir viena no svarīgākajām problēmām populācijas tālākajā pastāvēšanā.
Populācijas ģenealoģiskā struktūra
Latvijas zilās šķirnes populācijas ģenealoģisko struktūru veido tās audzēšanā izmantotie vaislas buļļi ar to ģenealoģiskajām grupām. Diemžēl populācijas struktūras elementu skaits ir ļoti mazs un apdraudētības nozīmē Latvijas zilās šķirnes govju populācija ir kritiskā stāvoklī. Līnijas vai radniecīgās grupas veido Gaujars Lietuvietis 85002 (3. tab.) ar saviem četriem dēliem (Vilni 85249, Aizupu 85253, Citronu 85256 un Jumi 85369) un Zilais Valmierietis 85006 ar dēlu Bufalo Užavieti 85005. Kā redzams, buļļi ir radniecīgi ne tikai no tēvu, bet arī no māšu puses. Triju buļļu māte ir Sandras Vilgutes govs 139. Ciprese, ar dēliem Bufalo, Aizupu (1998) un Citronu (1999). Pa vienam dēlam ir Annas Vilmanes 132. Gaujai - Gaujars (1996), Sandras Vilgutes 248. Bontijai - Vilnis (1998) un Visvalda Šteinberga 317. Jūrai - Jumis (1999).
Ja pārraudzīto govju skaits ir visai neliels - tikai 50-60 govju - un apsēklošanas sistēmā lietoto vaislinieku ir tikai seši (3. tab.), tad efektīvā populācija ir ap 22 (Ne=21,6), kas norāda uz lielu tuvradnieciskās pārošanas (inbrīdinga) iespējamību.
Ar inbrīdingu saprotam kopēja priekšteča klātbūtni ciltsrakstu abās pusēs, proti, ciltsrakstu mātes un tēva pusē, kādā no paaudzēm, skaitot līdz priekšteču piektajai paaudzei. Ja kopējais priekštecis ir sestajā un tālākajās paaudzēs, tad uzskata, ka tā vairs nav radniecīga pārošana. Pamats šādam uzskatam ir priekšstats par varbūtību plānojamam pēctecim saņemt vienādas cilmes gēnus no kopējā priekšteča pa abiem gēnu nodošanas ceļiem (tēva un mātes). Bīstamība: ja no mātes un tēva puses saņem vienādas cilmes gēnu, un tam piemīt nepilnības, tad šīs nepilnības izpaudīsies kā nevēlama pazīme (pazemināts izslaukums, sliktāka dzīvotspēja, kāda no iedzimtām kroplībām u. c.). Jo tālākā priekšteču paaudzē ir šis kopējais priekštecis, jo mazāka ir varbūtība saņemt nevēlamo gēnu. Šo apsvērumu dēļ cenšas izvairīties no inbrīdinga, īpaši tad, ja kopējais priekštecis ir ļoti tuvās paaudzēs.
Savukārt jāatzīmē, ka attālu inbrīdingu uz izcilākajiem vaisliniekiem dažkārt plānojam lietot apzināti, lai saglabātu populācijā izcila priekšteča vēlamos gēnus. Tas ir līnijaudzēšanas pamatprincips, kad cenšas panākt iespējami augstāku radniecības pakāpi ar izcilo priekšteci.
Šādos inbrīdinga bīstamības apstākļos, kādi ir mūsu aplūkojamajā populācijā, ir nepieciešams ienest populācijā svešas asinis un rūpīgi plānot atlasi, lai pārojumu rezultātā iegūto pēcteču ciltsrakstos iespējami attālinātu kopēju priekšteču parādīšanos. Šo atlases kontroli var veikt katrs zilās govs audzētājs pats. Tikai viņam ir jāzina savas govs ciltsraksti vismaz trijās priekšteču paaudzēs. Tad, pārlūkojot piedāvāto zilo buļļu ciltsrakstus, jāraugās, vai plānojamā pēcteča ciltsrakstu II un III paaudzē neparādīsies kāds kopējs priekštecis ciltsrakstu abās pusēs (mātes un tēva pusē), kas tad arī norādītu uz iespējamo inbrīdingu, ko nevajadzētu pieļaut.
Zilo govju grupējums pēc tēvu līnijām parādīja, ka 2002. gadā, bez mākslīgās apsēklošanas staciju piedāvātajiem zilajiem buļļiem, kā zilo govju tēvi ir izmantoti seši Holšteinas melnraibie un 18 Latvijas brūnie buļļi. Tā kā no šiem tēviem ir iegūti zili pēcteči, tad šoreiz ir pamats domāt, ka zilo māšu zilais gēns pēctečos ņēmis pārsvaru.
Kā novērst tuvradniecisko pārošanu
Buļļu sastāva spektra paplašināšana. Tā kā audzēšanas mērķis ir saglabāt vienīgo vēl līdz šim saglabājušos Latvijas vietējo govju populācijas atzaru - Latvijas zilās govis, tad populācijas tālākā atjaunošanā pamatmetodei jābūt tīraudzēšanai. Tā ļaus savākt un saglabāt zilo govju genofondu un nodrošināt tā dabisku attīstību, apvienot populācijas saglabāšanas un izkopšanas intereses.
Ņemot vērā populācijas nelielo apjomu un tikai sešu, turklāt radniecīgu, vaislinieku lietošanu līdzšinējā mākslīgās apsēklošanas praksē, atlases darba atvieglošanai jāīsteno līnijaudzēšanas principi, bet sākuma posmā kombinācijā ar asins pieliešanas pasākumiem, lai paplašinātu efektīvo populāciju.
Ganāmpulkos, kur tas iespējams, noderīga ģimeņu audzēšanas prakse, īpaši šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībās. Tā kā zilo govju ganāmpulki ir nelieli, atsevišķos gadījumos šāda ģimene aptvers vairākus ganāmpulkus.
Īpašos gadījumos, kad nav iespējams izvairīties no ļoti tuva inbrīdinga (I-II, II-I, II-II, I-III, III-I) vai tuva inbrīdinga (II-III, III-II, III-III), pieļaujama šķirni uzlabojošā krustošana vai asiņu pieliešana, izmantojot tā dēvētos kompozitos vaisliniekus, ar tai sekojošu atkrustošanu.
Kā uzlabotājšķirnes var izmantot Latvijas brūno un Holšteinas šķirni, kur katrā konkrētā gadījumā izvēlas atbilstošus, vispusīgi novērtētus vaislas dzīvniekus. Šo šķirņu saderībai ar Latvijas zilo ir pieejami dati par krustojumiem, kas jau veikti Latvijas zilo govju populācijā.
Mūsu izvēlēto uzlabotājšķirņu ģenētiskā mainība un potenciāls ir pietiekams, lai nodrošinātu selekcijas uzdevumus, ko nepieciešams īstenot Latvijas zilās šķirnes populācijā. Tomēr attiecībā uz Holšteinas šķirnes izmantošanu jāņem vērā, ka jāveic rūpīga vairāku zināmu nevēlamu gēnu, piemēram, BLAD, DUMPS u. c. pārbaude. Ja pieņemtu ieteikumus izmantot Beļģijas zilās šķirnes gēnus, tad ar tās starpniecību varētu sagaidīt salnās krāsas gēna (R alēle) ieplūšanu populācijā.
Domu par zilas apmatojuma krāsas ārzemju šķirņu meklējumiem galīgi tomēr neatmetīsim. Apvienības Zilā govs 2003. gada noslēguma kopsapulcē atbalstu guva ideja nelielā daudzumā izmēģināt Tiroles pelēko lopu gēnus. Tomēr pamatā ir nepieciešams koncentrēties uz Latvijas zilās šķirnes buļļu atražošanu tepat Latvijā, ieskaitot arī kompozito buļļu veidošanu ar jau pārbaudītām uzlabotājšķirnēm - Holšteinas un Latvijas brūno.
Kompozito jaunbuļļu veidošana
Atlases stratēģijas galvenā sastāvdaļa - buļļu izlase ar tādu aprēķinu, lai sēklošanas sistēmā iekļaujamie buļļi pēc iespējas būtu mazākā radniecībā ar sēklojamām govīm. Turklāt atlases veikšanai un pāru izvēles manevram selekcionāra rīcībā jābūt pietiekami lielam, cilmes ziņā dažādu buļļu skaitam. Tas ļautu brīvi kombinēt atlasāmos vecākus, mērķtiecīgi plānot govju individuālo atlasi.
Kompozito jaunbuļļu iegūšanai piedāvājam šādas kombinācijas (4. tab.). Tādējādi varētu iegūt 24 dažādus jaunbuļļus, kuri pārstāvētu 18 grupas un kurus tālāk pakļautu kompleksai pārbaudei pēc augšanas īpašībām, atražošanas datiem un ciltsvērtības.
Tā kā 2003. gadā ir saglabājušās un izmantojamas tikai triju buļļu: Aizupa, Citrona un Jumja devas, tad 7., 9., 10., 13., 15. un 16. grupai piederīgie jaunbuļļi iegūstami tikai no tiem pārojumiem, kuri jau ir veikti un no kuriem ir jau piedzimuši vai vēl piedzims pēcteči. Šo dzīvnieku sperma iegūstama, apsekojot populāciju un izmantojot piemērotos jaunbuļļus, kas vēl saglabājušies.
ZiBr grupa. Kā buļļu tēvus šajā grupā izmanto Citronu, Aizupu un Jumi. Buļļu mātes - labas Latvijas brūnās šķirnes govis (pasūtījuma sēklojumi). Iegūtos, atbilstošos jaunbuļļus plāno lietot govīm, kuras nav Aizupja, Citrona vai Jumja meitas.
ZiHo grupa. Kā buļļu tēvus šajā grupā izmanto Bufalo, Aizupu un Jumi. Buļļu mātes ir atbilstošas Holšteinas melnraibās govis (pasūtījuma sēklojumi). Jaunbuļļus plāno izmantot tām govīm, kas nav attiecīgo buļļu meitas.
BrZi grupa. Iegūt vismaz pa vienam jaunbullim no buļļu mātēm, kuru tēvi ir Bufalo, Gaujars, Citrons, Vilnis, Aizups un Jumis.
HoZi grupa. Līdzīgi kā BrZi grupā, iegūt vismaz pa vienam jaunbullim no Holšteinas šķirnes buļļu mātēm, kuru tēvi ir Bufalo, Gaujars, Citrons, Vilnis, Aizups un Jumis. Iegūtie kompozitie jaunbuļļi būs F1 īpatņi, no kuriem veiksmīgākos pārojumus paredzam izmantot jauno vaislinieku līniju veidošanai. Pārējos gadījumos aprobežosimies tikai ar vienas paaudzes iegūšanu, lai tālāk pakļautu atkrustošanai (BC - back cross) ar zilās šķirnes īpatņiem.