Ražība

Jubileja nosvinēta

BO VSIA Agroķīmisko pētījumu centrs 40 gadu jubilejas svinības 11. jūnijā sākās ar apsveikuma dziesmu, kuru jubilāriem, bijušajiem darbiniekiem un viesiem veltīja Laimis Rācenājs.
Agroķīmisko pētījumu centra (APC) valdes priekšsēdētāja un direktore Regīna Timbare svētku ziņojumu iesāka ar pateicības vārdiem Oskaram Kalniņam, agroķīmiskās laboratorijas dibinātājam un cēlājam, un Pēterim Bārbalim, kas laboratoriju vadīja 19 gadus, izveidodams to par agroķīmiskās zinātnes centru Latvijā. P. Bārbaļa vadībā pabeidza augsnes agroķīmiskās izpētes pirmo kārtu, izstrādāja metodikas otrajai, trešajai un ceturtajai kārtai, pabeidza augsnes apsekošanas otro, trešo un iesāka ceturto kārtu. Tika arī izvērsti plaši lauka izmēģinājumi, lai iegūtu informāciju rekomendāciju izstrādāšanai kultūraugu mēslošanai.
Zinātnieki no Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas ZPI, Republikāniskās agroķīmijas laboratorijas un Latvijas Valsts universitātes P. Bārbaļa un Ernesta Vēvera vadībā kopīgi sāka izstrādāt informatīvo skaitļošanas sistēmu Augsne-raža, kuru ieviesa vairāk nekā 300 lielsaimniecībās. Par šo darbu tika piešķirta Valsts prēmija. Sistēmas Augsne -raža funkcionēšanai izveidoja trīs automatizētās datu bāzes: AGRO, VĒSTURE, NORMATĪVI. Uzsāka mēslojuma lietošanas efektivitātes analīzi visās republikas lielsaimniecībās.
Atceroties profesoru, zinātņu doktoru P. Bārbali, L. Rācenājs, visiem līdzi dziedot, izpildīja viņa iemīļoto Kavalieru dziesmu no izrādes Gesta Berlings.
O. Kalniņa un P. Bārbaļa tuvākais palīgs - laboratorijas tehniskais vadītājs bija Gustavs Štobe. Viņš izveidoja augsnes analīžu plūsmas līnijas un daudzus aparātus un iekārtas. Pēc G. Štobes aiziešanas mūžībā viņa iesākto darbu turpināja Nikolajs Krastiņš un Gunārs Pakalns. Viņu darbs Latvijas agroķīmisko laboratoriju izvirzīja vienā no pirmajām vietām Padomju Savienībā.
G. Štobe bija arī liels dziedātājs. Atceroties viņu, Laimis un Rolands svinību dalībnieku pavadījumā izpildīja G. Štobes bieži dziedāto J. Norvila dziesmu ar J. Miesnieka vārdiem "Tās balsis, tās balsis, tās nepaužu es…" Un šķita, ka izjusti dziedātās dziesmas P. Bārbaļa un G. Štobes kādreizējiem darbabiedriem lika atcerēties ne tikai viņus, bet arī savu jaunību…
Sistemātiskas masveida augšņu agroķīmiskās izpētes laikā no 1964. gada līdz 1990. gadam laboratorija gadā veica vairāk nekā 600 tūkstošus analīžu, un tas nodrošināja augšņu izpēti reizi piecos gados. R. Timbare uzsvēra, ka liela pateicība pienākas ilggadējiem nodaļu vadītājiem - Lūcijai Reinfeldei par augsnes agroķīmiskās izpētes metodikas izstrādi, Gunāram Pakalnam, Mirdzai Ruskai, Andai Briedei un Mirdzai Jēkabsonei par analītiskā darba nodrošināšanu, Ainai Beinārei par izmēģinājumu darbu vadīšanu, Gaidai Dukštai un Staņislavam Kokinam par augsnes agroķīmiskās apsekošanas lauku un kamerālo darbu vadīšanu, Jānim Fiļipovičam, Valentīnai Danei, Benediktai Rozenkronei, Mildai Reneslācei, Tatjanai Samohvalovai un Andrim Eglem par radioloģijas un toksikoloģijas darbu organizēšanu.
