Laboratorijai - karstākais laiks
LLU Agronomisko analīžu zinātniskajai laboratorijai pašlaik ir karstākais darba periods. Barības paraugi analīzēm tiek nodoti ik dienas, dažkārt pat vairāki desmiti reizē. Un te nu vietā kāds vārds par iesūtīto paraugu atbilstību vismaz minimālākajām prasībām. Latvijas lauksaimniecības izglītības un konsultāciju centrs (LLKC) ir izstrādājis tā dēvēto parauga pasi, ko pievieno paraugam. Tajā bez sūtītāja adreses jānorāda arī parauga noņemšanas laiks, mehāniskais un botāniskais sastāvs, konservantu lietošana, glabāšanas veids (tvertne, stirpa u.c.), skābbarības gatavošanas laiks utt. Tās nav pārmērīgas, pārcilvēciskas prasības, taču ir paraugi, kuros skābbarības masā var atrast papīra strēmeli ar grūti izlasāmu atzīmi, piemēram, "Paraugs Nr. 3", - un viss. Protams, tāda parauga analīze diez vai pašam nosūtītājam dos kādu labumu. Turklāt ir arī konsultanti un zemnieki, kuri, tāpat kā pārējie, labi zina laboratorijas noteikto atbildes saņemšanas laiku, bet, juzdamies vienlīdzīgāki par citiem (kā tas nereti pieņemts mūsu sabiedrībā), nepārtraukti traucē laboratoriju ar telefona zvaniem par analīžu rezultātiem.
Priekšlikums zemniekiem
Varbūt visiem kopā būtu lietderīgi padomāt par mūsdienīgas laboratorijas iekārtas NIR iegādi, kas ļautu daļu rādītāju noteikt 1 - 1,5 dienu laikā pēc parauga saņemšanas laboratorijā. Šāda iekārta gan maksā vairākus desmitus tūkstošus latu, un mūsu laboratorijai nav finanšu tās iegādei. Tomēr varbūt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), Piena ražotāju un Liellopu gaļas audzētāju asociācijas, kuras apvieno šo analīžu rezultātu patērētājus zemniekus, būtu ieinteresētas kopīgiem spēkiem jautājumu risināt?
Skābbarības kvalitātes aina
Bet kāda ir skābbarības paraugu kvalitāte? Pašlaik izanalizēti vairāki simti paraugu, tāpēc jau iespējams izteikt kopējo viedokli. Lai gan laikapstākļu ietekme uz gatavotās barības kvalitāti nepārprotami jūtama, nav tikai sliktas vai vienīgi labas kvalitātes paraugu. Optimismu rada tas, ka arī šādos nepateicīgos laikapstākļos ir saimniecības, kuru skābbarības paraugu kvalitāte atbilst labam un teicamam vērtējumam. Tiesa, ir arī paraugi ar pilnīgi pretēju nozīmi. Nozīmīgs skābbarības kvalitātes, glabāšanas un turpmākās izmantošanas rādītājs ir pienskābes procents no skābju summas un sviestskābes klātbūtne dabīgi mitrā paraugā, kas izteikta procentos. Teicamas un labas kvalitātes skābbarībā pienskābei jābūt 80-65% no kopējās skābju summas, bet sviestskābes klātbūtne nav pieļaujama. Apmierinošas kvalitātes skābbarībai šie rādītāji attiecīgi ir 65-60% un <0,1%. Ja paraugs neatbilst šiem rādītājiem, tas ir sliktas kvalitātes. Kopējā skābbarības kvalitātes vērtējumā ņem vērā arī kopproteīna, NDF, NEL u.c. rādītāju saturu sausnā, bet skābju saturs un attiecības visprecīzāk raksturo skābbarības sagatavošanas un turpmākās fermentēšanās norises gaitu. Tāpēc šoreiz sīkāk tieši par šo aspektu.
No analizēto paraugu skaita pirmajai grupai atbilst 47%, otrajai - 31%, bet sliktas kvalitātes grupai - 22% paraugu. Uzskatām, ka šī aina nav iepriecinoša, pēdējā grupā ir paraugi, kuros sviestskābes daudzums sasniedz 0,2-0,4 un pat 0,6, un vairāk procentu(!). Šos paraugus par lopbarību praktiski uzskatīt nevar.
Konservantu problēma
Minētajā paraugu pasē ir arī aile, kurā jāieraksta, vai ieskābēšanas laikā lietots kāds konservants vai ne. Diemžēl visos gadījumos, izņemot vienu paraugu grupu, šī aile ir tukša, neaizpildīta. Grūti pateikt, kālab tā un vai šī informācija tiek uzskatīta par noslēpumu? Ir ziņas par bioloģiskā ierauga SIL - ALL 4×4 lietošanu. Šo grupu mēs izdalījām no pārējo paraugu skaita. Pirmajai kvalitātes grupai šajā gadījumā atbilst 83%, otrajai - 7%, bet trešajai grupai - 10% paraugu. Liekas, šie skaitļi ir vairāk nekā pārliecinoši.
Uzskatām, ka skābbarības gatavošanā, kuras paraugi atbilst trešajai grupai gan ar, gan bez ierauga, ir pieļautas rupjas gatavošanas tehnoloģijas kļūdas (nepietiekami blietēts, nokavēta nosegšana u.c.). Iespējams, ka skābbarības gatavošanā lietoti arī citi konservanti vai bioloģisko ieraugu veidi (47% grupā), bet par to nevar objektīvi spriest, jo trūkst jebkādas informācijas. Taču viela pārdomām ir - vai nu sagatavot labu barību arī sliktos laikapstākļos (83% pret 47%), vai barību, kas izēdinot radīs vielmaiņas problēmas (31% pret 7%), vai praktiski nelietojamu (22% pret 10%)? Un kas tad izmaksās dārgāk - ārstēt slimas govis, neiegūt plānoto izslaukumu un atražošanas rādītājus, vai laikus parūpēties par kvalitatīvu skābbarības bioloģisko ieraugu iegādi? Arī SIL - ALL 4×4 nav universāls līdzeklis, kas dziedē visas vainas, bet, saprātīgi to lietojot, tas dod lieliskus rezultātus.
Skābju saturs skābbarībā
No kopējiem skābbarības kvalitātes rādītājiem jāatgādina par salīdzinoši zemāku kopējo skābju saturu. Pirmās grupas skābbarības paraugos pienskābes saturs svārstās 1,5 - 2,5%, bet etiķskābes 0,5 - 0,84% robežās. Paraugiem ar SILL - ALL 4×4 šie skaitļi attiecīgi ir 2,9 - 3,4% un 0,56 - 0,87%. Pienskābes klātbūtne gan negatīvi neietekmē skābbarības apēdamību, bet augstāks tās saturs garantē labāku glabāšanos, tāpat visilgāk aizkavētu otrreizējās fermentācijas uzsākšanos laikā, kad skābbarību izēdina un izņem no tvertnes. Bet tiem, kam sviestskābes saturs nepārsniedz <0,1% paraugā, nav pamata lielam optimismam. Sviestskābes klātbūtne liecina par klostrīdiju darbības sākšanos, turklāt šis process ir neatgriezenisks. Klostrīdijas kā barības vielu izmanto visu iespējamo - ir ģintis, kas šim nolūkam patērē pat CO2. Skābbarības gadījumā tā ir pienskābe, un ja šādas tvertnes paraugiem analīzes atkārtoti veiksim pavasara pusē, nebūtu brīnums, ja sviestskābes daudzums būtu divkāršojies un attiecīgi sarucis pienskābes saturs, bet kvalitāte, protams, gājusi mazumā.
