Ražība

Aitkopība attīstās lēnām, bet neatlaidīgi

Kā liecina Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra (VCIDAC) dati, 2003. gada 1. janvārī Dzīvnieku reģistrā bija reģistrēti 2570 aitu ganāmpulki, kuros bija 16333 aitu. Visvairāk ir tādu ganāmpulku, kuros bijis no viena līdz pieciem dzīvniekiem. Vidējais ganāmpulka lielums valstī - sešas aitas.
Visizplatītākās bija Latvijas tumšgalves šķirnes aitas - 10790, pēc skaita nākamie bija to krustojuma dzīvnieki ar gaļas šķirņu vaisliniekiem (5297).
Šāgada 1. janvārī reģistrēti 2925 ganāmpulki ar 22610 aitām. Joprojām lielākais ir mazo (1-5 dzīvnieki) ganāmpulku īpatsvars. Šogad Latvijas tumšgalves šķirnes aitu ir 15518 (69% visa ganāmpulka), bet krustojuma dzīvnieku - 7262.
Kaut gan progress vērojams arī aitkopībā, tomēr sarežģījumu ir gana.
Kaimiņiem rūp, lai pelnītu savējie
Latvijas Aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs Dzintars Kozulis ir spiests atzīt: "Igaunijā un Lietuvā aitkopjiem par jērgaļu maksā 1,50 Ls/kg, pie mums cena ir uz pusi zemāka. Kaimiņi pratuši pieņemt tādus noteikumus, kas ļauj saimniecībām attīstīties, bet Latvijā par to nedomā."
Savukārt asociācijas valdes locekle, LLU Lauksaimniecības fakultātes dekāne Daina Kairiša situāciju komentē šādi: "Igaunijā gaļas kombinātos strādā aitu gaļas eksperti, kas atbilstoši novērtē aitu liemeņus. Tā kā mūsu lielie gaļas pārstrādes uzņēmumi aitas vispār neiepērk, tad nav arī šo ekspertu un jērgaļa jāpārdod, kā izdodas, nereti uz labu laimi."
Par gaļas šķirņu aitu eksportu vēl nevaram domāt, jo Latvijas aitkopji kopā ar veterinārārstiem jau trešo gadu apkaro Visna medi aitu slimību. Kā atzīst D. Kairiša, šī kaite aitu ganāmpulkos sarukusi līdz gluži niecīgam skaitam: ja no 300 izmeklētām aitām tikai dažām analīzes uzrāda pozitīvu reakciju, tas apliecina mērķtiecīgu darbu. Taču, kā apgalvo speciālisti, tikai tad, kad netiks konstatēts neviens inficēts dzīvnieks, valsts varēs paziņot ES, ka Latvija ir brīva no Visna medi.
Šķirnes saimniecību atestācija iepriecina
"Ir prieks, kad redzam - ganāmpulkos saimnieki izmanto labus vaisliniekus. Un aitu ganāmpulki paplašinās," zinātniece saka. D. Kairiša atgādina, ka, runājot par dažādām ES atbalsta programmām, finansējumu iegūt var palīdzēt arī aitas. Vācijas saimnieki LLU pasniedzējiem stāstījuši - lai saņemtu vienoto platībmaksājumu, aitu ganības neesot jāpļauj piecus gadus, tas esot jādara tikai sestajā gadā.
LAAA valdes locekle uzsver, ka katras aitkopības saimniecības īpašniekam vajadzētu būt ieinteresētam izkopt ganāmpulka ciltskodolu. Arī tāpēc, ka mazākās saimniecības pašlaik pieprasa šķirnes aitiņas - vai nu ganāmpulka paplašināšanai, vai arī, pārkārtojot saimniekošanas nozares.
Neaizmirstiet par ES atbalstu šķirnes aitām!
Krimuldas pagasta z/s Bērziņi īpašnieks, LAAA valdes loceklis Roberts Sīmansons stāsta, ka viņa šķirnes saimniecībā tagad ir 54 aitu mātes un iegādātas vēl 16 jaunas aitas. Vēl neesot bijis laika uzzināt, kāda atbalsta nauda pienākas par ģenētiski vērtīgo Latvijas tumšgalves aitu.
Daina Kairiša uzskata, ka ar steigu jāmudina aitkopjus sagatavoties, lai laikus paspētu pieteikties uz atbalstu šajā programmā. Atzinīgi vērtējams, ka lielāko ganāmpulku īpašnieki pārdod mazvērtīgākos dzīvniekus, lai pilnīgāk izkoptu šķirnes kodolu. Piemēram, tā jau izdarījis Valmieras rajona Jeru pagasta z/s Klimpas īpašnieks Valdis Leska un viņa kaimiņš Dainis Čākurs.
Kā informē LAD, aptuveni septembra vidū paredzama pieteikšanās uz atbalstu par ģenētiski vērtīgajiem šķirnes dzīvniekiem. Kādi ir kritēriji Latvijas tumšgalves aitu šķirnei?
Kā teikts Latvijas tumšgalves šķirnes aitu ciltsdarba programmā 2004.-2009. gadam, šo šķirnes dzīvnieku ciltskodolā jāsaglabā tās īpašības, ar kurām tie izceļas pārējo šķirņu starpā:
· dzīvnieku uzbūves stiprums un piemērotība vietējiem apstākļiem;
· aitu reprodukcijas spēja - aitu auglība un jēru dzīvotspēja;
· laba aitu ātraudzība, jo vaislai pareizi izaudzētās jaunaitas var sākt izmantot 9-10 mēnešu vecumā;
· tirgus prasībām atbilstoša gaļas kvalitāte.
Pasaules aitu audzētāji uzskata, ka aitkopība rentabla ir tad, ja aitu māšu auglība sasniedz 180-200% un līdz atšķiršanai saglabājas 90-95% jēru. Kā liecina LAAA apkopotie dati par šķirnes saimniecībām pagājušajā gadā, tajās aitu māšu auglība vidēji ir 146,9%, jēru dzīvotspēja - 93,8%. R. Sīmansona ganāmpulkā z/s Bērziņi šie dati ir visaugstākie - attiecīgi 181,3% un 97%.
Ļoti svarīga ir ātraudzība, lai jērus varētu nobarot un pārdot gaļā no četru piecu mēnešu vecuma, kad tie sasnieguši 35-40 kg svaru. Aitu šķirnes saimniecībās vidēji jēru dzīvmasa 152 dienu vecumā (aptuveni piecos mēnešos) 2003. gadā bija 43,5 kg, visbrangākie dzīvnieki atkal z/s Bērziņi - 57,1 kg.
Tīršķirnes priekšrocību, salīdzinot ar krustojumiem, rāda diennakts dzīvsvara pieaugums; piemēram, krustojot Latvijas tumšgalves aitu ar Il-de-France šķirnes teķi, jauno aitiņu piesvars bijis 183-193 g.
Latvijas tumšgalves aita ir spēcīga un izturīga, tās veselībai nekaitē samērā mitrais mūsu valsts klimats. Turpretī, piemēram, Vācijas tumšgalves šķirnes dzīvnieki Latvijā neuzrāda labākās šķirnes īpašības.
Šķirnes aitu atbalsta nosacījumi
Saimniecībā jāizmanto laba saimniekošanas prakse. Tātad dzīvniekiem saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 712 jābūt reģistrētiem Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā. Savukārt Latvijas Aitu audzētāju asociācijai jādod savs atzinums par dzīvnieka atbilstību ģenētisko resursu saglabāšanas ciltsdarba programmai.
Turpmākos piecus gadus pēc saistību uzņemšanās brīža nedrīkst subsidējamo dzīvnieku (saimi) pārdot, dāvināt vai likvidēt, izņemot īpašus apstākļus (slimības, beidzies reproduktīvais vecums, nelaimes gadījumi, kad dzīvnieks nav ārstējams u.c.). Ja dzīvnieks tomēr ir likvidēts, tas jāapliecina ar veterinārārsta izziņu, bet par šo faktu LAD un VCIDAC jāpaziņo 10 dienu laikā.
ES atbalsta maksājums ir EUR 75 gadā par dzīvnieku.