Laidiens no arhīva:

Ražība

Subsīdijas kartupeļu gredzenpuves izplatības apturēšanai

Jānis Sietiņsons, Raivis Grosbārdis, AgroPols
16.04.2004

Līdzekļu, ko varētu atvēlēt papildu subsīdijām, nav daudz. Tomēr ZM nolēma atrast Ls 90 tūkst. kartupeļu audzētāju atbalstam, lai apturētu kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatību, kas var nopietni apdraudēt Latvijas izredzes ES tirgū. Šīs subsīdijas tiks piešķirtas tiem audzētājiem, kuru saimniecībās Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) 2002. un 2003. gada ražā konstatējis minēto slimību. Lai atbalsta naudu varētu saņemt, audzētājam bija jāizpilda VAAD noteikto fitosanitāro pasākumu plāna nosacījumi. Tas paredz augu sekas ievērošanu, inficēto kartupeļu iznīcināšanu, pagrabu un noliktavu, kā arī tehnikas un taras dezinfekciju utt.

Viltīgā kaite
VAAD šo slimību pirms vairākiem gadiem atklāja Stendes selekcijas stacijas laukos. Toreiz Stendes selekcionāri izstrādāja un īstenoja kartupeļu gredzenpuves apkarošanas pasākumu komplekso plānu. Kā atzīst Stendes SS direktore Sanita Zute, šī slimība kartupeļu stādījumus apdraud gandrīz pastāvīgi. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvēlēties laukus, kurus tā nav skārusi - attālāk no inficētajām platībām, jo pat sīkie bumbuļi var kļūt par slimības avotu. „Turklāt pārbaudīt kartupeļus var tikai pāris mēnešus pēc ražas novākšanas,” saka S. Zute.
VAAD novērtējis, ka tieši kartupeļu gredzenpuve ir vispostošākā. Ja Latvijā neīstenos slimības monitoringa pasākumus saskaņā ar ES prasībām, mūsu valsts augkopjiem var tikt noteikti ierobežojumi ES kopējā tirgū realizēt gan pārtikas, gan sēklas kartupeļus. Šī slimība ir konstatēta arī jau esošajās ES dalībvalstīs, un, tāpat kā Latvijā, izstrādāta rīcības programma tās lokalizēšanai. To pašu ES tagad sagaida no mums.

VAAD komentārs
Apsekojumi slimības izplatības noteikšanai Latvijā tika uzsākti 1998. gadā. Tad galveno uzmanību pievērsa kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecībām, jo kartupeļu sertifikācija nebija iespējama bez laboratorisko analīžu apstiprinājuma, ka slimība nav konstatēta. Pēdējo gadu apsekojumu rezultāti liecināja, ka gaišā gredzenpuve kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecībās sastopama diezgan reti un nelielās platībās.
Pērn VAAD uzsāka arī pārtikas kartupeļu monitoringu slimības klātbūtnes noteikšanai, kā to pieprasa ES direktīvas par kartupeļu gaišās un tumšās gredzenpuves izplatības ierobežošanu, un tas arī izraisīja inficēto saimniecību skaita un platību ievērojamu palielināšanos.
Salīdzinot pārbaudītās platības ar statistikas datiem par to, cik daudz kartupeļu tiek audzēts Latvijā (pēc LVAEI datiem - aptuveni 53 tūkst. ha), jāteic, ka VAAD ir pārbaudījis tikai 1,7% no kopējām kartupeļu platībām. Turklāt pārbaudītas 147 saimniecības no VAAD reģistrētajām 530 sēklaudzēšanas un pārtikas kartupeļu saimniecībām – tātad aptuveni 30%.
Tā kā ierobežoto budžeta līdzekļu dēļ vienā gadā nav iespējams aptvert un pārbaudīt visas saimniecības (par laboratoriskajām analīzēm pārtikas kartupeļu audzētājiem nav jāmaksā), tad visas reģistrētās pārtikas kartupeļu audzēšanas saimniecības pakāpeniski tiks apsekotas turpmākajos gados.
Lai samazinātu risku ievazāt šo slimību, ir svarīgi, ka saimniecībā stāda tikai pārbaudītus sēklas kartupeļus - ar attiecīgajiem to kvalitāti apliecinošiem dokumentiem (sēklu sertifikātu, augu pasi - etiķeti) arī no citām ES dalībvalstīm, regulāri atjaunojot sēklu, nestādot kartupeļus kā monokultūru, kā arī veicot noliktavu, tehnikas un taras dezinfekciju, īpašu uzmanību pievēršot tarai, kas apmaiņā ienāk no citām saimniecībām.

Slimības izplatība
Kā liecina VAAD ziņas, 2003. gada kartupeļu ražā šī slimība konstatēta divās Bauskas rajona saimniecībās ar kopējo inficēto platību 3 ha un kopējo inficēto kartupeļu daudzumu 65 t; Balvu rajona saimniecībā - attiecīgi 9,2 ha un 150 t; Kuldīgas rajona saimniecībā – 0,8 ha un 6,5 t; Liepājas rajona saimniecībā - 1,5 ha un 50 t; Cēsu rajona saimniecībā - 6,4 ha un 27 t; Ventspils rajona saimniecībā - 12 ha un 200 t, Tukuma rajona saimniecībā - 1 ha un 25 t; Saldus rajona saimniecībā - 2 ha un 18,5 t; Rīgas rajona saimniecībā - 19,5 ha un 200 t; Gulbenes rajona saimniecībā - 5,5 ha un 75 t; Dobeles rajona saimniecībā - 1 ha un 22 t; Valkas rajona saimniecībā - 10 ha un 22 t - un Daugavpils rajona saimniecībā - 1 ha un 3 t. Kopumā kartupeļu gaišā gredzenpuve 2003. gada ražā konstatēta 13 rajonu 14 saimniecībās ar kopējo inficēto platību 72,9 ha un inficēto kartupeļu daudzumu 864 t. Pašlaik pārbaudes vēl turpinās saimniecībās, kurās pērn tika iepirkta sēkla šīm inficētajām saimniecībām, tāpēc inficēto saimniecību skaits varētu nedaudz palielināties.

Subsīdiju nozīme
Ja kartupeļu audzētājs zina, ka fitosanitārie pasākumi gredzenpuves apkarošanai tiek atbalstīti finansiāli, viņam ir nozīme ieguldīt līdzekļus. Jācer, ka atvēlētās subsīdijas palīdzēs: tās izmaksās 50% apmērā no dokumentāli pierādāmajiem zaudējumiem par sēklas kartupeļiem; tās saņems par sertificētu sēklas kartupeļu iegādi tādā daudzumā, lai apstādītu 20% no 2003. gadā saimniecībā bijušās kartupeļu platības (stādīšanas norma 3 t/ha).
Tā kā ir pārbaudīta tikai trešdaļa no VAAD reģistrētajām saimniecībām un vēl nav iegūti pilnīgi dati par slimības izplatību valstī, pārbaudes jāturpina. Varam prognozēt, ka pārbaudēs kartupeļu gaišā gredzenpuve tiks konstatēta arī tuvākajā nākotnē.
Kā atrast naudu šim subsīdiju veidam? Jāgādā, lai ZM tiktu piešķirti tie Ls 2,3 milj., kuri veido 3% no valsts budžeta. Šajā summā neietilpst arī tie Ls 1,7 milj., kas bija paredzēti graudu iepirkumam intervencē, taču netika šim nolūkam izmantoti. Tātad naudai vajadzētu atgriezties intervences finanšu apritē - kaut vai tāpēc, ka intervences iepirkuma daudzumi var palielināties. Piemēram, nāk klāt miežu intervence, kuras agrāk Latvijā nebija.
Zaudējumus par inficēto kartupeļu pārdošanu vai iznīcināšanu aprēķina no prognozētās sēklas kartupeļu realizācijas cenas (pirmsbāzes un bāzes kategorijām – 150 Ls/t, importētās sēklas C1 un C2 kategorijām – 170 Ls/t, Latvijā audzētām C1 un C2 kategorijām – 100 Ls/t), atskaitot ieņēmumus par pārdotajiem kartupeļiem.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana