Laidiens no arhīva:

Ražība

Kazkopība kļuvusi līdzvērtīga nozare

Māra Liepiņa, AgroPols
11.12.2003

Līdz 1993. gadam kazkopība Latvijā netika uzskatīta par vērā ņemamu lauksaimniecības nozari, to uzlūkoja kā netradicionālu nodarbošanos. Toreiz retā saimniecībā kazu ganāmpulks pārsniedza desmit dzīvniekus. Cita starpā, laucinieki mazliet ironiski, tomēr visbiežāk rūgtu atmiņu mākti, kazu dēvēja par Staļina govi. Tolaik Latvijas kazu audzētāju asociācijas (LKAA) vēl nebija, un uzņēmīgākie kazu audzētāji mācījās no Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības, Aitu asociācijas un Zirgkopju biedrības pieredzes.
Bet 1993. gadā mums, kazu audzētājiem, tomēr izdevās pievērst sev nopietnāku uzmanību. Pēc mūsu zemnieku saimniecības Līcīši (M. Liepiņas īpašums Jelgavas rajona Cenu pagastā - red.) lūguma tika izskatīts projekts kazkopības attīstībai valstī. Acīmredzot tam par pamatu bija mūsu veiksmīgā sadarbība ar ASV piensaimniecības kooperatīvo sabiedrību Land O Lakes. Šo projektu finansēja ASV firma USAID (ASV starptautiskās attīstības aģentūra) un minētā kooperatīvā sabiedrība. Projekta ekspertus Land O Lakes izvēlējās no ASV Slaucamo kazu asociācijas. Mūsu kazu audzētāji projektā iesaistījās galvenokārt ar savu uzņēmību un entuziasmu, apmeklējot piedāvātos seminārus un mācības Latvijas novados, vienlaikus tur arī veidojot topošās asociācijas nodaļas. Rīkojām pieredzes braucienu uz Poliju. Mūsu projektu atbalstīja LLU un LLKC.
Šā darba rezultātā 1994. gadā kazkopība Lauksaimniecības ministrijā tika reģistrēta kā lauksaimniecības nozare. Līdz ar to mums pirmoreiz tika piešķirts valsts atbalsts subsīdiju veidā, varējām iepirkt augstražīgus vaislas dzīvniekus ārzemēs. Savukārt LLU profesors Jāzeps Sprūžs izstrādāja fakultatīvo nodarbību programmu kazkopībā.
Reizē ar LKAA nodibināšanu (1994.) radās iespēja rīkot pieredzes braucienus uz Beļģiju, kur mums palīdzēja firma Alimpex, kā arī pie franču zemniekiem - ar Francijas vēstniecības atbalstu.
Asociācijas mērķi un darbība
Pašlaik Kazu audzētāju asociācijā ir 31 biedrs. (Kā liecina Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra Dzīvnieku reģistra dati, pēc 2003. gada 1. janvāra mūsu valstī ir 990 kazu ganāmpulku, kuros ir 3584 kazas - red.) Tagad mūsu biedriem jau ir ganāmpulki, kuros ir 60 un vairāk kazu. Lauksaimniecības nozaru starpā kazkopību jau uzskata par tradicionālu nozari. Reģistrēto kazu skaits turpina palielināties, cik zinām, tagad jau ir 4444 dzīvnieki.
LKAA galvenie mērķi ir izstrādāt un attīstīt vienotu, valstiskajām un kazu audzētāju interesēm atbilstošu darbības programmu; atbalstīt kazkopības straujo attīstību, īstenojot LKAA valdes lēmumus un uzskatot tos par saistošiem Zemkopības ministrijai (ZM), Ministru kabinetam (MK) un sekot to izpildei.
Savukārt asociācijas galvenie darba virzieni ir šādi:
• nodrošināt kvalitatīvu ciltsdarba programmas izpildi, attīstīt ražošanu, kazkopības produktu pārstrādi un tirgu, veidot kooperāciju;
• rīkot izstādes, vākt kazkopības informāciju un to izplatīt, sadarboties ar kazu audzētājiem un uzņēmēju organizācijām, zinātniskās pētniecības iestādēm Latvijā un ārvalstīs, piedalīties pasākumos, kas saistīti ar dzīvnieku aizsardzību.
LKAA ir izstrādājusi instrukciju šķirnes kazu audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanai. Saskaņā ar šiem kritērijiem apstiprinātas 13 šķirnes saimniecības.
ZM savukārt apstiprināta ciltsdarba programma kazkopībā 2001. -2005. gadam, pagaidu kazu pārraudzības kārtība un dzīvnieku apzīmēšana.
LLU sadarbībā ar Pārtikas centru izstrādājusi projektu Kazas piena standarti. LKAA 2003. gada programmas ietvaros tapis projekts Kaza - 2003, kas paredz sākt izdot ziņas par svarīgāko nozarē, kā arī atjaunot informāciju interneta mājaslapai. Asociācija arī atzīta par patstāvīgu selekcijas organizāciju. Projekts Ciltsdarba programma kazkopībā 2003 savukārt paredz izveidot ciltsvērtības datu bāzi, izstrādāt un izdot cilts dokumentāciju, reģistrēt un sertificēt šķirnes dzīvniekus un saimniecības, kā arī analizēt iegūtos selekcijas datus un sagatavot tos publicēšanai.
Kā īstenosim selekcijas darbu
Izstrādājot asociācijas selekcijas programmu, esam domājuši turpmāk izmantot galvenokārt divas piena kazu šķirnes. Pirmajā grupā: Zānes kazu (ZK) šķirni un tai radniecīgo šķirņu (Vācu balto dižciltīgo) krustojumus. Otrajā grupā - Latvijas vietējo kazu (LVK) un tai radniecīgo šķirņu (Alpu, Franču Alpu, Tīringas, Togenburgas) krustojumus.
Jaunums Latvijas kazkopībā - 2004. gadā uzsāksim selekcijas darbu ar Būru kazas gaļas šķirnes āžu bioproduktu (iepērkot Vācijā). Izmantojot pakļaujošo krustošanu, paredzēts veidot Latvijas vietējo kazu gaļas šķirnes grupu. Tādējādi vairāku dzīvnieku paaudžu laikā var iegūt kultūršķirni. Krustošanai domājam izmantot mazražīgās attiecīgās šķirnes kazas, tās pārojot ar kultūršķirnes vaisliniekiem, vispirms iegūstot otrās pakāpes krustojumus utt., - līdz pat kultūršķirnei.
Asociācijai ir ļoti nopietns uzdevums - vadīt selekcijas darbu valstī kopumā, bet to precīzi saskaņojot ar dzīvnieku īpašniekiem.
Pērn pirmoreiz Latvijā kazas tika vērtētas pēc selekcijas vērtības, kā arī pirmoreiz reģistrēti dzīvnieki ciltsgrāmatā. Kad pagājušā gada beigās notika Pirmā Baltijas valstu kazkopības konference, apstiprinājās informācija, ka Latvijas kazkopības nozare ir pirmajā vietā, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu. Protams, par to ir prieks, taču lepošanās būtu gluži nevietā, jo būs pietiekami sarežģīti iesākto turpināt.
Kazkopība, šķiet, tikusi saulītē
Pēc iepriekš teiktā tā var secināt. Esmu gandarīta, jo pirms desmit gadiem, kad ar kazu turētājiem sevišķi nopietni nerunāja, esam kļuvuši par vērā ņemamu lopkopības nozari. Varbūt asociācijas biedru skaits nav pārlieku liels, bet tās ir nopietnas saimniecības. Mēs strādājam ar saviem biedriem un atbildam par viņiem. Tas jau ir LKAA uzdevums - panākt, lai tas kazu audzētājs, kas atnācis pēc padoma, pēc konsultācijas, bet vēl nav mūsu biedrs, vēlētos par to kļūt. Cita starpā, arī LLU studenti raksta kursa darbus par kazkopību.
Acīmredzot pieeja, ka konsultējam visus interesentus, ir pareiza. To apstiprina fakts, ka LKAA biedri ir visos Latvijas novados: Rīgas, Jelgavas, Madonas, Tukuma, Bauskas, Talsu, Saldus, Valkas, Ludzas, Kuldīgas, Valmieras, Dobeles, Cēsu, Limbažu, Ogres, Aizkraukles, Liepājas un Daugavpils rajonā.
Mēs dzīvnieku īpašniekiem neko neuzspiežam, piemēram, aktuāla ir tīraudzēšana, bet ne visi to izvēlas. Kazu audzētāji paši izdomā, ko selekcionēs un turēs. LKAA uzdevums - ieteikt, izskaidrot, palīdzēt aizstāvēt šķirnes dzīvnieku audzētāju intereses.
Kazu audzētāju izredzes Eiropā
Mums ļoti aktuāls ir jautājums par Ministru kabineta noteikumiem mazajiem ražotājiem mājas apstākļos, - tas sarunvalodā un lai visiem kazkopjiem būtu saprotami. Asociācijas pārstāvis ir cītīgi strādājis un LKAA ir izdevies panākt, lai kazu sieru iekļautu šo ražojumu grupā, ko būs atļauts ražot un tirgot. Līdz šo MK noteikumu pieņemšanai mūsu mazajiem pārstrādātājiem nav atļauts pārdot kazu sieru. Bet mēs taču Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Francijā un citur esam pārliecinājušies, ka kazu audzētāji ražo sieru un pārdod mazā veikaliņā kopā ar citām precēm. Bieži vien tie ir bioloģiskie zemnieki.
ES atbalsts kazkopībai nav paredzēts, vismaz par kazu pienu ne. Bet gaļas šķirnes kazām ir zaļā gaisma. Nākamgad arī mūsu asociācija sāks pētīt un popularizēt kazu gaļas tirgu.
Kazu audzētāju cerības iekļūt ES tirgū varētu vairot fakts, ka kazkopības produkcijai netiek noteiktas kvotas. Taču sapriecāties nav iemesla. Uz mūsu ražotājiem attiecas tie paši MK noteikumi Nr. 491 par piena apriti, kur noteikti kritēriji kazas pienam. Ar kazu piena standartu var iepazīties katrs kazu ganāmpulka saimnieks, bet pagaidām neviens par to nav īpaši interesējies. Tomēr vajadzētu gan, jo pašlaik šo standartu pārstrādā - saskaņā ar laboratorijā iegūtiem kazu piena datiem.
Līdz Eiropai vēl jātiek. Vai izdzīvosim, ja Pārtikas un veterinārais dienests prasīs, lai katrai kazu sīkīpašniecei būtu slaukšanas zāle, kur ūdens krāni darbināmi ar elkoņiem, un katram siera sējējam - telpas kā laboratorijā?
Tāpēc 2003. gadā asociācijas darba plānā paredzējām apmācīt un sagatavot savus darbiniekus, valdes locekļus un nodaļu vadītājus, lai viņi spētu aizstāvēt LKAA biedrus un nozari kopumā, lai mums būtu pieejama pilnīga informācija par valsts struktūrās notiekošajiem procesiem - arī Zemkopības ministrijā, Lauku atbalsta dienestā un citur.


Latvijas Kazu audzētāju asociācijas valde

Māra Liepiņa, valdes priekšsēdētāja
Valdes locekļi:
Liāna Apine, valdes riekšsēdētājas vietniece, Meždruvas tālr. 6549584;
Raimonds Melderis, z/s Līvi tālr. 4838405;
Guntis Kļaviņš tālr. 7532174;
Aija Rence, z/s Birznieki tālr. 6491838;
Kristīne Piliens, z/s Bērzi tālr. 3299266;
Ingrīda Mediņa, z/s Stropiņi tālr. 6759466;
Maija Stoķe, z/s Ausekļi tālr. 3122716;
Anitra Tooma, mājas Kvēpene tālr. 9262454

AgroPols

x

Paroles atgadināšana