Ražība

Briežu dārziem Latvijā ir labas izredzes

Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija (SDAA) dibināta 2000. gadā. Toreiz tajā bija 11 biedri. Tagad asociācijā ir 40 biedru, un Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kur ar savvaļas dzīvnieku audzēšanu nodarbojas nopietni. SDAA valdes priekšsēdētājs Dainis Paeglītis uzskata: asociācijas darbības mērķis ir, pirmkārt, radīt labvēlīgus apstākļus briežu dārzu un citu savvaļas dzīvnieku dabas parku izveidošanai, otrkārt, dibināt kontaktus ar Eiropas valstu radniecīgajām sabiedriskajām organizācijām. Kopš asociācijā darbojas visai ievērojams biedru skaits, ir radīti priekšnoteikumi, lai savvaļas dzīvnieku audzētāji varētu izveidot arī ražojošu nozari. Tātad, lai Latvijas briežu dārzu saimnieki varētu piedalīties Eiropas gaļas tirgū.
Lielākie briežu dārzi
D. Paeglītis teic, ka par nopietnu savvaļas dzīvnieku audzētāju var uzskatīt to, kam ir jau aptuveni 200 dzīvnieku. Latvijā lielākais savvaļas dzīvnieku dārzs pieder Guntai Cunskai Madonas rajona Jumurdas pagastā - tā platība pārsniedz 500 ha. Tajā mitinās gan staltbrieži un mežacūkas, gan mufloni, un ligzdo dažādas putnu sugas. Jelgavas rajona Elejas pagasta īpašumā Novadnieki - Robežnieki vairāk nekā 300 ha platībā ganās Valērija Barjera staltbriežu bars. Cēsu rajona Līgatnes pagastā plašs briežu dārzs ir Gunāram Skribam, tāpat liela pieredze iekrājusies Valkas rajona Kārķu pagasta briežu audzētājam Edmundam Juškevicam.
Tāpat staltbriežiem pievērsies Balvu rajona Rugāju pagasta Mežsētu īpašnieks Imants Pušpurs. Arī SDAA vadītāja Daiņa Paeglīša mājās Cēsu rajona Mores pagasta Saulstaros tagad jau ir vairāk nekā 200 staltbriežu, 30 dambriežu un nesen Anglijā nopirktie seši baltie staltbrieži. Pēdējo esot maz arī pašā Anglijā, kura ir līdere savvaļas dzīvnieku audzēšanā Eiropā.
Latvijā kopumā, pēc asociācijas ziņām, ir aptuveni 3000 briežu. Saulstaru īpašnieka viedoklis - savvaļas dzīvnieku dārzi vai parki nav jāuztver vienīgi kā elitāru īpašnieku vaļasprieks un izklaide; liela nozīme ir tam, ka tādējādi šie apvidi tiek apsaimniekoti. Bez šaubām, pašu valstī savvaļas dzīvnieki ir īpašs tūrisma objekts.
Nopietnākie Baltijā
Izrādās, mūsu asociācijai varam pateikties par to, ka Latvijā savvaļas dzīvnieku audzēšanas saimniecību ir daudz vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Igauņiem lielu briežu dārzu neesot, bet lietuvieši tikai pēdējos gados Jonišķu apvidū ierīkojuši prāvāku dārzu ar vairāk nekā 300 dzīvniekiem.
Savvaļas dzīvnieku turēšana ir savdabīga nodarbe, tālab arī SDAA biedru skaits nevar būt pārāk liels. Turklāt nav noslēpums, ka briežu dārza ierīkošana un dzīvnieku iegāde prasa lielus ieguldījumus. D. Paeglītis stāsta, ka, piemēram, Vācijā esot apmēram 10 tūkst. briežu audzētāju. Taču lielākā daļa vāciešu šos dzīvniekus turot savam vaļaspriekam (kādus desmit vai vairāk dzīvnieku), un īstu audzētāju neesot īpaši daudz.
SDAA vadītājs atzīst, ka mūsu briežu dārzu īpašniekiem ir priekšrocības - Latvijā var izveidot nevis fermu vien, bet arī medību saimniecību, jo mums ir vairāk mežu nekā citās Eiropas zemēs. Protams, mūsu briežaudzētājiem var būt intensīvās ražošanas ferma un turpat blakus - medību saimniecība. Angļi, piemēram, savus labākos fermas vaisliniekus pārdod medību saimniecībām. Mēs varam abus variantus apvienot.
Būs šķirnes audzētavas
Šāgada aprīlī Zemkopības ministrija (ZM) apstiprinājusi stalbriežu ciltsdarba programmu, kas ietilpst valsts šķirnes dzīvnieku ciltsdarba programmā. Lai to panāktu, asociācija sadarbojās ar ZM Lauksaimniecības un pārstrādes departamenta direktori Ziedoni Bērziņu, speciālistiem Daini Runguli, Ingu Bērziņu un Gitu Jansoni.
D. Paeglītis saka: "Patiesībā jau fakts, ka mājlopu ciltsdarba programmās ietilpina arī savvaļas dzīvniekus, nav nekas pārmērīgs. Šajā ziņā mēs esam solīti priekšā daudzām vecajām ES valstīm, kurām šādas programmas nav un kuras ar savvaļas dzīvniekiem strādā tikai gaļas un medību dēļ. Lai arī dažās valstīs ir subsidētas saimniecības selekcijas darba veikšanai, tajās iztiek bez šīm programmām. Tā, piemēram, Ungārijā valsts finansē divu universitāšu zinātniskos pētījumus, jo ir ļoti lieli briežu dārzi ar 1000 un 1500 dzīvniekiem. Polijā briežu selekcija notiek Zinātņu akadēmijas saimniecībās.
Zemkopības ministrija mūs atbalstīja, jo arī līdz šim tika subsidēta vaislas briežu iegāde ārzemēs. Pagājušajā gadā iepirkām vairāk nekā 400 staltbriežu. Paši esam izstrādājuši ciltsdarba programmu, tāpēc domājam tālāk - vajadzētu izveidot savas staltbriežu šķirnes saimniecības. Paredzam, ka tādas varētu būt Gunāram Skribam, Edmundam Jukševicam, manā saimniecībā, arī Mežsētu saimniekam Imantam Pušpuram ir tāds nolūks. Tas nozīmē, ka saimniecības vajadzēs atestēt.
Ciltsdarba programma dod asociācijai iespējas saņemt valsts atbalstu, ļauj datorizēt dzīvnieku uzskaiti, kartiņas un pārējo dokumentāciju. Nākotnē tas ļaus mūsu dzīvniekus pārdot Eiropas un pasaules tirgū par normālu cenu, jo par tiem būs zināms, kādi ir to senči divās trijās paaudzēs, kāda to produktivitāte, ragu raksturojums u.c. dati. Visbeidzot, mūsu speciālisti spēs noteikt staltbriežu ciltsvērtību, kas lielākajā daļā Eiropas valstu netiek darīts."
Asociācija briežus neiepērk, jo šis darījums ir privāts. Taču SDAA uztur un kārto attiecības ar ZM, ievāc informāciju un dara to zināmu biedriem, konsultē jaunu dārzu ierīkošanu, uztur sakarus ar ārzemju firmām un organizācijām.
ES atbalsts savvaļas dzīvnieku audzētājiem
D. Paeglītis: "No mūsu asociācijas biedriem daži ir izmantojuši SAPARD projektus. Tie varēja saņemt līdzfinansējumu briežu dārzu žogu ierīkošanai un dzīvnieku iegādei. Izdevumi žoga ierīkošanai ir ļoti lieli, bez atbalsta to grūti izdarīt. Kad šādas subsīdijas nebija pieejamas, dārza teritoriju izdevās sakārtot ilgā laikā. Savā saimniecībā pie tā ķēros pirms desmit gadiem, pašreizējais atbalsts citiem ļauj to izdarīt nesalīdzināmi ātrāk.
Tagad man ir apstiprināts projekts ES struktūrfondu izmantošanai - dzīvnieku apskates vietām, viesu nama būvei ar četrām istabiņām, kur ierīkojām palielu dīķi, varbūt vajadzēs arī pirtiņu. Šie fondi paredz līdzfinansējumu briežu dārzu žogu, dzirdinātavu un barotavu ierīkošanai, tātad dzīvnieku turēšanas apstākļu sakārtošanai, bet neparedz dzīvnieku iegādi. ES noteikumi neparedz palielināt dzīvnieku skaitu, bet gan uzlabot esošā ganāmpulka kvalitāti, tas ir, ja iepērku jaunus vaislas dzīvniekus, tikpat daudz ir jāpārdod."
Meža dzīvnieku gaļas eksports
Daļa staltbriežu buļļu esot tādi, kas selekcijai neder. Tos izvērtē pēc ragu masas un žuburotības. Tos nevar laist kopā ar vaislas dzīvniekiem. Saulstaru saimnieks tiem ierīkojis atsevišķu aploku. D. Paeglītis nolēmis iegādāties iekārtu dzīvnieku fiksācijai un svēršanai, tad arī vakcinēt, noņemt analīžu paraugus būs vieglāk: "Varētu teikt, ka mana saimniecība izvēršas par briežu fermu, nevis dārzu vai parku."
SDAA vadītājs atzīst, ka tikai pēdējos gados briežkopība sākot dot nelielu peļņu. Pagaidām tā galvenokārt ir vaislas dzīvnieku pārdošana. Taču nu jau pienācis laiks orientēties uz meža dzīvnieku gaļas tirgu. Eiropā tā ir īpaši pieprasīta, bet līdere šo produktu piedāvājumā ir Jaunzēlande. Briežkopība pašlaik Eiropā nav konkurējoša nozare - atgādina D. Paeglītis. Šāgada oktobrī Eiropā brieža gaļa maksā 10-15 EUR/kg. Francijā brieža gaļas karbonādes cena ir 34 EUR /kg, šķiņķa cena - 27,5 EUR /kg. Turpretī Latvijā šo gaļu iepērk par 0,88 Ls/kg (+PVN), stirnas gaļu - par 1,42 Ls/kg, aļņa gaļu - par 1,12 Ls/kg, bet mežacūkas gaļu par 0,83 Ls/kg.
"Taču, lai varētu pretendēt uz eksportu, mums jāierīko sertificēta savvaļas dzīvnieku kautuve," turpina D. Paeglītis. "Turklāt tai jābūt mobilai, jo briežu dārzi izkaisīti pa visu Latviju. Somijā tādas lieto, tāpēc šo praksi mēģināsim izmantot arī Latvijā."
SDAA no 2005. gada - Eiropas asociācijas biedre
Līdz šim staltbrieži visvairāk iepirkti Anglijā, jo tur visvieglāk komplektēt 60-80 dzīvnieku lielu eksporta grupu. Nedaudz briežu vests arī no Holandes, Vācijas un Austrijas, taču šajās valstīs tikpat kā neesot iespējams sameklēt uzreiz tik daudz dzīvnieku.
Interesants fakts, ka Jaunzēlandē pirms gadiem trīsdesmit briežkopības attīstība tika subsidēta kā perspektīvā ienesīga nozare. Līdz ar to šī valsts kļuvusi par galveno briežu gaļas eksportētāju pasaulē.
Eiropas briežaudzētāju un fermeru asociācija divreiz gadā rīko sapulces. Tajās piedalījusies arī mūsu SDAA; pēdējā no tām Latvijas asociācija uzņemta par šīs Eiropas organizācijas biedri. No 2005. gada pilntiesīgā biedra tiesības stāsies spēkā. Nākampavasar paredzēts saietu rīkot Beļģijā, bet 2005. gada rudenī ir doma pulcēties mūsu valstī. D. Paeglītis stāsta, ka šajā pēdējā sapulcē Zviedrijas asociācija atskaitījusies par ES finansējuma izlietošanu pēc triju gadu programmas - par briežaudzēšanas popularizēšanu valstī. Programmas kopējās izmaksas bijušas EUR 1 milj. ES, un zviedru valdība to atzinušas par lietderīgu pasākumu, jo pirms kāda laika briežu ganāmpulkos izplatījusies tuberkuloze. Tās seku novēršanai, kas spieda daudzus ganāmpulkus izkaut, atvēlēta šī atbalsta nauda.
Nākamais projekts Eiropas asociācijas ietvaros ir starptautiska 3-4 valstu sadarbība, lai popularizētu briežu audzēšanu kā perspektīvu nozari, brieža gaļu - kā veselīgu uztura produktu un sakārtotu starpvalstu likumdošanu, jo līdz šim katrā valstī tā ir atšķirīga.