Ražība

Asociācija roku rokā ar Laidaru G

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas (LGLA) valdes loceklis un kooperatīvās sabiedrības Laidars G valdes priekšsēdētājs Agris Veide uzskata, ka bez labiem gaļas lopiem nevar cerēt uz labvēlīgu tirgus konkurenci: „Tāpēc mūsu pērnruden dibinātā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība atkarīga no tā, kā asociācija veic ciltsdarba pasākumus. It īpaši tādēļ, ka pērnā gada ļoti zemās lopu cenas piespieda daudzus audzētājus savus ganāmpulkus izkaut. Tagad tos cenšas atjaunot un paplašināt.”

Čehu pieredze un pašu ieceres
Šopavasar pie saviem Latvijas kolēģiem bija atbraukuši Čehijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas pārstāvji. Čehi īsākā laikā nekā LGLA biedri tikuši tālāk uz priekšu. Viņu gaļas liellopu audzētāju saimniecībās izplatīta embriju pārstādīšana, jo izdevies atrast lētāku variantu. Īstenībā šis dzīvnieku pavairošanas veids izmaksā visai dārgi, tāpēc arī LGLA tam nav pievērsusies. Taču čehiem 4–5 gadu laikā, enerģiski izvēršot savas asociācijas darbību, ievērojami izdevies palielināt ganāmpulkus.
A. Veide spriež, ka Laidars G tikko sāk tā īsti strādāt. Jādomā par to, kā vienkāršākiem paņēmieniem, lētāk un ātrāk pavairot zīdītājgovju skaitu. „Vajadzētu rīkot izsoles, lai telītes, ko tagad saimniecības pārdod gaļai, iepirktu tie, kas vēlas ganāmpulkus palielināt,” kooperatīvās sabiedrības vadītājs saka. „Tas varētu notikt vasarā Vecaucē, lauksaimniecības izstādē. Pašlaik ir liels pieprasījums pēc telītēm, bet saimnieki, kam tās ir, biežāk grib audzēt paši sev, nevis pārdot. Piemēram, manā saimniecībā nāks klāt 16 teles, kas ir diezgan daudz, un citi audzētāji rīkojas līdzīgi.”

Šķirnes saimniecībām jānostiprinās
Kā informējam Ražības 15. lappusē, gaļas liellopu šķirnes saimniecību starpā ir piecas saimniecības no Latgales. Tas patiesi iepriecina. Kā bilda A. Veide, Latvijā ir visas iespējas ganāmpulkus paplašināt, jo, pirmkārt, mums ir daudz neapstrādātas zemes, kur lopiem ganīties, līdz ar to uzturot labā stāvoklī lauksaimniecības platības, otrkārt, cilvēkiem laukos vajag darbu.
Paju sabiedrības Zemgale LTD līdzīpašniece Regīna Čamāne izkopusi 100 gaļas liellopu ganāmpulku. Pašlaik tajā ir 37 zīdītājgovis, paredzēts to skaitu palielināt līdz piecdesmit. Pagaidām šī saimniecība vienīgā Latvija ieguvusi Limuzīnas un Angusu šķirnes saimniecības statusu. Sabiedrības līdzīpašniece stāsta, ka Angusu šķirnes lopi īpaši patīkot, jo to govis esot pienīgākas nekā citām pazīstamākajām šķirnēm, tāpēc izaudzējot labus, brangus teliņus.
R. Čamāne ir LGLA biedre un k/s Laidars G valdes locekle no Latgales novada. „Kopš nodibinājies Laidars G, lopu audzētājiem ir lielāka interese par gaļas lopu ganāmpulku paplašināšanu. Pārdošanai esam savākuši vienas kravas apjomu. Mūsu kooperatīvā sabiedrība ir ļoti noderīga tieši mazajām saimniecībām, kas visbiežāk bija atkarīgas no uzpircēju labvēlības,” viņa saka. „Tagad arī mums prasa, vai nevaram pārdot telītes, bet tās pašiem vajadzīgas. Vairākus buļļus gan esam pārdevuši kā vaisliniekus.”
Tiesa, šķirnes telīšu un pat vaislas buļļu pārdošana to īpašniekiem īpaši jūtams ienākumu avots pagaidām nav. Taču gan R. Čamāne, gan A. Veide uzskata, ka tas nāk par labu visai nozarei, tātad – ir valstiski svarīga rīcība.

Uz ES maksājumiem gaidot
Šopavasar esot nogaidoša situācija. Zemnieki gan piesakot lopus pārdošanai, gan atsaucot pieteikumus. Acīmredzot tāpēc, ka nav īsti zināms, vai kaušanas prēmijas par liellopiem saņems no š. g. 1. janvāra, vai tikai no 1. maija. Protams, lopbarības pavasarī daudz nav atlicis, turklāt pārturēt dzīvniekus nav izdevīgi. ZM amatpersonas solījušas, ka maksās no 1. janvāra. Bet - kamēr zīle vēl kokā... Zemnieks ir apdomīgs.
A. Veide domā, ka lopu realizācija nenorisinātos tik saraustīti, ja būtu skaidrība par šo ES naudu. Kaut arī 40 latu kaušanas prēmija nav pārāk liela nauda, tomēr sējas un ganību laika sākumā tā katram saimniekam svarīga.
Lopu piedāvājums Laidara G pastāvēšanas laikā ir paplašinājies: pirmajā mēnesī bija Ls 30 tūkst. apgrozījums, martā tas saniedza jau Ls 75 tūkst.
Kooperatīvā sabiedrība strādā ar lopu īpašniekiem visā Latvijā, tās klienti ir Preiļu un Daugavpils rajonā, Alūksnes un Liepājas rajonā. Bija dzirdams, ka valmierieši dibināšot savu kooperatīvo sabiedrību. Taču nu jāraugās tālāk – ES nerūp atsevišķu nozaru savrupās intereses. Arī citās Eiropas valstīs ir radniecīgas, lielas asociācijas, kas apkalpo savu nozari. Tā būtu jārīkojas arī Latvijā.

Kā iegūt tirgu
K/s Laidars G ir nodibinājis savu biroju, ko vada Gundega Jirgensone. Viņa sazinās ar rajonu lopu īpašniekiem, pieņem viņu pieteikumus, veido un koordinē dzīvnieku savākšanas maršrutus. Finanšu lietas kārto izpilddirektors Juris Kalita.
Tas ir visai nogurdinošs darbs, ko uzņēmušies kooperatīva ļaudis. Kad saimniecībā lopi pieņemti, izrakstītas pavadzīmes, tos ved uz kautuvi, kur Laidara G pārstāvja klātbūtnē nosver. Divreiz mēnesī sabiedrība uz sava rēķina algo svaru meistaru, lai tos pārbaudītu. Reizēm iznāk skaidroties ar nevīžīgiem saimniekiem, kas nodod mēslos nogulējušos dzīvniekus.
Galvenais ir tas, ka tiek maksāta pieņemama cena un to saņem noteiktajā laikā. Taču tālāk ar pārstrādes uzņēmumiem strādā Laidars G. Ne visi pārstrādātāji spēj pieņemt kooperatīvās sabiedrības cenas: „Tomēr tie, kas ar mums sadarbojas, uzskata tā: mēs sev gatavojam tirgu, jūs mums – gādājat lopus un gaļu. Tātad garantēsiet, ka varam uzturēt un paplašināt savu tirgu.”
Laidara G ļaudis saprot, ka pagaidām sagādā raizes kooperatīvajai sabiedrībai Zaubes kooperatīvs, kam ir bioloģiski audzētie gaļas lopi, tomēr bioloģiskās gaļas cenas nekādi nav iespējams piedāvāt. Vienkārši šie produkti vēl nav ieguvuši savu īsto cenu.
Ir dažādas problēmas, kam jāmeklē risinājums. Piemēram, sabiedrībai ļoti vajag dzīvnieku pārvadāšanas transportu un savus svarus. Taču īpašuma, ko ieķīlāt, nav, līdz ar to uz bankas aizdevumu cerēt nevar. Taču zemnieki Laidaram G sākuši uzticēties – tas nozīmē, ka LGLA un pakalpojumu sabiedrības kopīgajām pūlēm ir jēga.