Ražība

Pirmais gads Eiropā. Ceru, - ar pašcieņu

Atsaucoties Ražības veidotāju aicinājumam informēt par šāgada jaunumiem Valsts Stendes selekcijas stacijā, sapratu, ka mūsu ļaudīm bijis daudz labu ideju. Arī savs vērtējums mums ir par to, ko izdevies labi paveikt un kam pietrūcis veiksmes vai naudas. Bet tikpat svarīgi ir pavērtēt, kāda ir selekcijas stacijas vieta Latvijas laukos: vai stacija veic to, ko no tās gaida, un kas ir tie, kas gaida - Zemkopības ministrija, lauksaimnieku sadarbības organizācijas, konsultāciju biroji, firmas, zemnieki?
Paši vienmēr esam bijuši pārliecināti, ka Valsts Stendes selekcijas stacijai jau pirms astoņdesmit gadiem valsts uzdevusi būt par atbalstu lauksaimniekiem, norādot arī konkrētus darbības virzienus - laukkopības pētījumi, tai skaitā selekcija un augstākās kvalitātes sēklas sagatavošana. Tās arī šodien ir galvenās prioritātes un pamats visai mūsu darbībai.
Šogad Dieviņš mūs pārbaudījis
Šķiet, viegls šis pirmais gads Eiropas Savienībā nevienam nav bijis. Un tas, ko izdevies paveikt stacijā, ir sasniegts, pateicoties vien zinātnieku, sēklkopju un viņu palīgu godprātīgam darbam. Tāpat kā visus lauksaimniekus, arī mūs Dieviņš pārbaudīja ar vēsu pavasari un lietainu rudeni, bet ES tuvums - ar cenu kāpumu degvielai, minerālmēsliem un citiem ražošanas līdzekļiem. Tādējādi ražošana šogad prasījusi daudz lielākus naudas resursus, un sēklas pašizmaksa augusi vismaz par 20%.
Lai arī grūti nākusi, gala rezultātā iegūtā raža mūs apmierina. Ražīgākās šķirnes sēklkopības laukos ir mieži "Ansis" - 5,7 t ha-1 un "Rasa" - 4,2 t ha-1, auzas "Laima" - 5,2 t ha-1 un "Līva" - 4,6 t ha-1, rudzi "Kaupo" - 5,1 t ha-1, kartupeļi "Adretta" - 49,6 t ha-1 un "Latona" - 54,1 t ha-1. Izjūtam arī to, kādas izmaiņas notikušas sēklu tirgū. Šajā gadā esam pārdevuši ap 100 t graudaugu un 70 t kartupeļu sēklas materiāla. Priecājamies, ka pieprasītas ir miežu šķirnes "Ansis" un "Abava", auzu šķirnes "Laima" un "Līva". Arī rudens pusē ziemas kviešu un rudzu sēklas krājumi tika pilnībā izpārdoti. Varbūt iemesls tam bija cerības, ko pagājušās vasaras lauku semināros deva SIA Jaunpagasts pārstāvji, solot ievērojami paplašināt graudu iepirkumu bioetanola ražošanas uzsākšanai.
Tomēr kopumā jāsecina, ka sēklas pieprasījums ir ievērojami samazinājies. Bet ne jau tāpēc, ka ES kopējais tirgus būtu ienācis Latvijā ar savu produkciju. Vienkārši - ražošanas izmaksas laukkopībā ir pietiekami augstas, lai zemnieki atteiktos no sertificētas sēklas iegādes. Turklāt augstvērtīgas sertificētās sēklas izmantošana vairs nav kritērijs valsts subsīdiju un ES tiešo atbalsta maksājumu saņemšanai. Taču izmaksas, kas saistītas ar sēklas sertifikāciju, ir pietiekami lielas, lai zemnieks no šīs procedūras atteiktos.
Kā tas varētu ietekmēt audzētājus? Labi, ja saimnieks apzinās, ka izmantojis gana tīru un dīgstošu sēklu, lai arī bez papīriem. Bet, ja sēts tas, kas pagadījies pie rokas, tad arī nākamajos gados cīnīsimies ar melnajiem graudiem rudzu ražā un brīnīsimies par dažādu slimību masveida uzbrukumiem kviešu un miežu sējumos. Jo nez vai kāds noliegs pieredzes bagāto agronomu teikto, ka tikai spēcīgs grauds spēj dot spēcīgu vārpu (ražu).
Sēklkopība Eiropas apstākļos
Sēklkopība ir mūsu tiešākā saikne ar zemniekiem, un šī darbības joma arī nākotnē būs viena no prioritārajām. Tāpat kā pārējie sēklaudzētāji, arī mēs izjūtam to, ka sēklaudzēšanas noteikumi šajā gadā kļuvuši vēl stingrāki. Audzējot vairāk nekā desmit graudaugu šķirnes, stacijas sēklkopji ļoti nopietni pārdomā gan augu sekas ievērošanu, gan sējas un ražas novākšanas darbus, gan kaltēšanas un sēklas sagatavošanas procesu. Lai arī strādāts pēc labākās sirdsapziņas, izpildīt augstās šķirnes tīrības prasības ir ļoti grūts uzdevums. To labi sapratīs mūsu kolēģi sēklkopji. Arī, izdarot visu iespējamo, līdz labam rezultātam dažreiz pietrūkst nedaudz veiksmes.
Savas problēmas mēģinām risināt, kopīgi ar pārējiem sēklaudzētājiem darbojoties Latvijas Sēklaudzētāju asociācijā. Domāju, ka šī organizācija arī nākotnē varētu būt liels spēks daudzu jautājumu sakārtošanā un risināšanā. Tikai nepieciešama tās dalībnieku personiskā ieinteresētība un uzņēmība, jo ar katru atsevišķu audzētāju mūsu valsts un ES nediskutēs. Mēs priecājamies par tiem Stendei uzticīgajiem sēklaudzētājiem, kas ne tikai izvēlas kādu no mūsu šķirnēm savai saimniecībai, bet arī regulāri atbrauc pie mums uz sēklaudzētāju semināru februārī vai lauku dienām jūlijā. Apsolām šīs tradīcijas kopt un turpināt arī nākamajā gadā.
Ja raugāmies nākotnē, tad selekcionāri ir gatavi sagādāt jaunas izvēles iespējas graudkopjiem. Mēs ceram, ka 2006. gada Augu šķirņu katalogā tiks iekļautas trīs jaunas Stendes šķirnes - mieži "Kristaps", auzas "Stendes Dārta" un apritē atgriezīsies ziemas kviešu šķirne "Banga S". Gribu informēt arī Stendes veco šķirņu audzētājus, ka šobrīd Augu šķirņu kataloga B sadaļā iekļautās šķirnes ir pieteiktas oficiālai AVS testa pārbaudei 2005. un 2006. gadā, lai līdz 2009. gadam visas šķirnes varētu saņemt vērtējumu un cerēt uz iekļūšanu kataloga A sadaļā. Protams, ka selekcionāru krājumos ir arī jaunas, interesantas un perspektīvas šķirnes. Dažas no tām jau šajā rudenī pieteiktas oficiālai jauno šķirņu pārbaudei. Tas ļauj cerēt, ka arī pēc diviem gadiem varēsim reģistrēt kādu jaunu ziemas kviešu, miežu, vasaras kviešu un kailo auzu šķirni.
Stendenieki starptautiskos pasākumos
Katrā darba kolektīvā liela nozīme ir darbiniekiem un viņu profesionalitātei. Zinātnieks to iegūst, studējot un aktīvi iesaistoties starptautiskos pasākumos. Šajā gadā esam piedalījušies starptautiskās konferencēs Itālijā - par bioloģiskās sēklkopības jautājumiem; Francijā - par nezāļu apkarošanas iespējām; Čehijā - par miežu selekciju un Lietuvā- par bioloģiski ražoto produktu kvalitāti. Esam piedalījušies ES Sestā ietvara pētniecības programmu darba grupās par graudaugu selekciju un šķirņu salīdzināšanu bioloģiskās lauksaimniecības vajadzībām, kā arī rīkojuši starptautisku graudaugu selekcionāru konferenci Stendē.
Kā īpašu izaicinājumu un pieredzes vērtu uzskatām iespēju nākamā gada maijā organizēt ES Sestā ietvara programmas finansētu četru dienu semināru Baltijas valstu selekcionāriem, bioloģiskajiem sēklkopjiem un šķirņu salīdzināšanas speciālistiem. Darbs pie šī projekta sagatavošanas turpinājies visa gada garumā, tādēļ esam gandarīti, ka tas saņēmis ekspertu atzinīgu novērtējumu. Bioloģiskās lauksaimniecības pētījumu jomai šogad veltīta īpaša nozīme, jo jūtam pieprasījumu (gan ne vienmēr finansiāli segtu) no praktiķu puses un saskatām arī plašas iespējas sadarbībai ar citu valstu zinātniekiem. Lai nodrošinātu Stendes šķirnēm bioloģisko sēklkopību, esam pieteikuši sertifikācijai papildu platības, jo no 2006. gada bioloģiskās saimniecības varēs sējai izmantot tikai bioloģisko sēklu. Protams, vēl daudz neskaidrību gan šķirņu izvēlē, gan sēklas sertifikācijas kārtībā. Bet tieši to ceram noskaidrot, organizējot šo semināru ideju un problēmu apzināšanai un pieaicinot tajā arī Eiropas valstu ekspertus.
Lauku dienas Stendē
Domāju, gana interesantus pētījumus un demonstrējumus varējām zemniekiem un pārējiem interesentiem parādīt pagājušās vasaras lauku dienās. Šogad Stendē bija iekārtoti divu Latvijas Zinātnes padomes finansētu pētījumu projektu izmēģinājumu bloki, kas aptvēra miežu, auzu, kviešu, tritikāles un rudzu šķirņu audzēšanas tehnoloģiju izpēti noteiktam graudu izmantošanas veidam. Turklāt piedāvājām apskatīt arī sešus LLKC finansētus demonstrējuma izmēģinājumus, tai skaitā par kailgraudu miežu un zaļmēslojuma kultūru audzēšanu, dažādiem zāļu maisījumiem ganību ierīkošanai, šķirņu salīdzinājumus un kvalitatīvas sēklas ieguvei veltītus pētījumus bioloģiskās lauksaimniecības jomā. Desmit augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes un trīs audzēšanas tehnoloģiju pētījumus pasūtīja privātās firmas.
Lauku dienas ir viens no tradicionālajiem pasākumiem Stendē un par to vērtību spriežam pēc dalībnieku atsaucības. Mēģinām atrast katram gadam savu aktuālāko tēmu un pieaicināt speciālistus, kas spēj sniegt visplašāko informāciju par to. Tā šajā gadā vērtējām rapšu audzēšanas plusus un mīnusus. Saku paldies pārstāvjiem no k/s Latraps, SIA Rapsis un Bayer Crop Science, Kemira GrowHow, ZemNor par atsaucību. Jau otro gadu īpašu apskates programmu gatavojam bioloģiskajiem zemniekiem un priecājamies, ka veidojas laba sadarbība ar daudziem. Tieši sarunas ar jums dod visprecīzāko priekšstatu par svarīgākajiem jautājumiem un tieši tā mēs atrodam tēmas un virzienus savai tālākai darbībai.
Eiropā - bez lauksaimniecības zinātnes?
Par 2004. gadu varētu teikt, ka tas bijis lielo cerību, lielo solījumu un arī lielo pārmaiņu gads. Solītie Eiropas labumi tik vienkārši līdz mums neatnāca. Svarīgas pārmaiņas šajā gadā skāra visas bezpeļņas organizācijas un valsts uzņēmumus, arī zinātniskos uzņēmumus, kuri līdz 31. oktobrim bija jāreorganizē atbilstoši Komerclikuma prasībām. Valsts Stendes selekcijas stacijai Zemkopības ministrija piedāvā iespēju pārveidoties par valsts SIA un reģistrēties Komercreģistrā. Tās ir būtiskas pārmaiņas ne tikai uz papīra, jo uzņēmums no bezpeļņas organizācijas statusā esoša tiek pārveidots par komercsabiedrību, kuras mērķis ir savu darbību organizēt tā, lai tā nestu peļņu.
Te arī rodas vairākas pretrunas ar līdzšinējo darbību un daudzi nenoskaidroti jautājumi, uz kuriem atbildēt šobrīd nevar neviens. Vai komercdarbība kļūs par zinātniskās iestādes prioritāti, vai tas saskan ar līdz šim valsts noteiktajiem stacijas darbības mērķiem? Vai lauksaimniecības zinātne var nest peļņu? Kas būs pasūtītājs stacijas piedāvātajiem pakalpojumiem? Skumjākais tas, ka, mēģinot noskaidrot šīs lietas, radās virkne jaunu nezināmo, jo valstī nav skaidras politikas lauksaimniecības zinātnē. Varbūt tieši tāpēc pārāk bieži nākas pierādīt viena vai cita pētījuma aktualitāti, stacijās ieguldīto valsts līdzekļu izmantošanas lietderību un efektivitāti. It kā jau tam, kas maksā, būtu jāzina, kādu produktu vēlas saņemt. Bet - cik katrs ir gatavs maksāt un ko par to cer saņemt? Vai valstij ir jāuzņemas atbildība par lauksaimniecības pētījumu bāzes uzturēšanu, vai valstij ar finansiālu atbalstu jāiesaistās aktuālu pētījumu pasūtīšanā? Vai lauksaimnieki šodien ir gatavi paši maksāt par pētījumiem tik, cik tas patiesībā maksā? Visi šie jautājumi pagaidām paliek neatbildēti.
Domājot par stacijas materiāli tehniskās bāzes sakārtošanu, esam cerējuši gan uz valsts, gan ES atbalstu. Bet arī sapratuši, ka viegli rokās neviens grasis nekritīs. Esam atteikušies no cerībām pretendēt uz ES fondu atbalstu kā lauksaimniecisks uzņēmums. To nevaram, jo mūsu rīcībā ir tikai valsts īpašums, kuru nevar ieķīlāt, lai iegūtu kredītu. Valsts iespējas ieguldīt investīcijas modernizācijā ir ierobežotas, bet stacijas saimnieciskā darbība nav veidota plašas ražošanas attīstīšanai. Kāds būs risinājums? Un kad?
Laiki mainās, bet vērtības paliek
Laiki mainās, vērtības mainās. Šķiet, ka Eiropa mums liek domāt par naudu un peļņu biežāk, nekā latvieša mentalitāte to gribētu. Un tomēr - mēs uzskatām, ka Stendei kā vienai no senākajām lauksaimniecības zinātnes iestādēm Latvijā svarīgs pienākums ir tradīciju uzturēšana un labāko ideju saglabāšana. Par pierādījumu tam būs arī pasākums 3. decembrī, kad pie sevis aicināsim stacijas dibinātāja Jāņa Lielmaņa balvas laureātus - bijušos un šāgada. Aicināsim arī visus tos, kuri, tāpat kā Jānis Lielmanis, savu darbu un sirdi atdevuši jaunām idejām, jaunām šķirnēm un sēklkopja darbam. Esiet gaidīti Stendē!