Laidiens no arhīva:

Ražība

Skābo augšņu kaļķošana

Skaidrīte Poriete, Regīna Timbare, AgroPols
23.01.2004

Ik gadu kultūraugi ar ražu iznes no augsnes kalciju un magniju. Tie izskalojas ar lietus un sniega kušanas ūdeņiem. Izskalošanos veicina skābie lieti. Kalcijs un magnijs vajadzīgs arī minerālmēslu radītā augsnes skābuma neitralizēšanai. Pazeminoties kalcija un magnija saturam, augsnes kļūst skābākas. Latvijas tīrumos, pļavās un ganībās ir daudz skābo augšņu. Kā rāda 1999.-2003. gada augšņu agroķīmiskās izpētes materiāli, kaļķojamās augsnes aizņem vidēji 37,2% apsekoto platību. Vairāk nekā 60% kaļķojamo augšņu ir Liepājas (69,3%), Kuldīgas (65,6%), Limbažu (61,8%) un Alūksnes (61,6%) rajonā, bet vismazāk - Jelgavas (4,2%), Bauskas (7,5%) un Dobeles (10,0%) rajonā.
Lai novērstu augšņu paskābināšanos, tās jākaļķo. Ja to regulāri nedara:
· samazinās laukaugu ražas - pirmos gadus par 25% un pat vairāk;
· netiek visā pilnībā izmantoti ar mēslojumu iedotie augu barības elementi;
· ir traucēta mikroelementu izmantošana;
· palielinās cilvēka veselībai bīstamo radioaktīvo un smago metālu uzņemšana augos;
· degradējas augsnes struktūra, augsne ātrāk sablīvējas;
· veidojas augiem nevēlams mitruma un gaisa režīms.
Augsnes kaļķošana nodrošina kultūraugu augšanai un attīstībai nepieciešamo augsnes reakciju, uzlabo augsnes fizikālās, agroķīmiskās un bioloģiskās īpašības. Pareizi veikta augsnes kaļķošana paaugstina kultūraugu ražu par 5-6 centneriem barības vienību no hektāra ik gadu visā augsekas periodā (5-6 gados).
Augsnes kaļķošanu var veikt jebkurā gadalaikā, kad lauks brīvs no kultūraugiem un mitruma apstākļi atļauj lietot tehniku. Vislabākais kaļķošanas laiks ir rudenī pēc ražas novākšanas vai melnajā papuvē pirms kultivēšanas un pāraršanas. Jebkurā gadījumā svarīgi, lai tūlīt pēc kaļķošanas kaļķi ar disku ecēšām vai kultivatoru tiktu rūpīgi sajaukti un pēc tam iearti.
Ja kaļķo pēc rudens aršanas, tad pavasarī ieteicams kaļķus pēc iespējas labāk sajaukt ar augsni, lauku pārarot vai dziļi kultivējot.
Papuvē kaļķus ieteicams izkliedēt pirms kūtsmēslu došanas un pēc tam ieart reizē ar kūtsmēsliem.
Iespējams kaļķot arī ar augiem aizņemtus laukus. Ziemāju graudaugu un zālāju laukus ieteicams kaļķot agri pavasarī, kad zeme vēl sasalusi. Ja to nevar paspēt, tad graudaugu laukus (ja nav pasēti zālāji) vēl iespējams kaļķot līdz vārpošanas sākumam, ar rušināmaugiem aizņemtus laukus - kamēr var rušināt rindstarpas. Jāatceras, ka ar augiem aizņemtos laukus drīkst kaļķot tikai sausā laikā, kad nožuvusi rasa. Šādu lauku kaļķošanai labāk nelietot apdedzinātus kaļķošanas materiālus, jo var ciest augi. Ganībās lopus drīkst izlaist 1-2 nedēļas pēc kaļķošanas, vislabāk pēc pirmā lietus.
Dodot lielas kaļķu devas - 8 t/ha un vairāk, ieteicams kaļķot divos paņēmienos, piemēram, 5 t/ha kaļķu dot pēc ražas novākšanas, pārējo daļu - pavasarī iekultivējot pirms augsnes apstrādāšanas. Lietojot ātras iedarbības kaļķošanas materiālus, maksimāli pieļaujamā kaļķu deva vienā reizē - 6 t/ha, izteiktas kā CaCO3 ekvivalents. Līdzenos laukos, ja sniega sega nav biezāka par 15-20 cm, var kaļķot arī ziemā.
Tūlīt pēc augsnes kaļķošanas nav vēlams audzēt linus un kartupeļus: tie slikti panes svaigi kaļķotas augsnes.
Kaļķošanas materiālos augsnes skābuma neitralizētāji - kalcijs un magnijs - var atrasties dažādu bāzisku savienojumu veidā, piemēram, CaO, MgO, CaCO3, MgCO3 un Ca(OH)2 veidā.
Ja kalcijs un magnijs kaļķošanas materiālos atrodas karbonātu CaCO3 un MgCO3 veidā, tad tie ir lēnas iedarbības jeb ķīmiski mazaktīvi materiāli; spēja neitralizēt skābes pilnīgāk parādās tikai pēc 2-3 gadiem, taču iedarbības un saglabāšanās laiks augsnē ir ilgāks. Šādi materiāli ir dolomītmilti, maltais kaļķakmens, saldūdens kaļķi, cukurfabriku filtrkaļķi un citi.
Kaļķošanas materiāli, kas kalciju un magniju satur oksīdu CaO un MgO vai hidroksīdu Ca(OH)2 un Mg(OH)2 veidā, savukārt ir ātras iedarbības jeb ķīmiski aktīvi materiāli. Tādi ir dolomīta karbonātkaļķi, degakmens pelni, elektrofiltru putekļi, būvkaļķi, daļēji apdedzinātais maltais dolomīts.
Kaļķošanas materiāla neitralizēšanas spēju pieņemts izteikt kā kalcija karbonāta CaCO3 ekvivalentu.
Kaļķošanas materiāla ietekme uz augsnes skābumu ir atkarīga ne tikai no CaCO3 satura, bet arī no tā granulometriskā sastāva. Jo smalkāks kaļķošanas materiāls, jo tam lielāka saskares virsma, labāka šķīdība un pilnīgāka un ātrāka savstarpējā reakcija ar augsnes daļiņām. Par iedarbīgu uzskata tādu kaļķošanas materiālu, kura daļiņas ir mazākas par 1 mm. Ja daļiņas rupjākas, materiāla ietekme uz augsnes skābumu samazinās un noteiktā augsnes pH līmeņa sasniegšanai vajadzīga attiecīgi lielāka norma.
Izsniedzot augsnes analīžu rezultātus, BO VSIA Agroķīmisko pētījumu centrs iesaka skābās augsnes kaļķošanai vajadzīgo CaCO3 normu, tonnas hektārā.
Lai aprēķinātu konkrēto kaļķošanas materiāla daudzumu, jānoskaidro to raksturojošie rādītāji (%) - neitralizēšanas spēja, mitruma saturs un daļiņu, kas rupjākas par 1 mm, masa.
Lai varētu izvēlēties savām augsnēm atbilstošāko kaļķošanas materiālu, jāzina arī kalcija un magnija saturs kaļķošanas materiālā. Ja augsnes agroķīmiskās izpētes rezultāti uzrāda zemu magnija saturu augsnē, tad vajadzētu izvēlēties tādu kaļķošanas materiālu, kurš satur vairāk magnija, piemēram, dolomītmiltus. Šajā gadījumā nav ieteicams kaļķošanai izmantot kaļķakmens miltus, degakmens pelnus, elektrofiltru putekļus u.c., jo tie satur ļoti maz magnija.
Atbilstoši MK 2002. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 247 "Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" BO VSIA Agroķīmisko pētījumu centrs veicis Latvijā lietojamo kaļķošanas materiālu sertifikāciju. Pašlaik sertificēti seši kaļķošanas materiāli:
1) SIA Saulkalne S, dolomītmilti (lēnas iedarbības);
2) SIA Saulkalne S, dolomīta karbonātkaļķi (ātras iedarbības);
3) SIA Celtniecības dolomīti, dolomītmilti (lēnas iedarbības);
4) SIA Silaiņi, malts kaļķakmens (lēnas iedarbības);
5) a/s Brocēni, kaļķakmens milti (lēnas iedarbības);
6) valsts a/s Vidzemes ceļi, dolomītmilti (lēnas iedarbības).
Sertificēto kaļķošanas materiālu kvalitātes rādītāji izlasāmi 1. tabulā. Konkrētā kaļķošanas materiāla daudzumu iegūst, pārrēķināšanas koeficientu reizinot ar kaļķa normu, izteiktu kā CaCO3 ekvivalentu.
Sertificētie kaļķošanas materiāli satur arī smagos metālus, bet to saturs nepārsniedz MK noteikumu Nr. 247 "Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" 3. pielikumā dotās nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas (sk. 2. tabulu).
Šogad augsnes kaļķošanai iedalītas valsts subsīdijas. Uz tām var pretendēt persona:
• kurai ir zeme īpašumā, lietošanā vai nomā;
• kura uztur meliorācijas sistēmas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
• kuras saimniecībā veikta augšņu agroķīmiskā izpēte un izpētes analīžu rezultāti nav vecāki par pieciem gadiem;
• kuras saimniecībai ir izstrādāta Tehniskā dokumentācija skābo augšņu kaļķošanai.
Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums skābo augšņu kaļķošanas pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir Ls 10 tūkst.
Lai saņemtu subsīdijas, pretendentam līdz 1. martam Lauku atbalsta dienesta (LAD) teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz pieteikums.
Lai izstrādātu tehnisko dokumentāciju skābo augšņu kaļķošanai, pretendentam jāiesniedz augšņu agroķīmiskās izpētes materiāli un Zemes robežu plāna kopija.

Lai tehniskā dokumentācija skābo augšņu kaļķošanai atbilstu subsīdiju piešķiršanai izvirzītajām prasībām, LAD 2002. gadā uzticēja to pēc vienota parauga sagatavot Agroķīmisko pētījumu centra speciālistiem un to pilnvarotajām personām rajonos. Šo darbu centra speciālisti pēc zemes lietotāja pasūtījuma veic arī šajā gadā.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana