Laidiens no arhīva:

Ražība

Kā Zilā govs gatavojas atbalsta maksājumu saņemšanai

Ziedonis Grīslis, AgroPols
10.06.2004

Latvijas zilās govs šķirne joprojām ir visvairāk apdraudētā mājdzīvnieku populācija Latvijā. Lai veicinātu tās saglabāšanu, Lauku atbalsta (LAD) plānā paredzēti atbalsta maksājumi šo reto dzīvnieku audzētājiem. No nacionālajiem līdzekļiem zilo govju audzētāji subsīdijas saņēma jau no 1995. gada, tagad atbalsts plānots no ES līdzekļiem.
Latvijas zilās šķirnes saglabāšanas apvienība Zilā govs ir tā organizācija, kurai, saskaņā ar ZM lēmumu, jānodrošina ģenētisko resursu atbalsta maksājumu saņemšanai pieteikto dzīvnieku atbilstības izvērtēšana.
Kad un kādus lopus pieteikt
Lai apvienība savu pienākumu varētu veikt, aicinām Latvijas zilo govju audzētājus jūnijā iesniegt apvienībai pieteikumu par katru dzīvnieku, par kuru viņi vēlas saņemt atbalsta maksājumus. Pieteikuma veidlapa atrodama apvienības Zilā govs interneta mājaslapā, kuras adrese ir
http://www.llu.lv/zg/index.htm
Mājaslapā ir sīkāka informācija arī par to, kā mēs plānojam darboties, lai kopīgi ar audzētājiem sagatavotu LAD iesniedzamos atbalsta maksājumu kandidātu sarakstus.
Gēnu rezerves ganāmpulkā ieskaitāmie dzīvnieki ir buļļi (ko izmanto vai audzē vaislai), govis un teles, bet visiem dzīvniekiem jāatbilst sešiem kritērijiem, no kuriem dažus mazliet komentēšu, bet pilnīgāks kritēriju apraksts atrodams apvienības mājaslapā.
Vērtēšanas kritēriji
Pirmais darbs, kas jāveic audzētājam - jāsazinās ar audzētāja dzīvesvietai tuvāko dzīvnieku vērtēšanas sertificētu ekspertu un jāvienojas par dzīvnieka apsekošanu un novērtēšanu. Eksperts pieteikumā dos rakstisku atzinumu par dzīvnieka atbilstību ģenētiskajiem resursiem. Par ekspertiem uzzināms LAD reģionālajā pārvaldē vai LLKC.
Lai saņemtu atbalsta maksājumus, svarīga ir prasība, lai dzīvnieks būtu pārraudzībā vai pārraudzītā ganāmpulkā (vaislas buļļi un teles). Ja pārraudzība nav uzsākta, tad to var nokārtot arī vēl jūnijā Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā (VCIDAC). Pieteikumu pārbaudi pēc šī kritērija VCIDAC plānojam veikt jūlijā.
Tas, ka dzīvniekam jābūt ar zilu apmatojuma krāsu, domājams, nekādas šaubas nevar radīt, jo zilais gēns te kalpo kā ģenētiskais marķieris un par tā klātbūtni pašlaik varam spriest tikai pēc fenotipiskās izpausmes. Uzskatām, ka līdz ar zilo apmatojuma krāsu attiecīgajam dzīvniekam ir arī citi šķirnes labās īpašības noteicošie un saglabājamie gēni.
Problēmas var rasties ar trešā atbilstības kritērija izpildi. Prasība, lai dzīvnieki būtu normāli izaudzēti un izturētu dzīvmasas kritēriju attiecīgajā vecumā, ir pamatota, jo tikai normāli izaudzēti dzīvnieki spēj atbilstoši ražot un efektīvi piedalīties atražošanas procesā. Atsevišķos gadījumos to diemžēl neievēro un dzīvnieki iegūst t.s. infantilisma izpausmes formas. Tiem ir vājāk attīstīta kaulu sistēma, mazāk attīstīti muskuļi un daļēji arī iekšējie orgāni. Nepilnvērtīgas izaudzēšanas sekas vēlāk nevarēs kompensēt pat ar īpaši bagātīgu ēdināšanu. Diemžēl būs situācijas, kad dzīvnieku vērtētājs nevarēs atzīt dzīvnieku par pilnvērtīgi izaudzētu un apstiprināt, ka tas atbilst atbalsta maksājumu saņemšanai.
Latvijas zilo šķirni veidojam kā piena ražošanai specializētu, tāpēc kombinētiem un gaļas virziena lopiem tik raksturīgās formas nav vēlamas. Izteiktas kvadrātiskās ķermeņa sānskata formas palīdzēs atšķirt arī gaļas šķirņu iekrustojumus, varētu būt pat zināma līdzība ar zilajiem apmatojuma krāsā.
Kritēriji prasa, lai piesakāmajam dzīvniekam būtu dokumentēta izcelšanās līdz priekšteču otrajai paaudzei. Tomēr ekspertu komisija uz apskates pamata (sastādot aktu) var iekļaut saglabājamo dzīvnieku kategorijā arī tādus, kuri pēc ārējām pazīmēm (īpaši, pēc apmatojuma krāsas un eksterjera formām) atbilst Latvijas zilās šķirnes tipam, bet kuriem nav izcelšanās apstiprinošu dokumentu visās prasītajās paaudzēs.
Iespējamie sarežģījumi
Nereti dzīvnieku izcelšanās datu nav tikai tāpēc, ka senāk pirktiem lopiem jaunais īpašnieks no iepriekšējā saimnieka nav paņēmis ciltsdokumentus vai nav iesniedzis šos datus VCIDAC. Latvijas zilās šķirnes nelielajā populācijā, kurā pēc pēdējiem datiem (2004. gada aprīlī) ir 408 dzīvnieki ar šķirnes marku LZ, ciltsrakstu ziņas ir ļoti svarīgas, jo tās var ieviest skaidrību par patieso tuvradniecisko krustojumu (inbrīdētības) pakāpi. Līdzšinējie dati ir tikai aptuveni aprēķini un prognozes.
Minētajā Latvijas zilās šķirnes dzīvnieku kopskaitā iekļautas 342 dažāda vecuma govis un teles, un 66 buļļi. Pēdējo sastāvs pēc dzimšanas gadiem ir šāds: 1998.-2001. gadā - astoņi, 2002. gadā - 12, 2003. gadā - 41 un 2004. gadā - pieci. Cik un kuri no tiem tiek izmantoti vaislai, apvienībai Zilā govs šobrīd precīzi nav zināms, un tāpēc saņemtie pieteikumi ieviestu skaidrību. Atbalsta maksājumi būs iespējami tikai vaislai lietojamiem un vaislai audzējamiem dzīvniekiem.
Pieteikumā paredzējām, ka tas kalpos arī kā vienošanās dokuments, kur audzētājs piesakāmo dzīvnieku apņemas izmantot LZ govju populācijas tālākai atražošanai un saglabāšanai. Ar to saistīta arī ievirze, ka audzētājs savā ganāmpulkā vai kooperējoties ganāmpulku grupā pievērsīs uzmanību govju ģimeņu izkopšanai. Tam nākotnē varētu būt labvēlīga ietekme uz vaislinieku atražošanai tik svarīgā buļļu māšu šķirnes kodola iedibināšanu populācijā, kā arī uz šķirnes audzēšanas saimniecību sistēmas izveidošanu. Būtiski svarīgi, vai telītes un govis sēklo vai lecina ar šķirnes audzēšanas programmā plānotajiem vaisliniekiem. Pēc populācijas govju un buļļu rūpīgas ģenealoģiskas analīzes, kurai par pamatu kalpos iesniegtie pieteikumi ar pilnīgākiem dzīvnieku izcelšanās datiem, mums nāksies risināt samilzušo neradniecīgo vaislinieku trūkuma problēmu. Ja esošā mākslīgās apsēklošanas sistēma nespēs palīdzēt, nāksies atgriezties pie buļļu izmantošanas punktu izveides, kā pagājušā gadsimta sākumā.
Mēs būtu ieinteresēti veicināt informācijas apmaiņu starp audzētājiem - par iespējām pārdot un nopirkt LZ vaislas dzīvniekus. Zilā govs mājaslapā atver sadaļu "Vaislas dzīvnieku tirgus". Būsim pateicīgi, ja saņemsim noderīgu informāciju.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana