Šā gada 1. maijs ienesīs jaunas vēsmas arī tradicionālajā Latvijas lopkopības nozarē zirgkopībā.
Lai mēs spētu turēties līdzi pārējām Eiropas Savienības valstīm, arī šajā nozarē būs vajadzīgi ne tikai profesionāli, izglītoti speciālisti, bet arī zinoši lauku saimnieki, zirgkopības entuziasti, kas spēs to sakārtot atbilstoši Savienības direktīvām.
Jāievieš zirgu reģistrs
Pirmām kārtām ir jāievieš zirgu reģistrs. Kā liecina statistikas dati, valstī pašlaik ir aptuveni 17 tūkst. zirgu (pēc FAO datiem, Igaunijā ir 5,5 tūkst., Lietuvā - 65 tūkst.).
Pērn Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs (VCIDAC) sagatavoja dokumentu paketi zirgu reģistrācijas uzsākšanai 2004. gadā. Zirgi jāreģistrē līdz maijam. Paredzēts, ka zirgu pases pirmreizēji apmaksās par valsts līdzekļiem.
Zirgu reģistrs Latvijā gan jāievieš pēc ES prasībām, taču tas ir ļoti svarīgi zirgkopības attīstībai mūsu valstī. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā katram zirgu īpašniekam bija dzīvnieku pases, tās izsniedza pagasta pašvaldība (pēc 1939. gada statistikas datiem, valstī bija 415 tūkst. zirgu). Pēc 1948. gada ieviesa tā dēvētās zirgu ciltskartītes.
Reizē ar reģistru atbilstoši zirgu vērtēšanas instrukcijai tiks noteikta arī katra zirga šķirne, izcelšanās, krāsa un pazīmes.
Pirmdokumentu aizpildīšanu veiks sertificēts zirgu vērtētājs, kuru varēs izsaukt ar reģionālo lauksaimniecības pārvalžu starpniecību.
Katram zirgu turētājam jābūt ganāmpulka reģistrācijas un novietnes, kurā zirgs atrodas, reģistrācijas numuriem.
Visos zirgu pārvietošanas gadījumos veterinārārsts aizpilda dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju. Ja zirgu nāksies ārstēt, veterinārārsts īpašniekam prasīs uzrādīt zirga pasi. Tā būs pamatdokuments arī ciltsdarba veikšanai.
Zirgu šķirnes. To apzināšana
Katrs zirgs pieder kādai noteiktai šķirnei. Savukārt šķirnes ietvaros būs tīršķirnes zirgi, krustojuma zirgi un zirgi ar nezināmu izcelšanos, kuri tiks pierakstīti kā piederīgi kādai šķirnei.
Mūsu valstī lielākais īpatsvars ir Latvijas zirgu šķirnei, kuras ciltsmarka ir LS (Latvijas siltasinis no 2000. g.). Nelielā skaitā varētu vēl atrasties pa kādam Latvijas ardenim Zemgalē, kuriem piešķirs ciltsmarku LA. Savukārt Latgalē vēl sastapsim Latgales rikšotājus, kuriem piešķirs ciltsmarku LR. Tas, ka pašlaik nav konkrētu datu, cik un kur šo šķirņu pārstāvji vēl atrodami, izskaidrojams tieši ar zirgu reģistra trūkumu.
Bez šīm Latvijas vēsturiskajām šķirnēm un šķirņu grupām būs vēl citas šķirnes, kuras piedalās Latvijas zirgu šķirnes sporta tipa izkopšanā; lielākā daļa ievestas no Vācijas u.c. ES valstīm.
Ar šķirnes zirgkopību saistītos jautājumus kārto Latvijas Zirgaudzētāju biedrība (LZB), kas gan galvenokārt strādā ar Latvijas zirgu šķirnes sporta tipu. Šogad valsts paredzējusi nacionālās subsīdijas, uz kurām var pretendēt šķirnes zirgu audzēšanas saimniecību īpašnieki. Subsīdijas paredzētas zirgu audzētājiem tikai par selekcijas darba veikšanu un Valsts Ciltsgrāmatas kārtošanu. Subsīdiju kritērijos ir iekļauta vaislas ērzeļu sertificēšana un vērtēšana, jaunzirgu sagatavošana un to darbaspēju pārbaude. Līdz šim šis darbs netika nopietni un pietiekami profesionāli veikts.
Šogad pirmo reizi tiks vērtēti kumeļi, kā arī vaislas ķēves un vaislas ērzeļi pēc pēcnācēju kvalitātes. Tas iespējams tāpēc, ka pērn pārstrādāta "Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarba programma 2004. gadam un tuvākai perspektīvai līdz 2009. gadam". Pērn 24. decembrī to apstiprinājis zemkopības ministrs.
Esam starptautiski atbildīgi
Jau 1995. gadā Latvija Riodežaneiro ir parakstījusi konvenciju par bioloģisko daudzveidību un uzņēmusies dzīvnieku ģenētiskās mainības saglabāšanas pienākumus. Lopkopībā mēs runājam par dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem (DĢR). Zirgkopībā ģenētiskajos resursos iekļauts Latvijas zirgu šķirnes braucamais tips. Svarīgi, ka 2003. gadā tika izstrādāta DĢR saglabāšanas programma. Saimnieki, kuriem vēl ir Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgi, kas atbilst programmas prasībām, pēc Latvijas iestāšanās ES varēs saņemt strukturālo fondu maksājumus. Ar braucamā tipa zirgu saglabāšanas programmu var iepazīties ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes departamenta lopkopības pārvaldē, LLKC, LZB un LLU.
DĢR tipa zirgi mierīgā rakstura dēļ labi izmantojami tūrismā, atpūtai, izjādēm utt. Tātad peļņai, ko gūsiet, rīkojot ar zirgiem saistītus atpūtas pasākumus, pievienosies arī ES nauda.
Izstrādā ciltsvērtības instrukciju
Pašlaik speciālisti intensīvi izstrādā Latvijā audzējamo šķirnes zirgu ciltsvērtības noteikšanas instrukciju, kas paredz ieviest indeksu metodi, pēc kuras strādās ciltsdarba organizācijas, kas zirgu kvalitāti noteiks pēc trīs galvenajiem rādītājiem:
· eksterjera;
· darbaspējām;
· pēcnācēju kvalitātes.
Iepriekš, padomju laikā, šie dati dzīvnieku ierindoja E, I un II klasē.
Lai objektīvi noteiktu zirgu ciltsvērtību, nepietiek aprēķināt tikai vidējos rādītājus un salīdzināt tos ar līdzinieku datiem. Tādēļ Eiropas zemēs ciltsvērtību nosaka ar indeksu metodi, kur noteiktā integrālī formulā ietilpina attiecīgus pamatrādītājus, no kuriem tiek izrēķināts indekss.
Indeksācijas metode ietver daudzus ciltsvērtību ietekmējošus faktorus un dod precīzāku novērtējumu. Indekss ir skaitlis, kas jau izteikts procentos un norāda katra konkrēta dzīvnieka pazīmes novirzi uz vienu vai otru pusi no šķirnes vidējā rādītāja.
Pasaulē ciltsvērtības noteikšanai arī zirgkopībā lieto BLUP metodi, kuru izstrādāja amerikāņu zinātnieks Hendersens 1963. gadā. Šādas metodes lietošana ir Latvijas zirgaudzētāju mērķis, bet, lai to ieviestu, jābūt uzkrātam pietiekami lielam skaitļu materiālam par pašu īpatni, tā pēcnācējiem, vecākiem un par katru selekcionējamo pazīmi. Tā kā mūsu valstī tas pašlaik nav iespējams, topošajā instrukcijā norādīs metodes, kā noteikt vairākus indeksus katram zirgam tikai pēc atsevišķām pazīmēm.
