Ražība

Augsnes prasmīga apstrāde

Agrometeoroloģiskie apstākļi un konkrētu augu audzēšana ik gadu nosaka vairāk vai mazāk atšķirīgus augsnes apstrādes uzdevumus tīrumā:
• augsnes porainības jeb sakārtas blīvuma un ūdens, gaisa un temperatūras režīma regulēšanu;
• augsnes agrotehniskās blīvēšanas samazināšanu;
• izplatītāko nezāļu apkarošanu;
• mēslojuma un pēcpļaujas atlieku iestrādi;
• kvalitatīvu augsnes apstrādi.
Augsnes apstrāde saistīta arī ar priekšaugiem piemērotāko pēcaugu un piemērotas tehnikas izvēli.
Augsnes apstrādes galvenos uzdevumus veic pamatapstrādes posmā. Izņēmums ir tad, ja lieto kombinēto augsnes apstrādes un sējas tehnoloģiju un tehniku no nezālēm tīrās, maz sablīvētās, labi drūpošās augsnēs.
Pēc kvalitatīvas augsnes pamatapstrādes, pirmsējas un sējas posmā augsni var minimāli strādāt, vienlaikus veicot sēju.
Augsnes porainības regulēšana
Augsnes poru aizņemtais augsnes tilpums un to lielums cieši saistīts ar augsnes sakārtas blīvumu. Šie rādītāji nosaka ūdens un gaisa daudzuma attiecību porās un zināmā mērā arī augsnes temperatūru.
Rušināmaugiem optimāla ir 50-55% porainība no augsnes tilpuma. Citiem kultūraugiem porainība var būt par 4-8% mazāka. Ar augsnes kvalitatīvu apstrādi porainību var palielināt par 4-12%. Tā ir samērā optimāla smilšainām un trūdainām augsnēm. Māla un smilšmāla trūdvielām nabadzīgām skābām podzolētām augsnēm un pārlieku mitrām glejotām un gleja augsnēm porainība var būt pat mazāka par 30% no augsnes tilpuma. Poras ir sīkas un tajās nav iespējama kultūraugu sakņu, mikroorganismu un slieku darbība. Šādas augsnes pēc apstrādes atkal ātri sablīvējas.
Nereti aramkārta ir samērā irdena, bet podzolētā vai glejotā zemaramkārta - stipri blīva. Sablīvēto zemaramkārtu uzirdinot, porainība palielinās par 8-12%, tādējādi porās ļaujot ieplūst atmosfēras gaisam un iespiesties kūltūraugu sakņu sistēmai, kā arī aktivizēties citiem bioloģiskiem procesiem.
Augsnes parasti uzar trūdkārtas dziļumā. Ja aramkārta graudaugiem ir seklāka par 23 cm, bet rušināmaugiem - par 26 cm, tad to nepieciešams pakāpeniski padziļināt par 2-3 cm. Skābās augsnes vienlaikus jākaļķo, bet trūdvielām nabadzīgās papildus jāmēslo ar organiskajiem mēsliem vai zaļmēsliem, jo pieartā zemaramkārta parasti ir mazauglīga.
Visgrūtāk ir iekultivēt smilts un māla augsnes, bet visvieglāk - mālsmilts augsnes, īpaši, ja tās nav stipri skābas vai mitras, trūdvielām nabadzīgas. Trūdvielām bagātām velēnu karbonātu augsnēm un kaļķotām velēnu vāji podzolētām smilšmāla un māla augsnēm ir laba ūdens izturīga struktūra; visā veģetācijas periodā tās saglabā ar apstrādi izveidoto porainību un augiem labvēlīgu ūdens, gaisa un barības vielu režīmu. Meliorējot un intensīvi aramzemes apstrādājot, augu saknēm rodas iespēja izmantot augsnes auglību 50-100 cm dziļumā.
Augsnes sakārtas blīvumu samazinot līdz 1,2 g/cm3, t.i., porainību palielinot līdz 55% no augsnes tilpuma, normāla augsnes aerācija ir nodrošināta pie jebkura augsnes mitruma veģetācijas periodā. Aktīvi darbojās nitrifikācijas un citas derīgas baktērijas, uzlabojas augu barības elementu uzņemšana, saknes ir garākas, ar lielāku spurgaliņu skaitu. Derīgie mikroorganismi aktīvi veic augu organiskās vielas mineralizāciju. Aktivizējas arī slieku un citu derīgo organismu darbība.
Sablīvēto augšņu iekultivēšanā nozīmīgākais ir organiskais mēslojums, āboliņa un citu daudzgadīgo zāļu audzēšana augsekā un intensīva augsnes apstrāde. Rezultātā pakāpeniski uzlabojas augsnes makrostruktūra un mikrostruktūra un stabilizējas augsnes optimālā porainība veģetācijas periodā. Augsni iekultivējot, no dziļas un biežas augsnes apstrādes pakāpeniski var pāriet uz seklāku, minimālāku apstrādi. Tas dod iespēju saudzēt dabu un energoresursus un arvien vairāk lietot kombinētu augsnes apstrādes un vienlaicīgas sējas sistēmu.
Augsnes agrotehniskās blīvēšanas samazināšana
Augsnes agrotehniskā sablīvēšana zem mašīnu riteņiem, īpaši mitrās mālainās augsnēs, ir ļoti kaitīga. Tādējādi ne tikai tiek sablīvēta augsnes aramkārta un zemaramkārta, bet arī stipri bojāta augsnes struktūra, veidojot nelīdzenu lauka virsmu, kur ilgi saglabājas nokrišņu un sniega kušanas ūdeņi. Samazinās augsnes aerācija, bioloģiskā aktivitāte, augsnes ūdens un gaisa ietilpība.
Ūdens caurlaidība agrotehniski sablīvētām smilšainām augsnēm var samazināties 10-50 reižu, bet mālainām - daudzkārt vairāk.
Augsnes tehnisko blīvēšanu samazina, ja:
• augsnes mēslošanu veic pirms vai vienlaikus ar apstrādi un sēju vai tikai pirms vai pēc augsnes lobīšanas, bet ne pēc aršanas. Pēc kvalitatīvas aršanas jāseko sējai;
• mitru augsni pirms sējas vispirms sekli uzirdina sausā laikā ar šļūcecēšanu vai kultivēšanu; pēc 3-5 stundām vējainā vai saulainā laikā virskārta parasti ir apžuvusi tiktāl, ka sēju iespējams veikt bez augsnes intensīvas agrotehniskās blīvēšanas;
• minimalizē lauku darbus mitrās mālainās augsnēs un lieto iespējami vieglas, plata tvēriena lauksaimniecības mašīnas;
• lieto riteņu sablīvēto sliežu speciālus irdinātājus;
• izmanto dažādus veltņus smago mašīnu riteņu atslogošanai, lieto mašīnas ar paplašinātām riepām un dubultriepām.
Izplatīto nezāļu apkarošana
Vārpatas, usnes, mīkstpienes, māllēpes, kosas un citu daudzgadīgo nezāļu apkarošanai vasaras un rudens periodā nepieciešama vismaz divfāžu augsnes pamatapstrāde divus trīs gadus pēc kārtas:
• līdzko priekšaugs novākts, loba 8-14 cm dziļi, vislabāk ar ķepu vai lemešu lobītājiem un, tiklīdz masveidā sadīgušas jaunās nezāles, lauku uzar vismaz 10 cm dziļāk nekā lobīts;
• ja augsne pēc daudzgadīgajām zālēm ir ar sīkstu velēnu, tad lobīšanu veic ar jebkura tipa arklu, kas noregulēts 8-14 cm dziļai strādāšanai. Aršana nepieciešama ne agrāk kā pēc piecām nedēļām, kad ielobītā velēna labi satrūdējusi un nesprūst arklā;
• ja augsne ir sausa un cieta, tad ar 5-8 cm dziļu lobīšanu labi uzirdina augsnes virskārtu, kas veicina nokrišņu iesūkšanos aramkārtā un pasargā samitrināto augsni no straujas izžūšanas. Aršanu veic tad, kad aramkārta ir pietiekami mitra un augsne labi drūp.
Ja tīrumu piesārņo balandas, pērkones, zvēres, akļi un citas īsmūža (sēklu) nezāles un augsne arot labi drūp, tad lieto citu sistēmu:
• līdzko priekšaugs novākts, nekavējoties tīrumu uzar, vislabāk ar arklu agregātā ar vieglu šļūci, kas arumu nolīdzina un sadrupina virskārtu 3-5 cm dziļi. Šādā arumā vasaras un rudens periodā trīs četru nedēļu laikā masveidā sadīgst nezāļu sēklas;
• sadīgušās nezāles arumā iznīcina, izmantojot kultivatoru vai arī citu augsnes apstrādes mašīnu, kas iznīcina sadīgušās nezāles. Nereti pietiek nošļūkt agregātā ar smagajām tapu ecēšām, un augsne ir sagatavota kvalitatīvai sējai. Sadīgušo nezāļu iznīcināšanai var lietot arī kombinētu sējmašīnu ziemāju kultūru sējai.
Veicot tikai rudens kvalitatīvu aršanu, nezālainība mūsu pētījumos ik gadus samazinājās 1,7 reizes, bet, savlaikus kvalitatīvi veicot augsnes lobīšanu pirms aršanas, nezālainība trijos gados samazinājās 9,5 reizes un, lietojot vispirms aršanu un arumu kultivēšanu pamatapstrādes posmā, ja pārsvarā bija daudzgadīgās nezāles, to masa samazinājās trīskārt. Turpretī, ja tīrumā pārsvarā bija īsmūža nezāles, tad to masa bija 1,4 reizes mazāka nekā tad, ja pirms aršanas veica lobīšanu. Tas liecina, ka sistēma lobīšana+aršana (L+A) ir efektīvāka daudzgadīgo nezāļu apkarošanā, bet sistēma aršana+kultivēšana (A+K) - īsmūža nezāļu apkarošanā. Tomēr, ja tīrumā ir daudzgadīgās un īsmūža nezāles, tad jālieto L+A sistēma, jo tādējādi daļēji tiek apkarotas arī īsmūža nezāles.
Ziemājiem un vasarājiem augsnes pamatapstrāde rudenī atšķiras tikai ar to, ka ziemājiem augsni apstrādā aptuveni par 40 dienām agrāk nekā vasarājiem un augsne parasti ir sausāka.
Visdziļākā lobīšana ir nepieciešama, apkarojot vārpatu smilšainās augsnēs. Pēc sadīgšanas vārpatas dzinumiem pietiek atrasties tikai neilgu laiku virs zemes, lai iegūtu pietiekamus barības vielu krājumus. Vārpatas mērdēšana ar L+A sistēmu dod drošus panākumus tikai tad, ja savlaikus pietiekamā dziļumā iestrādā tās asnus vai arī tos regulāri nogriež ar ķepu kultivatoru.
Vārpatu un citas nezāles daļēji novājina arī kultūraugi, īpaši rudzi, auzas un zirņauzas.
Mēslojuma un pēcpļaujas atlieku iestrāde
Ja mēslojumu nedod ar kombinētu sējmašīnu, tad to iestrādā augsnē, lietojot atbilstošu augsnes apstrādi:
• vislabāk zaļmēslus, salmus, zāļu velēnu un citas pēcpļaujas augu atliekas ielobīt ar arklu 8-12 cm dziļi un pēc to satrūdēšanas, aptuveni pēc piecām sešām nedēļām, uzart vismaz 10 cm dziļāk, nekā lobīts. Tad iestrādātā organisko mēslu un arī minerālmēslu masa tiek apgriezta uz otriem sāniem un atrodas tai pašā 8-12 cm dziļumā;
• ja, iestrādājot saveldrētu zirņauzu un citu zaļmēslojuma augu masu, arkls, lietots ar disku nažiem pie katra arkla korpusa, tomēr izrauj saveldrētos augus un sprūst arklā, tad pirms ielobīšanas šo masu sasmalcina, raugoties, lai tā tiktu vienmērīgi izkaisīta visā tīrumā;
• ar vārpatu piesārņotas daudzgadīgo zāļu velēnas iestrādei 8-12 cm augsnē vislabāk lietot priekšlobītāju arklu;
• minerālmēslus nav vēlams iestrādāt augsnē dziļāk par 8-12 cm;
• ātri trūdošu zaļmēslojumu, kas nogatavojas jūlijā un augustā, jāparedz ziemājiem, lai neļautu izskaloties labi satrūdējušo zaļmēslu un citu organisko mēslu augu uzturelementiem;
• salmus, rugājus un citus lēni trūdošus organiskos mēslus, īpaši smilšmāla un māla augsnēs, var iestrādāt arī rušināmaugiem un citām vasarāju kultūrām 8-12 cm dziļi.
Priekšaugiem piemērotāko pēcaugu izvēle
Augsnes apstrādes kalendāro laiku un ilgumu nosaka no priekšauga novākšanas līdz pēckultūras sējai. Šo laiku izmanto augsnes pamatstrādāšanai, pirmsējas strādāšanai vai augsnes strādāšanai kompleksā ar sēju un nezāļu apkarošanai.
Priekšaugi atšķiras: tie vairāk vai mazāk ierobežo nezāļu izplatību un līdz ar to vajadzību tās ierobežot ar augsnes strādāšanu. Vislabāk daudzgadīgās nezāles ierobežo rudzi, agri sētas auzas, zirņauzas un citi agri sēti, labi mēsloti, pietiekami biezi sacerojuši vasarāji un ziemāji. Tie var veidot sīkstāku vai labāk drūpošu velēnu, kad lobīšanai jālieto atbilstoša tehnika, kas vai nu labi apvērš 8-12 cm aramkārtu vai arī to labi sadrupina un nezāļu saknes sarausta vai sagriež. Pēc tiem augsne var būt blīvāka vai irdenāka. Tie novācāmi agrāk vai vēlāk, un līdz ar to iespējams augsni ilgāku vai īsāku laiku apstrādāt un sagatavot pēckultūras sējai.
Piemērotākā ir tāda augu secība, kur priekšaugi ļauj savlaikus un kvalitatīvi augsni sagatavot pēckultūru sējai un kur pēcaugi racionāli izmanto priekšaugu pozitīvo ietekmi uz augšņu auglību.
Izvēloties augseku, nozīmīga ir arī slimību un kaitēkļu ierobežošana un citi nosacījumi, īpaši bioloģiskajā lauksaimniecībā, kur nelieto pesticīdus.

(Sākums. Turpinājums nākamajā laidienā.)