Laidiens no arhīva:

Ražība

Cerīgas tendences piena pārstrādē

Marģers Rava, AgroPols
25.08.2004

Piena iepirkuma cena šovasar joprojām paaugstinās. Tāds brīnums nav noticis nevienu gadu kopš neatkarīgās Latvijas atjaunošanas sākuma. Tas liecina, ka situācija tirgū ir uzlabojusies un tagad mums ir pieejams arī ES, tātad - eksporta tirgus, pagaidām gan sieram un sausajam piena pulverim.
Pašlaik piena iepirkuma cena ir cēlusies par 30-35%, bet piena produktu realizācijas cena - tikai par 10%.
Piena iepirkuma cenu, protams, nosaka tirgus. Taču liela nozīme tam, ka pārstrādes uzņēmumi var izmantot ES atbalsta programmas. Piemēram, viena no tām nosaka atbalstu par sviesta iestrādāšanu konditorejas izstrādājumos. Bet šīs programmas ir sešas septiņas: eksporta subsīdijas; intervences iepirkums; privātā siera intervence; tiek paredzētas subsīdijas par sviesta pārdošanu bezpeļņas iestādēm - slimnīcām, skolām u.c.; subsīdijas par sausā vājpiena iestrādi lopbarībā; skolas piena programma.
Pagaidām mūsu uzņēmumi vēl īpaši aktīvi nepiedalās šajās programmās. Protams, tiem jārēķina, kuras atbalsta programmas pašiem ir izdevīgākas.
Kā liecina Latvijas piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) jūnija dati, šogad, salīdzinot ar to pašu laika posmu 2003. gadā, iepirktā piena daudzums palielinājies par 18%; turklāt jūnijā iepirkts par 20% vairāk piena nekā maijā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu, iepirkuma cena cēlusies par 38%, proti, pērn šajā laikā pienu iepirka par 92,61 Ls/t, šogad - par 126,52 Ls/t.
Varam teikt, ka zemniekiem šovasar nav iemesla sūdzēties par piena cenu. Tagad radītas visas iespējas attīstīties: sakārtot fermas, iegādāties modernākas iekārtas. Turklāt zemniekam jau nav tikai viens ienākumus avots - ienākumi par pienu, tagad viņš var izmantot arī ES strukturālo fondu līdzekļus. Bez šaubām, cena augusi visiem resursiem un materiāliem, un tomēr - tik augsta piena iepirkuma cena Latvijā līdz šim nav bijusi.
Kā izpildīsim piena kvotas
Tā kā palielinājies piena iepirkums, visi fakti rāda, ka šogad piena būs par 10-15% vairāk nekā pērn. Aplēses liecina, ka pārdošanas kvota - 450-460 t piena - varētu tikt izpildīta. Turpretī tiešās tirdzniecības kvotu, kuru daudzi zemnieki pārvērtuši par pārdošanas kvotu, diez vai varēs pieveikt. Bet arī šis process dod cerības nākotnē saimniekot ražīgāk. Pašlaik tiešās tirdzniecības kvota joprojām tiek dalīta, kāda tā būs gada beigās un kā ietekmēs Latvijas piensaimniekus, to redzēsim…
Šīs Latvijai svarīgās lietas, iezīmējot vispārējās tendences, jau ES sarunu laikā panāca LVAEI direktors Andris Miglavs, Ārlietu ministrijas pārstāvis Briselē Andris Ķesteris un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Ja toreiz mūsu valstij tiktu atstātas tikai tās aptuveni 490 tūkst. t piena kvotas kopumā, tad vispār par piensaimniecību vairs nebūtu ko runāt. Viņi dabūja tās vairāk nekā 200 tūkst. t; par to jāsaka paldies, un tā mūsu lauksaimniecībai ir liela vērtība.
Jāatceras, ka vairums piena ražotāju ir divu triju govju īpašnieki. Viņu slauktā piena kvalitāte ir dažāda, bet lielo ganāmpulku slaukums ir augstvērtīgāks. Ja pāris zemniekiem ir labs piens, bet dažu citu saimnieku slauktais sliktāks, tad piena kvalitāte kopējā cisternā pazeminās. Tāpēc ir apsveicami, ka veidojas lieli ganāmpulki, tiek audzētas teles, iepirkti šķirnes dzīvnieki.
Bez šaubām, zemnieki labi saprot, ka izdevīgā piena cena ir atkarīga no kvalitātes. Tās izmaiņas uz labo pusi apliecina LPCS dati par jūniju: pērn šajā mēnesī bija 64,01% augstākās šķiras piena, šogad - 81,06%, tātad augstvērtīgākās izejvielas daudzums palielinājies par 27%.
Uzņēmumi tiek modernizēti un paplašināti
Tā kā mums tagad ir pieejams Eiropas tirgus, piena pārstrādes uzņēmumi daudz strādājuši, lai savas ražotnes pilnveidotu. Ļoti enerģiski darbojas a/s Rīgas piena kombināts - tur būvēs jaunu ražotni, paplašinās noliktavas, un piena piegādātāji ir apmierināti ar izdevīgajām piena cenām. To pašu var teikt par a/s Rīgas piensaimnieks, iespējams, ka šis uzņēmums eksportē visvairāk produkcijas no visiem. Labi strādā un turpina attīstīties a/s Valmieras piens un Preiļu siers. Valmierieši tagad žāvē sauso vājpienu (bijušajā Valrit - red.). Cik zinu, Preiļu siers tagad strādājot pat trijās maiņās. Preilēnieši iepērkot pienu arī no citiem uzņēmumiem, ja tiem kas palicis pāri. Tāpat stabili strādā a/s Tukuma piens, Jaunpils pienotava un Limbažu piens, ražojot augstvērtīgu pilnpiena produkciju un sieru.
Apdomīgi pārkārtota ražošana ir a/s Talsu piensaimnieks. Tāpēc arī uzņēmuma attīstība ir ekonomiski veiksmīga. Nedaudz mazāki ražotāji ir a/s Smiltenes piens, Rankas piens un Cesvaines piens. Patīkami, ka atdzīvojušies cesvainieši, un, kaut arī ražotnei atvēlēts pārejas periods, viņi strādā ražīgi. Patērētāji slavē smilteniešu preci, īpaši sierus, un ne jau katrs pircējs zina, ka uzņēmums atbilst ES prasībām - smilteniešu piena produkti vienkārši ir sātīgi un garšīgi. Ievērojami modernizēts Rankas piens: vecajā pienotavā ierīkota siera ražotne, visa pārstrāde koncentrēta vienā vietā.
Ja sertifikātu piešķiršana būtu pircēju ziņā, tad viņi to būtu atvēlējuši Straupes pienotavas, a/s Lazdonas piensaimnieks, Trikātas piens un Mālpils pienotavas (arī pārejas periods) produktiem.
LPCS gan atbalsta, taču par stabiliem biedriem nevar dēvēt ne a/s Bauskas piens, ne Zemgales piens.
Latgalē ar Preiļu sieru sadarbojas gan a/s Krāslavas piens, gan Daugavpils un Jēkabpils piena pārstrādātāji. Uz Latgales rajoniem brauc pēc piena arī valmierieši. Darbu beigusi Neretas pienotava. Kurzemē daudz piena iepērk gan Rīgas piena kombināts, gan Rīgas piensaimnieks.
Pārstrādes uzņēmumi iepērk pienu arī no jaunajām kooperatīvajām sabiedrībām - Jaunā piena Valmieras pusē un Piena ceļa, kas ir Piena ražotāju asociācijas aizgādībā. Tajos apvienojušies lielie piena ražotāji. Manuprāt, nodoms bija savākt 50-60 t piena dienā, tātad lielāku daudzumu, un tad uzņēmumam ir izdevīgi saistīties ar šo vienu piegādātāju, nevis pieciem vai sešiem. Savukārt, ja piena sāk trūkt, ir labāk, ja piegādātāju loks plašāks.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana