Kompostu gatavošanai var izvēlēties dažādus komponentus.
Kūdras-kūtsmēslu kompostu pagatavošanai vēlams izmantot kūdru, kuras mitrums nav augstāks par 65%. Ja kompostu gatavo ziemā, tad uz 1 kūtsmēslu masas daļu vēlams ņemt 1 masas daļas kūdras. Ja to dara pavasarī vai vasarā, var pievienot 2 masas daļas kūdras. Vēlamais komposta stirpas platums ir no 3 līdz 4 m, augstums - 2 m. Gatavojot stirpu, vispirms apakšā klāj 40-50 cm biezu kūdras kārtu, tai virsū liek 25-30 cm biezu kūtsmēslu kārtu utt. Stirpu nosedz ar 40-50 cm biezu kūdras kārtu.
Putnu mēslu-kūdras kompostu var gatavot, ņemot putnu mēslus un kūdru attiecībā 1:2, rēķinot pēc sausnes. Ja, piemēram, putnu mēsli satur 55-60% mitruma, un lieto 60% mitru zāļu kūdru, tad vienai daļai putnu mēslu jāpiejauc divas daļas kūdras.
Putnu mēslu-salmu kompostam uz 1 daļu salmu vēlams ņemt 1,5-2 daļas putnu mēslu. Komposts nogatavojas 2-4 mēnešos.
Putnu mēslu-zāģu skaidu kompostā abus komponentus vēlams lietot attiecībā 1:1. Kompostēšanas laiks - 6 mēneši.
Kūdras-vircas un kūdras-fekāliju kompostu gatavojot, uz 1 t kūdras ņem 0,5-1 t vircas vai fekāliju. Kūdras-vircas komposti, kas gatavoti pavasarī vai vasarā, jau pēc 1-1,5 mēnešiem ir gatavi lietošanai. Tos var izmantot arī tūlīt pēc sajaukšanas. Savukārt kūdras-fekāliju kompostu kultūraugu mēslošanai drīkst izmantot tikai pēc gada.
Kūdras-šķidro kūtsmēslu kompostu gatavo tāpat kā kūdras-vircas kompostus. Kompostēšanai nav piemēroti ar ūdeni stipri atšķaidīti šķidrmēsli (ja mitrums ir lielāks par 90%), jo pazeminās komposta kvalitāte un palielinās pārvadāšanas izmaksas. Kompostus var lietot pēc 3-4 mēnešiem.
Kompostus lieto tāpat kā kūtsmēslus, tikai lielākās normās. Augu barības elementu zudumi no komposta nav lieli, tāpēc to var lietot ilggadīgo zālāju, ganību, augļu dārzu mēslošanai bez iestrādes augsnē.
No Agroķīmisko pētījumu centra izdevuma Ieteikumi augsnes agroķīmiskās izpētes materiālu izmantošanai
