Ražība

Jaunumi labības tirgus intervences iepirkuma kārtībā

Jaunie MK noteikumi "Labības tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzīšanas kārtība" ietver punktus, ko Latvijai nosaka ES regulas. Piemēram, tagad intervencē iepirks arī miežus, kas līdz šim netika darīts.
Turpretī rudzus intervencē neiepirks, kaut arī Latvijas graudkopjiem tas likās svarīgi.

"Manas domas par intervences iepirkumu lauksaimniekiem ir zināmas, un tās neesmu mainījis - ražotājam nav jāorientējas uz intervenci, jo tas ir pats pēdējais atbalsta veids, ja ir saražota lieka produkcija, rodas pārpalikums, un tad valsts lieko labību izņem no tirgus. Ražot jau ar iepriekšēju domu, ka pārdos produkciju intervencē, ir novecojis priekšstats. Labība ir jāražo tāpēc, lai to pārdotu tirgū, tur iekarojot savu vietu.
Šis princips kalpoja par iemeslu tam, lai ES pārtrauktu iepirkt intervencē rudzus, jo Vācijā bija atradušies gudrinieki, kas graudkopjus mudināja ražot rudzus tikai intervences iepirkumam. Protams, tāda rīcība tika pārtraukta, jo ražot vienīgi intervencei, tas ir, lieku preci, ir bezjēdzība.
Pērnais rudens Latvijā labi parādīja: tad, ja graudi iegūst tirgū stabilu vietu, vairs nav nekādas vajadzības un jēgas tos pārdot intervencē, turpretī daudz izdevīgāk realizēt tirgū. Man tas bija skaidrs jau pirms daudziem gadiem, bet pērn par to pārliecinājās visi, kas saistīti ar graudkopību un labības tirgu.
Ja runājam par jauno intervences iepirkuma veidu - miežiem,- mēs pildīsim ES regulā un saskaņā ar to Latvijas MK noteikumos ierakstīto. Ja piedāvājums būs,- pirksim. Līdz šim, kamēr darbojās Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra un tika sastādīta bilance, miežu pārpalikums netika pieredzēts. Gluži pretēji,- bijis tikai to iztrūkums. Tagad pēc MK noteikumiem bilanci sagatavosim uz jūliju, tad arī zināsim reālo ainu. Ja tirgus būs brīvs, šis intervences veids nedarbosies. Protams, Lauku atbalsta dienests (LAD) būs gatavs no 1. novembra iepirkt arī miežus."

Agrākās intervences aģentūras funkcijas tagad veic LAD. Savukārt Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ir savi uzdevumi gan labības kvalitātes analīžu noteikšanā, gan intervences noliktavu pārbaudēs. MK noteikumu 11. punktā teikts: "Labības pārdevējs sedz visas izmaksas, kas radušās, pieņemot, uzglabājot un izvedot kvalitātes prasībām neatbilstošo labību saskaņā ar LAD izsniegto rēķinu." Anotācijā par MK noteikumiem ir piebilde: "..labības kvalitātes noteikšanā jāizmanto standarta metodes, ko pašreiz nevar nodrošināt labības noliktavu laboratorijas." Kā tā jāsaprot?

"Gan mūsu dienests, gan PVD veiks savu darbu. Pārtikas aprites likumā ir 21. punkts, kurā teikts, ka PVD kontrolē intervences iepirkuma produktu atbilstību obligātajām kvalitātes prasībām, bet intervences noliktavu uzraudzību - atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Jaunums ir tas, ka pēc līdzšinējās tehnoloģijas labības kvalitāti noteica uzņēmumu laboratorijas, bet Eiropas tirgū šo laboratoriju slēdziens nav noteicošais. Šajā tirgū visu nosaka graudu kvalitātes prasības - protams, es nerunāju par nekaitīguma prasībām!
Ja klients prasa laboratorijas slēdzienu, šīs analīzes jāveic Veterinārmedicīnas diagnostikas centra laboratorijā, jo tā vienīgā Latvijā ir akreditēta un tikai tā ir juridiski tiesīga dot slēdzienu ES iestādēm. Neviena cita uzņēmuma laboratorija valstī nav akreditēta. Tiesa, uzņēmumu laboratorijas ir sertificētas. Ja attiecīgo pārstrādes uzņēmumu īpašnieki vēlēsies tās akreditēt, tā ir viņu privāta lieta, taču akreditācijas procedūra maksā ļoti lielu naudu.
Runājot par intervences noliktavās ievestu, graudu kvalitātes prasībām neatbilstošu labību, līdzšinējā prakse liecina, ka bieži vien graudu audzētāji rīkojas pārsteidzīgi. Piemēram, zemnieks vēl tikai sācis kult, bet viņš jau piesakās, ko un cik daudz grib piegādāt intervencei. Protams, šādos gadījumos arī par graudu kvalitātes analīzēm nav aizdomājies. Ja šādu labības kravu atved uz intervences noliktavu, to pieņemt nav aizliegts. Taču situācija tad var veidoties šāda - graudu piegādātājs ir pārliecināts, ka tie atbilst kvalitātei, noliktavā kravu nosver un no katrām 60 t ņem paraugu. Šo paraugu ved analīzēm uz Veterinārmedicīnas diagnostikas centra laboratoriju. Kad tur veic analīzes un kaut viens no kvalitātes rādītājiem neatbilst prasībām, noliktava šo labību nepieņem. Tās īpašniekam labība ir jāsavāc un jāizved, samaksājot par glabāšanu un transporta izdevumiem.
Ja prasības atbilst, graudus pieņem un par tiem samaksā. Tas jāizdara 20 dienu laikā.
ES regula noteic, ka daudzas analīzes īpašnieks apmaksā pats, dažu - Zeleny indeksa, proteīna satura un krišanas skaitļa noteikšana ir uz intervences iepircēja rēķina.
Tagad jābūt noteiktiem arī intervences iepirkuma centriem.
Ideāls būtu variants, ja tie atrastos vienviet ar labības glabāšanas vietām. Intervences iepirkuma centriem ir trīs prasības: tam jāatrodas labības audzēšanas reģionā, tuvumā jābūt vērā ņemamam tirdzniecības centram un piemērotām glabāšanas vietām."

Tagad minimālais labības iepirkuma daudzums intervencē ir 80 tonnas. Iepriekš bija 40. Kā to vērtēt?

"ES regula nosaka 80 tonnu apjomu. Praksē šo daudzumu parasti neievēro, labības ir krietni vairāk. Jāņem vērā - te vairs nav runa par labības audzētāju, ražotāju, bet graudu īpašnieku, jo intervencē iepērk vienkārši Eiropas izcelsmes preci. Mērogi kļuvuši citādi. Prakse liecina, ka iepērk 500, 1000 vai 2000 tonnu utt. Piemēram, ja intervencē iepērk 10 tūkst. tonnu labības, šo daudzumu nereti piegādā pāris uzņēmēju. Tad zemniekam vairs nav jārūpējas par savu kravas transportu. Bet graudkopju sadarbība vai kooperācija, protams, ir viņu pašu ziņā."

MK noteikumu anotācijā teikts, ka, izstrādājot šo normatīvo aktu, notikušas konsultācijas ar nozares sabiedriskajām organizācijām, turpretī sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši. Cik svarīga ir sabiedrības informēšana?

"Informāciju nepieciešams sniegt tiem iespējamiem pretendentiem, kas mēģinās piedalīties intervences pasākumos. LAD mājaslapā izlasāma jaunākā informācija: www.lad.gov.lv"