Ražība

Ciltsdarba rezultāti aitkopībā

Ir noslēgusies kārtējā šķirnes aitu audzēšanas saimniecību atestācija. Šogad apstiprināta jauna šķirnes aitu audzēšanas saimniecība Latgalē - Krāslavas rajona Andrupenes pagasta piemājas saimniecība Birztalas (īpašnieks Jānis Lukaševičs, ciltsdarba speciāliste Genovefa Norvele). Līdz ar to 2004. gadā par šķirnes aitu audzēšanas saimniecībām atzītas jau trīspadsmit, bet kā kandidātsaimniecības apsekotas vēl četras, kurām ir visas iespējas nākamgad tikt atzītām par šķirnes aitu audzēšanas saimniecībām. Šķirnes aitu audzēšana ir vērsusies plašumā. Taču selekcijas darbs ir ilgstošs un ļoti darbietilpīgs process, kam nepieciešami labi speciālisti.
Kopš 2001. gada 12. jūlija Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA) atzīta par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un ir tiesīga veikt mērķtiecīgu selekcijas darbu aitkopībā, bet kopš 2004. gada - īstenot Ciltsdarba programmu Latvijas tumšgalves aitu šķirnei 2004. gadam un tuvākajai perspektīvai.
Pārraudzības datu analīze šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās
Nedaudz samazinājusies vidējā dzīvmasa, nocirpums un vilnas garums, kas izskaidrojams ar aitu māsu ganāmpulku atjaunošanu, iekļaujot to skaitā aitiņas pēc pirmās atnešanās. Lielākie ganāmpulki ir z/s Zīles, Dzilniņas, Mežkalēji un SIA Vecvītiņi ar attiecīgi 123; 104; 92 un 90 novērtētām aitu mātēm.
Lielākais El klases aitu māšu īpatsvars bija z/s Strauti, SIA Vecvītiņi un z/s Bērziņi, attiecīgi 96,7; 81,1 un 77,8%. Vidējā dzīvmasa virs 70 kg bija z/s Strauti, Zīles un Bērziņi.
Arī novērtēto jaunaitu skaits un kvalitāte ir uzlabojusies (2. tab.).
Vidējā jaunaitu dzīvmasa samazinājusies par 1,3 kg, taču nocirpums palielinājies, līdz ar to varam domāt, ka jaunaitām bijusi biezāka vilnsega. Labākās jaunaitu audzēšanas saimniecības: z/s Bērziņi, SIA Vecvītiņi un z/s Mežkalēji, attiecīgi 92,0; 87,5 un 70,5% El klasei atbilstošas aitiņas. Lielākā dzīvmasas 365 dienu vecumā sasniegta z/s Zīles, SIA Vecvītiņi un z/s Dzilniņas, bet nocirpums - z/s Mežkalēji, Bērziņi un Zīles jaunaitu grupās.
Labas kvalitātes vaislas teķis ir puse no ganāmpulka panākumiem, tāpēc saimniecībās sevišķa uzmanība tiek veltīta teķu kvalitātei. Kā liecina 3. tabulas dati, 2003/2004. pārraudzības gadā vērtēto vaislas teķu skaits nav palielinājies. Arī kvalitātes rādītāji ir līdzīgi kā iepriekšējā gadā.
Lielākā vidējā dzīvmasa vaislas teķu grupā iegūta z/s Zīles, Rocēni un SIA Vecvītiņi, attiecīgi 127; 115 un 113 kg.
Novērtēto audzējamo teķu skaits ir samazinājies par 31 (4. tab.), kas izskaidrojams ar to, ka vaislai izmantojamiem teķiem jābūt El klases novērtējumam un līdz ar to neatbilstošas kvalitātes dzīvnieki tiek realizēti gaļā.
Vidējo dzīvmasu virs 70 kg 365 dienu vecumā uzrādīja dzīvnieki z/s Ķempēni, SIA Vecvītiņi un z/s Klimpas. Svarīgākās pazīmes šķirnes aitu ganāmpulkos ir aitu māšu auglība, jēru saglabāšana (5. tab.) un jēru kvalitāte 152 dienu vecumā.
Par ļoti labu jāatzīst dzimušo jēru ieguve uz š. g. 1. janvārī saimniecībā esošajām aitām un aitu māšu auglība, šie dati ir palielināti attiecīgi par 9% un 4%. Abas minētās pazīmes ir ar vāju iedzimstamību, tāpēc tās ir grūti kāpināt. Labākās saimniecības - SIA Vecvītiņi, z/s Bērziņi un Strauti.
Atšķirto jēru kvalitāte kopumā ir uzlabota, sevišķi iepriecina palielināta jēru dzīvmasa, jo tikai labi izaudzēti jēri arī vēlākajā laikā var uzrādīt labu ātraudzību un izaugt par labu vaislas materiālu. Labākās saimniecības - SIA Vecvītiņi, z/s Klimpas un Strauti.