Strādādami laboratorijā, vairāki speciālisti aizstāvēja disertācijas un ieguva zinātniskos grādus. Zinātnieku skaits īpaši pieauga, kad Latvijā Dr. habil. lauks. P. Bārbaļa vadībā piecus gadus darbojās Starprepublikāniskā specializētā padome doktora zinātniskā grāda piešķiršanai agroķīmijā.
R. Timbare atcerējās, ka šajā laikā disertāciju aizstāvēšanas sarīkojumos iemīļotākā bija R. Paula un Alfrēda Krūkļa dziesma "Zilie lini". Šoreiz to dziedāja ne tikai bijušie disertanti un specializētās padomes bijušā zinātniskā sekretāre A. Beināre, bet arī mākslinieki un visi klātesošie.
No 1979. gada 1. oktobra Republikāniskā agroķīmijas laboratorija bija pakļauta ZRA Latvijas agroķīmija, kuru vadīja priekšsēdētājs, Latvijas PSR lauksaimniecības ministra vietnieks Jānis Lapše. Par atsaucību, rūpēm un gādību Agroķīmisko pētījumu centra valdes priekšēdētāja vietniece Aija Miķelsone pasniedza J. Lapšem ziedus.
Turpinot ziņojumu, R. Timbare atzīmēja, ka ar valdības lēmumiem 40 gadu laikā septiņas reizes mainījies laboratorijas nosaukums. Mainījušies arī tās vadītāji. No 1983. gada Republikānisko lauksaimniecības ķimizācijas projektēšanas un pētniecības staciju ar filiāli Skrīveros lopbarības analizēšanai vadīja Antons Skromanis. Turpinājās augsnes agroķīmiskā apsekošana. Laboratorijā uzstādīja Padomju Savienībā pirmo augsnes analītisko līniju Kone. Pabeidza ceturto un piekto augsnes agroķīmiskās apsekošanas kārtu, turpinājās zinātniski pētnieciskais darbs un lauka izmēģinājumi, pētīja augšņu un augu dabisko radioaktivitāti, noteica smago metālu un pesticīdu saturu augsnē un augos, izstrādāja projektu un tāmju dokumentāciju, sniedza metodisku palīdzību ZRA Latvijas agroķīmija rajonu apvienībām un saimniecību agroķīmiskajām laboratorijām. Ar A. Skromaņa atbalstu iestāde 1979. gadā sāk izdot zinātniski praktisko žurnālu Ražība.
Šim nozīmīgajam darba posmam par godu R. Timbare lūdza A. Skromanim veltīt kādreiz tuvo dziesmu par vālodzīti. To, visiem par pārsteigumu un prieku, skaistajā latgaliešu dialektā nodziedāja A. Skromanis pats!
R. Timbare atcerējās, ka atmodas laikā visiem bija viena doma - kaut vai vīzēs, ka tikai brīvi. RZRA Ražība aktīvi darbojās Latvijas Tautas frontes atbalsta grupa, ko vadīja Modris Geidāns. Šo dienu satraukumu un pacilātību klātesošie atcerējās klausoties un māksliniekiem līdzi dziedot R. Paula dziesmu ar A. Krūkļa vārdiem "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?" Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod...
R. Timbare ziņoja, ka pēc valstiskās neatkarības atgūšanas uzņēmums turpināja veikt savu galveno uzdevumu - augšņu agroķīmisko izpēti visu veidu saimniecībās, ik gadu izpētot augšņu agroķīmiskās īpašības 850-1300 saimniecībās 20-35 tūkst. ha platībā. Latvijas Zinātnes padomes un Zemkopības ministrijas finansējuma ietvaros turpinājās zinātniskais darbs. No 1995. gada līdz 2003. gada 16. janvārim iestādi vadīja Mārtiņš Bušmanis, bet no 2003. gada 16. janvāra Agroķīmisko pētījumu centra valdes priekšsēdētāja ir R. Timbare. Viņa informēja, ka centrā tagad strādā 40 darbinieku, pateicoties Zemkopības ministrijas atbalstam tiek atjaunota aparatūra, izveidota jauna - Mēslošanas līdzekļu sertifikācijas nodaļa mēslošanas līdzekļu novērtēšanai. Notiek nacionālo standartu izstrāde mēslošanas līdzekļu analīžu metodēm un vēl daudz citi darbi.
Par paveikto ziedus un jubilejas izdevumu Agroķīmisko pētījumu centra 40 gadi saņēma bijušie iestādes vadītāji, viņu vietnieki un nodaļu vadītāji Antons Skromanis, Sigismunds Timšāns, Andrejs Asars, Gatis Galviņš, Lūcija Reinfelde, Staņislavs Kokins, Andris Egle , rajonu galvenie agroķīmiķi un visi, uz svinībām atnākušie, bijušie iestādes darbinieki.
Kad izskanēja dziesma "Tēvzemei", sākās apsveikumi.
Pirmais Agroķīmisko pētījuma centra kolektīvu sveica zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, atzinīgi novērtējot līdz šim paveikto un novēlot arī turpmāk augsti turēt spēju atrast jauno un vajadzīgo. Ministrs ar atzinības rakstiem apbalvoja A. Miķelsoni -augsnes agroķīmiskās izpētes nodaļas vadītāju, V. Dani - mēslošanas līdzekļu sertifikācijas nodaļas vadītāju un M. Jēkabsoni - analītiskās nodaļas vadītāju. Atzinības rakstu Agroķīmisko pētījumu centram saņēma centra vadītāja R. Timbare. Agroķīmisko pētījumu centra apsveicēju pulkā bija Zemkopības ministrijas departamenta direktore Ņina Rakstiņa, Ēriks Krēsliņš no Lauku atbalsta dienesta, Ilze Priekule no Augu aizsardzības centra, Daina Sproģe un Gunta Šreiere no BO VSIA Latvijas standarts, viesi no Lietuvas un Igaunijas - Lietuvas Zemkopības institūta Agroķīmisko pētījumu centra direktors Gediminas Staugaitis un Regina Kalikas no Igaunijas agroķīmisko pētījumu centra, Aldis Jansons no Skrīveru zinātnes centra, Mārtiņš Belickis no Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas, Skaidrīte Rulle no Augu aizsardzības dienesta, Inese Birģele no firmas Jumītis, Latvijas Agronomu biedrības prezidents Jānis Auseklis, Gedimins Siliņš no Direktoru padomes un SIA Latvijas šķirnes sēklas, profesors Antons Ruža no LLU, Zemkopības ministrijas departamenta direktore Ziedone Bērziņa, Solveiga Maļecka no Stendes selekcijas stacijas.
S. Timšāns pateicās visiem bijušajiem darba biedriem par atsaucību un palīdzību darbā. Ernests Vēvers atcerējās kopīgi paveiktos darbu un atzina, ka augšņu agroķīmiskajā apsekošanā iegūtie dati ir liela vērtība, kas jāsaglabā. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs uzsvēra, ka abu kaimiņu starpā (jo iestādes atrodas blakus ēkās) ir izveidojusies draudzība, kam nezūdoša vērtība. Arī LVAEI informatīvā lauku politikas biļetena AgroPols redakcijai, pārņemot žurnāla Ražība izdošanu, ar centra speciālistiem ir izveidojusies radoša sadarbība.
AgroPola galvenā redaktore Rūta Bierande un tematiskā redaktore Ilze Būmane, sveicot Agroķīmisko pētījumu centru jubilejā, īpaši pateicās par sadarbību žurnāla Ražība bijušajai redaktorei Agitai Pāvulei.
Zinātnieks Vitauts Osmanis personiski apsveica Agroķīmisko pētījumu centra valdes priekšsēdētāju R. Timbari, kura no ierindas speciālistes izaugusi līdz tā vadītājai.
R. Timbare sirsnīgi pateicās par labajiem vēlējumiem un, kad L. Rācenājs kopā ar svinīgās sanāksmes dalībniekiem bija nodziedājis Z. Liepiņa dziesmu "Vēl ir laiks", aicināja visus uz Agroķīmisko pētījumu centru izdzert glāzi šampanieša un aplūkot izstādi par četros gadu desmitos paveikto.