Laidiens no arhīva:

Ražība

Par graudu pirmapstrādes tehnikas atjaunināšanu

Edvīns Bērziņš, AgroPols
28.01.2004

Pievienotie dokumenti

att.doc
att.doc
Realitāte - bēdīgāka nekā statistikas dati
Kā liecina 2001. gada Lauksaimniecības skaitīšanas dati, Latvijā ir 256 šahtu kaltes ar nominālā darba ražīguma summu 2264 tonnas stundā, 597 trumuļu kaltes ar nominālā darba ražīguma summu 2867 t/st., kā arī aktīvās vēdināšanas noliktavas 450 ar nominālā darba ražīguma summu 3336 t/st.
Tas ir daudz vai maz? Jāteic, ka šie skaitļi Latvijas mērogiem ir gana lieli, bet tie neraksturo faktisko situāciju, jo skaitīšanas metodika neievērtēja iekārtu tehnisko stāvokli. Īstenībā trumuļu kaltes ir nolietotas: jaunākā ir jau 25 gadus veca. Vēdināšanas noliktavās uzstādītās jaudas arī pārlieku lielas - vidēji 0,17 kW/m2. Sliktā tehniskā stāvoklī ir graudu transportieri, īpaši kausiņu elevatori, daudzviet mazas un neērtas ir nokulto graudu pieņemšanas iekārtas. To, ka situācija graudu pirmapstrādes un glabāšanas tehniskā nodrošinājuma jomā ir aktualizējusies, liecina arvien straujākā iekārtu nomaiņa, esošo objektu rekonstrukcija un jaunu būvniecība, izmantojot Somijā, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, ASV, Kanādā un dažkārt arī citur ražotās iekārtas.
Šajā jomā īpaši svarīgs ir graudu kaltēšanas un glabāšanas kompleksu atjaunināšanas zinātniskais nodrošinājums, jo praksē summējas trīs faktori: pasūtītāju virspusējās zināšanas, pagaidu variantu meklējumi līdzekļu trūkuma dēļ un tirgotāju vēlme pārdot jebkuru izstrādājumu, neņemot vērā graudu kondicionēšanas procesus kopsakarībā. Ne vienmēr iekārtas atbilstības deklarācija raksturo tās lietošanas lietderību.
Kas jāņem vērā jaunu objektu būvē
Jaunu objektu būvniecība, kurus komplektē iekārtu ražotājfirmas, balstoties uz ekspluatācijā aprobētiem variantiem, īpašas tehnoloģiskas problēmas nerada. Svarīgi ir tas, lai viena firma komplektētu visu objektu un vadītu arī montāžas un palaišanas darbus, apmācītu kaltes meistarus. Kā pasūtītājam, atsevišķiem zemniekiem vai kooperatīvajiem uzņēmumiem turpmāk veiksies, ir atkarīgs no tā, cik atbilstoši prognozēti graudu un sēklu pārdošanas apmēri, vai pareizi novērtēts ražošanas apjoms un ieguldījumu atmaksāšanas spēja. Ceļot jaunus objektus, jāparedz arī iespēja vajadzības gadījumā tos paplašināt gan funkcionāli, gan teritoriāli. Dažkārt grūti izveidot sakarīgu nobeigtu objektu, ja dažādā laikā uzstādītas jaunas atsevišķas iekārtas, iepriekš neizstrādājot objekta projektu kopumā, - gan tehnoloģiski, gan teritoriāli, gan konstruktīvi. Īpaši nepatīkami tas ir gadījumos, ja noformēts pieteikums SAPARD vai citiem atbalsta fondiem.
Ja veco papildina ar jauno
Īpaši gadījumi ir jauna graudu pirmapstrādes punkta ierīkošana jau esošās, citām funkcijām būvētās ēkās. Piemēram, graudu glabāšanai pielāgojot šķidro mēslošanas līdzekļu tilpnes un tamlīdzīgi. Uzdrošinos apgalvot, ka, izņemot vienlaiduma šķūņa tipa noliktavas, kuras iespējams aprīkot ar graudu aktīvās vēdināšanas iekārtām, pārējos gadījumos labāk to nedarīt. Jo vairāk tādēļ, ka pašlaik pastāv reāla iespēja komplektēt pilnvērtīgu graudu pirmapstrādes un glabāšanas objektu no atklāti stāvošām iekārtām un normāli to izmantot.
Atsevišķu iekārtu nomaiņa esošajos graudu pirmapstrādes punktos. Vairumā gadījumu īpašnieks zina, kāpēc attiecīgā iekārta jānomaina. Proti, ja vecā nav vairs remontējama, tās darba ražīgums neatbilst augkopības ražošanas attīstībai. Kā jaunā iekārta ievietosies vecās vietā, vai tā stāvēs citur, kā organizēt tehnoloģisko sasaisti ar pārējām iekārtām, plūsmu kompensatoru ietilpību, transportieru darba ražīgumu? Nopirkt jauno iekārtu pilnā komplektācijā vai atteikties no atsevišķiem blokiem, piemēram, automātikas? Kas notiks vēlāk, kad būs jāmaina nākamā iekārta?
Pirms uzsākam kādu darbību, uz visiem šiem jautājumiem jābūt puslīdz skaidrai atbildei kā tehnoloģiskā, tā arī konstruktīvā ziņā. Tehnikas ražotājfirmu pārstāvji Latvijā, dažkārt akli izpildot pasūtītāja prasību, riskē arī ar savu reputāciju. Tātad, ja nebūs izsvērta atbildes modeļa uz tikko uzdotajiem jautājumiem, kaltes īpašnieks ar piegādāto iekārtu ne vienmēr sasniegs paredzēto darba ražīgumu un kvalitāti. Tad parasti gan vaino tehnikas ražotāju un piegādātāju.
Izvēloties kaltes tipu un marku, svarīgi izzināt, cik un kurās vietās Latvijā tās uzstādītas, noskaidrot, cik korekti piegādātājs pilda līguma nosacījumus, uzklausīt lietotāju pieredzi, pārliecināties par tehniskās dokumentācijas esamību un korekti izstrādātu lietošanas instrukciju. Iegādājoties graudu tīrāmās mašīnas, īpaši rūpīgi jāizvērtē nepieciešamā sietu komplektācija, sietu tehniskais stāvoklis lietotām mašīnām. Mašīna strādās slikti, ja trūks sietu ar vajadzīgo acu izmēru.
Kapitāla pārbūve
Graudu un sēklu pirmapstrādes objektu kapitālai rekonstrukcijai ir citādas prasības. Objektu būtiska atjaunināšana prasa rūpīgu, dažkārt darbietilpīgu analīzi un ne vienu vien risinājuma variantu, kas konstruēts un izvērtēts prātā un uz papīra. Ļoti jāizsver, ko no vecām iekārtām atstāt un kas vairs nederēs. Pieņemama ir arī objekta rekonstrukcija pa kārtām.
Reāls piemērs ir 2003. gadā veiktā graudu pirmapstrādes punkta (1. att.) rekonstrukcija ar SAPARD līdzekļu piesaisti. Piemērs, kā objektā, kurā ēkas sienu un jumta nesošajām konstrukcijām izmantotas Padomju Savienībā ražoto kompleksu KZS un OVB kolonnas un kopnes un kuru tehniskais stāvoklis ir labs, nomainīta tehnoloģiskā iekārta, kas konstruktīvi visā pilnībā atšķiras no vecās. No ēkas izņemtas nolietotas, neremontējamas un darbam nederīgas četru trumuļu kaltes SZSB-8, astoņi graudu vēdināmie apcirkņi S-50V67 ar daļēji atrautām gaisa sadales kārbām, kas praktiski nav iztīrāmi, remontējami un ir nolietoti, kā arī darbam nedroši kausiņu elevatori un lentas transportieri.
Konkursā par tehnoloģiskās iekārtas piegādi un montāžu, izņemot kalti, priekšroka tika dota TORNUM AB iekārtām un to piegādātājiem SIA BFSC. Konkursā par kaltes iegādi ekspertīze rekomendēja MEHA SIA piedāvāto C 2140 AEC markas, Latvijā testēto un trijās darba sezonās SIA Pampāļi pārbaudīto kalti. Ignorējot ekspertīzes slēdzienu, objektā uzstādīja nedaudz lētāko, bet Latvijā nepazīstamo ASV ražoto DELUX DP7040 modeļa kalti (2. att.). Nu kalte ir uzstādīta, bet plānotais darba ražīgums nav sasniegts, kaltei nav iespējams dzesēšanas zonu pārslēgt kaltēšanas režīmā, kā tas izdarāms kaltei C 2140 AEC. Tātad te nepieciešama kaltes tehnoloģiskās lietderības atbilstības novērtēšana.
Izņemto četru trumuļu kalšu vietā astoņi (3. att.) ar aeroteknēm (vēdināšanas kanāliem) aprīkoti apcirkņi kaltēto graudu atdzesēšanai, vēdināšanai, glabāšanai un izkraušanai. Kopējā ietilpība - 600 tonnu.
Izņemto astoņu C50V67 apcirkņu vietā tagad ir astoņi (4. att.) vēdināmie pašizteces apcirkņi 3X3 m nekaltēto graudu operatīvai uzglabāšanai. Kopējā ietilpība 360 tonnu. Kondicionēto graudu uzkrāšanai un izvešanai uzstādīti divi torņa tipa apcirkņi (5. att.) ar kopējo ietilpību 460 tonnu.

Redakcijas piebilde. Pērnais rudens īpaši krasi uzrādīja situāciju, kāda Latvijā ir graudu kaltēs - gan pirmapstrādes vietās, gan klētīs un noliktavās. Tie, kam pieder savas kaltes, bija ieguvēji tajā ziņā, ka spēja izžāvēt nokultos graudus, kaut arī vairākkārtīgi laižot caur kalti un iztērējot daudz elektroenerģijas. Protams, modernās un jaudīgās kaltes šoreiz atmaksājās. Lūk, kāpēc prof. E. Bērziņš norāda kalšu ražīguma nozīmi! Tie, kam kalšu nav, drudžaini meklēja iespējas saglābt graudus. Nav ļaunuma bez labuma: slapjais rudens piespieda graudu ražotājus uzstāt, lai valsts iestādes novērtētu subsīdiju ietekmi ražošanas modernizācijā, savukārt paši zemnieki iemācījās apdomīgāk izmantot SAPARD un citu atbalsta veidu līdzekļus.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana