Ražība

Aitu mātēm - pirmie ES maksājumi par dzīvniekiem

Lauku atbalsta dienesta (LAD) ziņa par to, ka Valsts kase 16. novembrī jau pārskaitījusi naudu aitu māšu īpašniekiem, kas pretendēja uz atbalstu, bija patīkams pārsteigums. Vienlaikus tas mudināja domāt, ka Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) ciltsdarba speciālisti ir strādājuši ļoti nopietni un neatlaidīgi, lai profesionāli un laikus sagatavotu dokumentāciju, kas nepieciešama atbalsta apstiprināšanai.
LAAA ciltsdarba autoritātes ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātes dekāne Daina Kairiša un zinātņu doktore Genovefa Norvele, kas kādreiz izkopa lielo Latgales lopkopības stacijas aitu tīršķirnes ganāmpulku. Kopš tas privatizācijas kaislībās tika izpārdots, zinātniece savu bagāto pieredzi izmanto asociācijas uzņēmīgāko biedru, it īpaši aitu šķirnes audzētavu labā. Abas ciltsdarba lietpratējas Latvijas aitkopības saimniecību īpašnieki mīļi sauc vārdos, jo viņas prot pamācīt un palīdzēt tikpat gādīgi kā māte savai saimei.
Kad piezvanīju Genovefas kundzei, viņa no sirds priecājās, ka aitkopjiem ticis atbalsts, un piebilda: "Tiesa, ka katrā darbā vajadzīgs arī teorētiskais pamatojums un saprašana par klasiskām vērtībām. Un katrā valstī tās ir arī vērtīgās lopu šķirnes, vispiemērotākās tieši tur. Ir jāstrādā ar Latvijas tumšgalves aitu, jo, pirmkārt, ar vienu pamatšķirni izdevīgāk strādāt un to izkopt. Bet, otrkārt, jāsaglabā viss vērtīgais, kas mūs atšķir no citiem. Nesen bijām Lietuvā, uzzinājām, ka viņu 500 šķirnes aitu mātes atrodas vienā saimniecībā, bet citur aitkopji pērk tādas aitas, kādas pagadās. Tagad iepirkt, protams, var visu ko, taču jāzina, cik tas svarīgi konkrētajai nozarei."
Šķirnes aitu saimniecības īpašnieks Valdis Leska no Valmieras rajona Jeru pagasta z/s Klimpas nolēmis turpmāk turēt tikai Latvijas tumšgalves un arī tagad viņš pieteicis ES atbalsta programmai par ģenētisko resursu saglabāšanu 40 savas aitas. Jādomā, ka arī šis Eiropas atbalsts veicinās Latvijas aitkopības attīstību.