Ražība

Dzīvnieku ēdināšana bez antibiotikām

Antibiotikas funkcionē, izmainot baktēriju šūnu vielmaiņas īpašības un tādējādi pavājinot to augšanu vai izraisot bojāeju.
Antibiotiku kā augšanas stimulatoru lietošanai dzīvnieku barībā ir vairākas priekšrocības. Tās samazina vai iznīcina noteiktus patogēnos mikroorganismus, paaugstina barības izmantošanās efektivitāti, līdz ar to palielinās dzīvsvara pieauguma temps, samazinās krišana, rodas lielāka noturība pret dažādām slimībām, uzlabojas ražības rādītāji, iegūst labākas kvalitātes mēslus.
Kāpēc antibiotikas ir kaitīgas
Antibiotiku augšanas stimulatoru lietošana dzīvnieku un putnu barībā saistīta ar baktēriju rezistenci gan cilvēka, gan dzīvnieku terapijā. Lietojot subterapeitiskas antibiotiku devas, rezistentu baktēriju selekcija notiek tāpēc, ka dzīvnieku zarnu trakts ir pārbagāts ar mikroorganismiem, starp kuriem norisinās ātrs mutācijas process, un pārnesto gēnu starpā atrodas rezistenti. Zinātniski pierādīts, ka rezistentu patogēnu baktēriju izlase var rasties pat pāris dienās pēc antibiotikas saturošas barības izēdināšanas. No 2006. gada antibiotiku lietošana tiks aizliegta visās Eiropas valstīs.
Aizlieguma pieredze
Zviedrijā antimikrobiālo augšanas stimulatoru lietošana aizliegta kopš 1986. gada. Antibiotikas un ķīmiski terapeitiskos preparātus dzīvnieku barībā drīkstēja ietilpināt tikai gadījumos, lai ārstētu slimības, bet ne produktivitātes veicināšanas nolūkos.
Kad Zviedrija 1995. gadā pievienojās ES, Pievienošanās līgums ļāva aizlieguma periodu turpināt līdz 1998. gada beigām. Dažas pārējās ES dalībvalstis (Dānija, Vācija, Somija) šajā laikā aizliedza noteiktu antibiotiku lietošanu (avoparcīna, tilozīna, spiramicīna, virginiamicīna), kurus izmantoja kā augšanas stimulatorus.
Dānija visa veida antibiotikas no dzīvnieku barības izņēma 2000. gadā, bet jau kopš 1997. gada dāņi publicē ikgadēju antimikrobiālo aģentu patēriņa aizlieguma uzraudzības pārskatu. Viņi konstatējuši, ka broileriem un cūkām piecos gados samazinājusies mikroorganismu rezistence pret minētajām antibiotikām. Par aizlieguma priekšrocību tiek uzskatīts patērētāju uzticības pieaugums un jaunas produkcijas ražošanas stratēģijas veidošana, kas tuvāka ekoloģiski tīras produkcijas ieguvei.
Kā aizlieguma negatīvais faktors jāmin tas, ka ievērojami cēlušās izmaksas subklīnisku slimību novēršanai. Īpaši svarīga šī problēma kļuva fermās, kur bija normāli vai nedaudz sliktāki higiēnas un ražošanas organizācijas apstākļi. Īpaši jutīgi izrādījās sivēni atšķiršanas un audzēšanas periodā un broileri, bet dējējvistas un cūkas nobarošanas periodā bija mazāk jutīgas.
Kā liecina zviedru statistikas dati, antibiotiku augšanas stimulatoru aizliegums valstī samazinājis cūku diennakts pieaugumu par 10%, pazeminājis barības izmantošanas efektivitāti par 8%, bet kritušo sivēnu skaits pieaudzis par 10-15%.
Dāņu pieredze atklāj, ka antibiotiku izņemšana no atšķirto sivēnu barības: 1) palielināja caurejas gadījumu skaitu pēcatšķiršanas periodā; 2) palielināja hronisko infekciju gadījumu skaitu un izdevumus ārstēšanai; 3) samazināja diennakts dzīvmasas pieaugumu - pieauga dienu skaits līdz 30 kg dzīvmasas sasniegšanai; 4) palielināja pēcatšķiršanas laikā kritušo sivēnu skaitu; 5) samazināja barības vielu izmantojamību.
Kā saglabāt zarnu trakta veselību
Zarnu trakta veselības nodrošināšanai bez antibiotikām izmantojamas barības piedevas, kuru iedarbību var regulēt, zinot darbības mehānismu.
Subterapeitiskas antibiotiku piedevas samazina mikrobu blīvumu zarnuās. Tas savukārt mazina imunoloģisko stresu, ļaujot vairāk barības vielu novadīt pieaugumam un ražībai nekā pret slimībām nepieciešamā rezistences mehānisma uzturēšanai.
Vairums alternatīvo piedevu nesamazina mikrobu kopējo blīvumu zarnās, tāpēc nevar veicināt pieaugumu līdzīgi antibiotikām. Šīs piedevas izmaina zarnu mikrofloras profilu, ierobežojot nevēlamo baktēriju kolonizēšanos un veicinot vēlamu mikrobu fermentācijas procesus.
Antibiotiku alternatīvas veicina zarnu trakta veselības uzturēšanu, piemēram, izmainot zarnu pH, uzturot zarnu trakta epitēliju aizsargājošā gļotu mucīna veidošanos, nodrošinot labvēlīgas zarnu mikrofloras attīstību, kas darbojas pat pret patogēniem, stimulē barības vielu uzņemšanu, paaugstina humorālās imūnsistēmas reaģējošās spējas. Tāpēc pareiza alternatīvo piedevu lietošana palīdzēs celt ražības rādītājus.
Antibiotiku aizstājēji
Pašlaik tiek lietoti:
1) paskābinātāji;
2) probiotikas;
3) prebiotikas;
4) imūnsistēmu stabilizējošas vielas.

Paskābinātāji
Ir daudz iemeslu, kāpēc jālieto organiskās skābes sivēnu barības paskābināšanai. Tikko atšķirtiem sivēniem īpaši svarīgi saņemt palīdzību pH pazemināšanai kuņģī, jo sālsskābes izdalīšanās vēl nav pietiekami intensīva. Proteīna optimāla sagremošana kuņģī noris tikai pie ļoti zema pH 2,0-3,5. Samazināts kuņģa un daļēji divpadsmitpirkstu zarnas skābums veicina lielāka daudzuma nesagremota proteīna palieku nokļūšanu resnajā zarnā, kur tas kļūst par barības vidi straujai patogēno baktēriju attīstībai. Klostrīdiju un citu patogēno baktēriju - Eshericia coli, Salmonella spp., Staphylococcus spp., kas izraisa zarnu trakta slimības, optimāla augšanas vide ir pH 6,0-7,5. Barības paskābināšana tāpēc dod labvēlīgu efektu patogēnu augšanas ierobežošanā. Šim nolūkam lieto pienskābi, propionskābi, skudrskābi, citronskābi u.c. Pirmās divas sivēni izmanto kā enerģijas avotu, bet skudrskābe izdalās ar izkārnījumiem.
Labākās vides paskābinātājas ir skābes, kas izdala daudz ūdeņraža jonu, radot nelabvēlīgu vidi patogēnu attīstībai. Tām pieder pienskābe un skudrskābe. Propionskābei un citronskābei ir antimikrobiāls efekts, tās disociējas mazāk, bet caur baktēriju šūnas membrānu nokļūst tās iekšpusē. Baktēriju šūna sāk veidot bufervielu skābes neitralizēšanai, kas patērē daudz enerģijas, baktērijai nepietiek enerģijas jaunas ribonukleīnskābes RNS veidošanai, tā nav spējīga vairoties un iet bojā.
Barības līdzekļu buferkapacitāte jeb skābi saistošās īpašības traucē sivēna zarnu traktā uzturēt veselīgu mikrofloru. Jo augstāks ir proteīna un minerālvielu saturs barībā, jo lielāks buferefekts pret kuņģa sekrecēto sālsskābi. Tāpēc viena no sivēnu piebarojamās barības devas izveides problēmām ir barības līdzekļu buferkapacitātes ierobežošana. Arī to palīdz atrisināt barības paskābinātāju lietošana.
Viens no sivēnmātes veselības un minerālēdināšanas pareizības rādītājiem ir urīna pH. Normālai, veselai sivēnmātei pH ir 6,5-7,0. Urīna paskābināšana rada nelabvēlīgus apstākļus patogēno baktēriju attīstībai, un urīna pH pazemināšana zem seši (<6) ievērojami samazina ar urīnu izdalīto baktēriju skaitu.
Kad jāsamazina urīna pH? Palielināts baktēriju invāzijas risks uroģenitālajā traktā ir atnešanās un apsēklošanas laikā. Tāpēc barības paskābināšana sivēnmātēm vēlama vismaz divas nedēļas pirms atnešanās un zīdīšanas laikā. Turklāt urīna pH var ietekmēt ar ēdināšanas paņēmieniem.
Pētījumi pierādījuši, ka urīna pH ir funkcija no anjonu jeb skābo elementu (P, Cl, S) un katjonu - sārmaino elementu (Ca, Mg, K, Na) attiecības barībā. Ja normāli barības devai jābūt viegli sārmainai, tad minētajā periodā tās reakcija ir viegli jāpaskābina, izvēloties atbilstošus barības līdzekļus, minerālpiedevas vai paskābinātājus.

Probiotikas
Dzīvnieku barības traktu apdzīvo liels daudzums dažādu mikroorganismu sugu. Vairums no tām neizraisa dzīvnieku saslimšanu. Daļa ir tā dēvētās patogēnās baktērijas, kas zināmos apstākļos spēj mainīt dabīgo zarnu trakta ekosistēmas struktūru un bilanci, izraisot zarnu trakta slimības, kas galvenokārt izpaužas caurejas veidā.
Normālos apstākļos potenciālo patogēno baktēriju skaits nav liels. Izmaiņas zarnu mikrofloras sastāvā izraisa dažādas stresa situācijas - atšķiršana, apsēklošana, barības maiņa vai pārmērīga dzīvnieku biezība, augsta mītnes temperatūra, slikta ventilācija un higiēniskais stāvoklis. Mikrofloras izmaiņu nelabvēlīgo ietekmi var mazināt, ar barību izēdinot vēlamus mikroorganismus. Šāds nevēlamu mikroorganismu aizvietošanas paņēmiens pazīstams kā probiotiku lietošanas princips.
Probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, ko pievieno dzīvnieku barībai, un tie labvēlīgi ietekmē dzīvnieka-saimnieka zarnu trakta mikroorganismu bilanci jeb ekosistēmu. Sivēnu ēdināšanā tādas ir pienskābes baktērijas, kas palīdz uzturēt labvēlīgu trakta ekosistēmu. Diemžēl problēmu rada to pievienošana barībai, jo tās ir jutīgas pret augstu temperatūru, kas ir neizbēgama barības gatavošanas procesā. Pašlaik zinātne atradusi arī citas baktēriju sugas, īpaši sporas veidojošas, kas ir izturīgas pret paaugstinātu temperatūru un mitrumu.

Probiotiku lietošanas labvēlīgais efekts
Sivēniem:
1) samazinās krišana, ko izraisa zarnu un gremošanas trakta iekaisumi;
2) palielinās barības patēriņš, it īpaši atšķiršanas un pēcatšķiršanas periodā;
3) palielinās diennakts dzīvmasas pieaugums;
4) uzlabojas barības izmantošanās.
Nobarojamām cūkām:
1) palielinās diennakts dzīvmasas pieaugums;
2) uzlabojas barības izmantošanās;
3) uzlabojas kautķermeņa kvalitāte;
4) pieaug nobarojamo cūku ganāmpulka izlīdzinātība, kam liela nozīme ražošanas procesu organizācijā.
Sivēnmātēm:
1) pieaug pienīgums;
2) samazinās sivēnu krišana no dzimšanas līdz atšķiršanai;
3) pieaug metiena dzīvmasas, tie ir izlīdzinātāki atšķiršanas laikā;
4) gada laikā iegūst vairāk sivēnus no sivēnmātes.

Prebiotikas
Svarīga loma zarnu un gremošanas trakta veselības uzturēšanā ir resnās zarnas mikroflorai. Savukārt tās sastāvu jūtami ietekmē barība. Prebiotikas ir barības devas vai atsevišķu barības līdzekļu sastāvdaļas, kas nesagremojas gremošanas traktā ar paša dzīvnieka-saimnieka fermentiem, bet tās spēj izmainīt resnās zarnas mikroorganismu populāciju. Tas novērš patogēnu invāziju un uzlabo dzīvnieka-saimnieka veselības stāvokli.
Biežāk lietotās prebiotikas ir dažādi fruktāni: salikti ogļhidrāti jeb polisaharīdi, ko galvenokārt veido viena molekula saharozes ar vairākām vienkāršā cukura fruktozes atliekām. Līdzīgs savienojums ir visiem pazīstamā ciete, ko veido cits monocukurs - glikoze. Ja ciete ir labi sagremojama, tad fruktānus nespēj noārdīt dzīvnieka-saimnieka gremošanas trakta fermenti, bet tos labi izmanto baktērijas, kas mīt resnajā zarnā. Cietei līdzīga viela atrodama dāliju gumos, topinambūra bumbuļos. Šos savienojumus dēvē arī par fruktooligosaharīdiem. Šīs vielas izlases veidā stimulē labvēlīgo Bifidobacteria spp. augšanu resnajā zarnā jeb bifidogēno efektu. Bifidobaktērijas ražo baktericīdu vielu bakteriocīnu, arī acetātu, laktātu un tādējādi pazemina resnās zarnas pH, radot nelabvēlīgus augšanas apstākļus daļai patogēno mikroorganismu. Šīs prebiotiku piedevas var samazināt arī proteīna noārdīšanās produktu koncentrāciju šai vidē.
Atšķirībā no probiotikām, kas ir dzīvniekiem labvēlīgu baktēriju kultūras, prebiotikas ir dzīvniekam-saimniekam nesagremojamas barības devas sastāvdaļas, kas nodrošina vidi un/vai barības vielas vēlamām baktērijām. Tāpēc efekts, ko tās izraisa, ir līdzīgs probiotiku radītajam efektam.

Imūno sistēmu stabilizējošas vielas
Dzīvnieki, kurus audzē parastos ražošanas apstākļos, ir pakļauti imunoloģiskam stresam, ko izraisa patogēno mikrobu kolonizēšanās apdzīvotajā vidē un vakcinēšanas programmas pret tiem. Zinātnieki atraduši specifisku, atlasītu baktēriju šūnu sienu fragmentus, kas veicina humorālās imunitātes reakciju pret specifiskiem patogēniem, novēršot to kolonizāciju zarnu traktā, kas varētu izraisīt slimību. Šie atlasītie mikroorganismi ir nepatogēni, inaktivēti, to sienu fragmenti noturīgi pret skābēm un karstumu. Līdzīgi savienojumi izdalīti arī no izlasītām aļģu sugām. No ķīmiskā viedokļa šie savienojumi arī ir dažādi oligosaharīdi, kas galvenokārt veidoti no cita vienkāršā cukura - mannozes. Tāpēc tos sauc arī par mannānoligosaharīdiem.
Jāatzīst, ka mūsdienu intensīvas lopkopības produktu ražošanas tehnoloģijai jāpielāgojas produkcijas ražošanai bez antibiotiku augšanas stimulatoru lietošanas. Rakstā aplūkotie dažādie antibiotiku aizstāšanas risinājumi var nebūt tik efektīvi kā antibiotiku lietošana, bet, izmantojot kombinētu to lietošanas stratēģiju un dažādas barības piedevas, iespējams panākt labu zarnu trakta veselības stāvokli un dzīvnieku ražības rādītājus.