Laidiens no arhīva:

Ražība

Vai nauda par šķirnes dzīvniekiem lieka?

Ilze Būmane, AgroPols
15.11.2004

xKā AgroPols jau informējis, uz pasākuma Agrovide apakšpasākuma Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana pirmo kārtu varēja pieteikties no 7. septembra līdz 1. oktobrim, uz otro kārtu - no 1. oktobra līdz 1. decembrim. Lauku atbalsta dienesta (LAD) ziņas rāda, ka pirmās kārtas birums visai skops: kopā 259 Latvijas brūnās (LB) šķirnes un Latvijas zilās govis; 97 zirgi; 389 aitas un 57 cūkas. Īpaši maz pieteikušies LB govju šķirnes un zirgu īpašnieki.
Kā pavēstīja šķirnes saglabāšanas apvienības Zilā govs valdes priekšsēdētājs Ziedonis Grīslis, apvienībā uz ES atbalstu pieteikušies aptuveni 300 zilo govju īpašnieku. Savukārt Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciālists Māris Līdaks stāstīja, ka, viņu savienībai iesniegtos LB govju ciltsdarba dokumentus pārbaudot, LAD varējuši nosūtīt 150 dzīvnieku papīrus, kas atbilst atbalsta saņemšanai. Tātad visčaklākie izrādās zilo govju īpašnieki, jo ES nauda tādējādi tiks piešķirta 69 zilajām govīm. Ja zinām, ka pēc statistikas datiem 2003. gadā Latvijas slaucamo govju ganāmpulkos bija 75% Latvijas brūno, salīdzinoši iesniegts ļoti maz pieteikumu.
Latvijas aitu audzētāju asociācija un paši aitkopji gan nav slinkojuši. Latvijas baltās cūku šķirnes audzētāji, kā stāsta Cūku ciltsdarba centra darbinieki, sasparojušies pieteikties uz otro kārtu.
Pirmie secinājumi
LAD Tiešmaksājumu departamenta direktora vietnieks Ģirts Krūmiņš informēja, ka pasākuma otrajai kārtai iesūtītos pieteikumus LAD apkopos pēc termiņa beigām, tātad pēc 1. decembra. Pašlaik departaments aizņemts ar platībmaksājumu kontroles pabeigšanu un to aprēķiniem, tādēļ starpposmā sekot dzīvnieku ģenētisko resursu programmas izpildei nav iespējams.
Savukārt Māris Līdaks vilcināšanos atbalsta pieteikumu iesniegšanā skaidroja ar saimnieciskiem argumentiem: "Šī atbalsta nauda paredzēta, lai saglabātu ģenētiku, kāda piemīt katrai dzīvnieku šķirnei raksturīgām īpašībām. Ja runājam par Latvijas brūnajām, tad ciltsdarba programmā prasīts, lai šīs šķirnes lopiem būtu 60% asinības no LB šķirnes. Tikai 40% pieļaujami no radniecīgajām šķirnēm - tās ir Dānijas sarkanās un Angleras šķirnes, kuras esam izmantojuši bieži, jo tās LB ir visradniecīgākās. Citas šķirnes nav pieļaujamas. Bet pamatdoma ir saglabāt Latvijas brūno tādu, kāda tā ir, - ar visām raksturīgajām īpašībām. Tāpēc arī piena ražotāji ir neapmierināti, ka viņu LB govīm tomēr pietrūkst šo 60% asinības, un to dēļ viņi nevar izmantot minēto atbalsta programmu. Parasti LB šķirnei klāt ir sarkanraibo holšteinfrīzu, zviedru sarkanās, Šveices šķirnes asinis vai arī tie ir krustojuma dzīvnieki ar melnraibajiem holšteiniešiem. Tā vairs, protams, nav LB raksturīgā ģenētika. Uzsveru vēlreiz: šī atbalsta programma paredzēta tikai ģenētikas saglabāšanai bez citu šķirņu īpašas klātbūtnes. Otrs kritērijs, lai piedalītos šajā programmā, ir izslaukuma līmenis - tas prasa, lai pirmajā laktācijā govs dotu ne mazāk par 4000 kg piena.
Bet, strādājot pēc intensīvās piena ražošanas programmas, šis šķirņu krustojuma virziens ir pareizs. Programmai nav pašmērķis izlietot naudu, bet tiešām veicināt šķirnes saglabāšanu. Atbalstam domāto skaitli - 5000 LB dzīvnieku - noteicām saskaņā ar Latvijas ciltsdarba programmu. Likās, tas būtu reāls (dati aplēsti referencei pirms trim gadiem). Taču saimniecības, kas grib slaukt vairāk piena, izvēlas intensīvo programmu, un šie lopu īpašnieki nemaz nav ieinteresēti dažu LB tīršķirnes govju dēļ iestāties ģenētisko resursu programmā un atteikties no savu govju uzlabošanas ar tām šķirnēm, kas dod vairāk piena."
Lietpratēja ieteikums par LB
Kā vērtēt situāciju? Šķiet, mūsu piena lopkopības saimniecības ir pārāk gausas, apsverot iespēju saņemt Eiropas naudu. Vai nemākam izmantot piedāvāto? M. Līdaks vērtē citādāk: "Uzskatu, ka valstiski svarīgi ir iegūt vairāk piena no govs. Tātad - jālieto intensīvās piena ražošanas metodes. Otrs virziens ir saglabāt Latvijas brūno govi, lai tās saimniecības, kam šie LB tīršķirnes lopi jau ir, tos turpinātu turēt un lai viņiem tas neradītu zaudējumus. Vislabākais variants šim nolūkam būtu, ja LB govis atrastos tikai bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās. Tajās nedrīkst lietot ķimikālijas, ir dažādi citi ierobežojumi, kas savukārt nosaka to, ka saimnieki nedzenas pēc lielajiem izslaukumiem. Tas nozīmē, ka šķirnes saglabāšanai ir labi priekšnoteikumi, kas nav pretrunā ar saimniecības ienesīgumu."
Kā apgalvo M. Līdaks, tāda prakse nav zināma citās Eiropas valstīs. Taču tas nenozīmē, ka Latvijas lopkopības lietpratēji tādu iespēju nevarētu apspriest...
Pagaidām atzinumu par atbilstību LB tīršķirnei Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība devusi par 150 govīm. Pašlaik izskata vēl apmēram 80 pieteikumu. Tajos pārbauda asinības procentu, izslaukuma datus un salīdzina tos ar dzīvnieku reģistrā uzrādīto. Ja kaut kas nesaskan vai trūkst, pretendentam sūta vēstuli, norādot, kas jāizlabo.
Sadarbībā ar Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienību ciltsdarba speciālisti vērtē arī zilās govis. Vērtēšanā piedalās arī ciltsdarba inspektore, LB šķirnes audzētavas īpašniece Vizma Sileniece, Siguldas ciltsdarba un mākslīgās apsēklošanas stacijas darbinieces Inga Rigerte un Ērika Everte. Kā atzīst lietpratēji, izvērtēt zilās govs piederību šķirnei ir vēl sarežģītāks pienākums, nekā Latvijas brūnās tīršķirni.
Ko rādīs otrā kārta
Atgādināsim ES atbalsta likmes (par dzīvnieku):
· Latvijas brūnā govs - EUR 131;
· Latvijas zilā govs - EUR 199;
· Latvijas baltā cūka - EUR 148;
· Latvijas tumšgalves aita - EUR 75;
· Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgs - EUR 198.
M. Līdaks: "Manuprāt, sākotnēji paredzēto atbalsta naudu 5000 govīm šogad noteikti nedabūsim. Otrā kārta noslēgsies 1. decembrī, iespējams, līdz tam laikam atbilstību ES atbalstam varēsim apstiprināt aptuveni 200 LB govīm. Bet programma turpināsies arī nākamgad."
Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, LLU profesors Guntis Rozītis spriež, ka vēl nav beigusies zirgu vērtēšana, kas, protams, aizkavē cilts dokumentu sakārtošanu. Pēc asociācijas datiem, līdz 13. novembrim uz atbalstu bija pieteikti 29 ērzeļi. No tiem izbrāķēti septiņi, viens vēl nebija vērtēts. Atzinumu par atbilstību ES naudas saņemšanai saņēma 20 ērzeļu īpašnieki. Pieteiktas 135 ķēves, no tām novērtētas un pozitīvi atzinumi izsniegt par 113 ķēvēm. Tātad otrās kārtas līdzšinējā posmā 97 zirgiem (1. kārtā) klāt nākuši vēl 46 dzīvnieki.
Latvijas zirgaudzētāju biedrības prezidents Edgars Treibergs pavēstīja, ka atbalstam pieteikto un atzīto zirgu skaitu paziņos pēc 1. decembra.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana