Ziemošana rapšu sējumiem bijusi labvēlīga. Šur tur pamanāmi nenozīmīgi panīkuši laukumi, bet reti. Kā liecina aplēses, k/s Latraps biedri ziemas rapšus iesējuši aptuveni 18 tūkst. ha.
Pašlaik (aprīļa vidū red.) jau sākusies augu veģetācija, tāpēc ļoti svarīgi rapšu sējumiem dot pirmo slāpekļa mēslojuma devu. Vicināties nedrīkstētu, jo katra mēslošanai nokavētā diena ietekmēs ražu. Rapšiem tas ir ļoti svarīgi, jo tie sāk dzīvot ātrāk nekā graudaugi. Saimnieki, kas rūpīgi un ar apdomu kops sējumus, varētu cerēt uz aptuveni 3 t/ha lielu ražu.
Šajās aprīļa nedēļās ziemas rapši gan nedaudz izcilājas, jo naktīs ir neliels sals, dienās silts. Tomēr jācer, ka tas pārāk nekaitēs, jo rudenī rapši labi iesakņojās.
Par vasaras rapšiem šopavasar ir sevišķi plaša interese: daļa audzētāju pērnruden neiesēja pārāk daudz ziemas rapšu, jo atcerējās 2003. gada neražu ar ziemas sējumiem. Varētu būt, ka tiks iesēts ap 2530 tūkst. ha vasaras rapšu. Iespējams, varētu pat pietrūkt sēklas. Vēl pavasara sēja nav sākusies, bet tos, kas attapsies pēdējā brīdī, Latraps ar sēklu vairs nespēs apgādāt.
Ražas prognoze labvēlīgos apstākļos ir aptuveni šāda: ja ziemas rapši dod 3 t/ha, vasaras rapši - aptuveni tonnu mazāk, tātad 2 t/ha.
Vēlos visiem audzētājiem atgādināt - rapšiem patīk precizitāte daudz vairāk nekā graudaugiem. Tāpēc izdariet tiešām visu nepieciešamo, lai nebūtu iemesla pārmest sev pašiem, ka esat noskopojušies un tādēļ zaudējuši labu ražu.
Resursu cenu ietekme
Mēslošanas līdzekļu un citu resursu cenas kopš pērnā rudens ir ievērojami cēlušās - pat par 50%. Piemēram, slāpekļa mēslojums pērnā gada beigās maksāja 60-70 Ls/t, tagad vairāk nekā 90 Ls/t. Vieni iepirka krājumus rudenī, citi ne. Daži rēķina, cik lielā mērā pieaugusi graudu cena. Ja tā jūtami paaugstinājusies, tad resursu sadārdzinājums nav tik sāpīgs. Kam nebija tādas iespējas, tam, protams, izmaksas ir lielākas nekā iepriekš.
Ar slāpekli gan ir tā: ja saimniecībai ir noliktava, kur mēslojumu glabāt, tad labi; ja ne tad rudens pirkuma kvalitāte ir stipri mazinājusies un vērtības ziņā nav pat salīdzināma ar slāpekli, ko tagad saņemam no rūpnīcas.
Taču, ja rudenī pirktais slāpeklis zaudējis vērtību, pakalpojumu firmas cenšas to apmainīt vai atlīdzināt pircējam citā veidā. Nevar pārmest, ka šīs firmas tagad orientētos uz vienas dienas biznesu, jo to uzņēmēji nevar atļauties.
Pieprasījums ārvalstu tirgū pieaug
Kopš pērnā rudens mūsu k/s Latraps ir iestājušies diezgan daudz jaunu biedru tagad esam aptuveni 290 (2003. gada rudenī 250). Pērnā gada ražu ir izdevies pārdot ārvalstīs ar labiem līguma nosacījumiem. Rapšu sēklas eksportējām uz Somiju. Igauniju, Dāniju un Vāciju. Šī sadarbība audzētājiem acīmredzot ir izdevīga, citādi nebūtu piepulcējušies jauni biedri.
Pieprasījums no ārzemju firmām gadu no gada pieaug. Rapšu audzētājiem par noietu nav jāraizējas. Gluži pretēji: iegūstam arvien jaunus partnerus. Pēdējie nākuši klāt pircēji Vācijā. Taču vācieši mūsu rapšu audzētājus vēl uzskata par banānu republikas tirgotājiem, jo grib preci pirkt par lētāko cenu. Tad notiek diskusijas. Vācieši saka - pat savējiem nemaksājot tik daudz, cik prasām mēs. Taču mēs zinām tirgus cenu, un pamazām partneri atradinās no domas, ka latvieši atdos rapšu sēklas lēti. Esam pratuši pārliecināt, ka pastāvēsim uz savu cenu.
Eksportēt savas kooperatīvās sadarbības laikā esam iemācījušies, tādēļ no 1. maija, kad visi būsim iekšējā ES tirgū, mums būs vieglāk strādāt. Nedomāju, ka rapšu audzētājiem varētu rasties problēmas ES prasību un saistību dēļ. Tās gan varētu sagaidīt no Latvijas ierēdniecības puses.
Izaudzēt varam, izžāvēt ne
Mūsu kooperatīvās sabiedrības Elejas kalšu un noliktavu komplekss šogad darbu ievērojami atvieglos, jo tā ietilpība ir 30 tūkst. t. Taču komplekss kļūst par mazu. Zemgales audzētājiem jau pietiktu, tomēr šādu kalšu un noliktavu citviet Latvijā nav, un rapšu sēklas mums ved no Ludzas un Valkas, Ugāles un Ventspils. Tāpēc ar milzu bažām domāju, kas notiks rudenī. Pēc minētajām sējumu platībām rēķinu, ka paredzams aptuveni 100 tūkst. t rapšu sēklu ievākums. Bet reāli mums ir jaudas tikai kādām 40 tūkst. t. Ko līdz lielais pieprasījums, ja nevaram piedāvāt augstvērtīgu preci?
Vēl kaltes ir SIA Iecavnieks. Cik zinu, SIA Kesko Agro būvē kaltes Ogres rajona Lauberes pagastā. Daugavpils rajonā SIA Mamas-D uzbūvējis biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Īstenībā rapšu audzētāju vajadzībām vajadzētu kalšu un noliktavu kompleksu katrā Latvijas novadā. To būvniecībā, protams, jāiegulda lieli līdzekļi, un uzreiz šogad tik lielas kaltes nebūs pa spēkam. Bet ja būs slapjš rudens, rapšu audzētājus gaida katastrofa
Pagaidām pārstrāde neatmaksājas
Pagaidām k/s Latraps orientējas uz tirgu. Toties SIA Iecavnieks rapšu sēklas pārstrādā, ražojot eļļu. Arī mēs nopietni sekojam tirgus izmaiņām, un secinājumi ir tādi, ka pārstrādes ražotni vēl nevaram atļauties. Kāpēc? Tādā gadījumā veidosies situācija, ka zemniekiem kooperatīvā sabiedrība nevarēs par rapšu sēklām samaksāt labāko cenu. Zemnieki zaudēs uz pārstrādātās produkcijas rēķina. Ja savukārt būtu reāli, ka rapšu eļļas cena veikalos krītas, arī Latrapsim sēklu pārstrāde kļūtu izdevīga.
Līdz šim par rapšu sēklām ārvalstu tirgū tiešām maksā labi. Cena ir augsta ja pārdotu rapšus tagad, aprīlī, tie maksātu aptuveni 170 Ls/t. Bez šaubām, pavasarī tirgum domātais jau ir pārdots, bet arī rudenī un ziemā tie ir 130140 Ls/t. Izdevīga nozare. Un riskēt ar tādiem ienākumiem ražotāji diez vai gribēs.
Pagaidām mums nav arī lietderīgi iesaistīties biodīzeļdegvielas programmas darbībā. Arī šīs degvielas ražotāji nav ieinteresēti zemniekam maksāt tādu cenu, kādu maksā ārvalstu sēklu iepircēji. Ja būtu valsts atbalsts šai programmai, tad varētu pārdomāt.
