Ražība

Kā sasniegt 10 t lielu izslaukumu

Pērnā gada pašās pēdējās dienās AgroPolam piezvanīja Holšteinas lopu šķirnes audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Kārklis: "Šķiet, diviem saimniekiem no mūsu asociācijas šogad izdevies izslaukt vidēji 10 tūkst. kg piena no govs ganāmpulkā." Tuvu šai ražībai bija Valmieras rajona Kocēnu pagasta z/s Mazdzērvītes un paša A. Kārkļa Bērzaines pagasta z/s Dzintari. Kā liecina Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra (VCIDAC) pārraudzības dati par 2003. gadu, šie skaitļi attiecīgi ir ... kg un ...kg minētajos ganāmpulkos. Kā tas panākts?
Mērķtiecīgi un sīksti
Tā pāris vārdos var raksturot Andreja Kārkļa z/s Dzintari tapšanas un nostiprināšanās gaitu. Kad Kārkļu ģimene 1995. gadā sāka saimniekot kādas vecsaimniecības vietā, tur bija tikai ēku pamati. Vispirms uzcēla kūti kopā ar siena šķūni. Jaunums atšķirībā no citām saimniecībām - visgarām sienām kūtij bija logi, kurus turēja vaļā gan ziemu, gan vasaru.
Toreiz apsaimniekoja 28 ha zemes. Tūlīt vajadzēja iekopt kultivētās ganības un zālājus, jo to vienkārši nebija. Ganāmpulkā bija 24 slaucamās govis. Tagad Kārkļi apsaimnieko 180 ha un viņiem pieder 65 slaucamās govis. Piena devēju nav daudz, toties visas augstražīgas. Ganāmpulks izkopts pamazām. Kad kūts kļuva par šauru, A. Kārklis 2001. gadā nopirka pagājušā gadsimta 70. gados celtu kolhoza kūti Mazvīkuļos. Tā prasīja pamatīgu remontu. Vienlaikus nācās izvēlēties augstražīgu tehnoloģiju. Kā liecina pārraudzības dati, 2001. gadā ganāmpulkā bija sasniegts otrais lielākais izslaukums 50 govju saimniecību grupā - 7858 kg piena, - tāpēc prasības bija augstas. Kārklis izšķīrās par zviedru firmas DeLaval slaukšanas zāli ar visu aprīkojumu.
Sākotnēji Dzintaros bija gan brūnie, gan zviedru sarkanraibās šķirnes lopi. Taču neapmierināja šo slaucamo govju ražība. Saimnieks deva priekšroku holšteinietēm, jo tās izrādījušās ģenētiski augstvērtīgākas, astoņu gadu laikā tas pārbaudīts uz savas ādas. Govis krustotas ar visražīgākajiem pasaules pirmā simtnieka vaisliniekiem, lai iznākumā iegūtu tīršķirnes dzīvniekus.
Kas ir pirmais simtnieks? A. Kārklis skaidro: "Katru ceturksni saņemam ziņas par pasaulē labākajiem buļļiem. No paša sākuma sadarbojamies ar Egila Juitinoviča un Andra Zālīša firmu Veterinārais serviss (VS), kuras partneri savukārt ir ASV firma "World Wide sires". Ar VS starpniecību iegūstam visjaunāko informāciju un to izmantojam savā ganāmpulkā. Tā kā amerikāņu firmas reģistrā ir 25-27 buļļi no pasaules labāko simtnieka, mēs saņemam visvērtīgāko bioproduktu apsēklošanai."
Holšteinas lopu šķirnes audzētāju asociācijas vadītājs ir nemierā, ka VCIDAC brūno govju krustojuma dzīvniekus pirmajā un otrajā pakāpē apzīmē kā Latvijas brūnos (LB) dzīvniekus. Taču piena izslaukuma pieaugumu dod tieši melnraibo izmantošana šķirnes izkopšanā: "Varbūt no nākamā gada ES šķirņu apzīmēšana būs citāda," saka A. Kārklis, "taču pagaidām cilvēki ar šiem datiem tiek maldināti."
Mazdzērvītēm noderēja pieredze
Saimniecības īpašnieks Jānis Ločmelis stāsta, ka viņam noderējusi vecāko holšteiniešu audzētāju, piemēram, Kārkļa ganāmpulkā uzkrātā pieredze: "Mēs intensīvi strādājam trešo gadu. Sākumā mums bija 43 ha savas zemes, tagad kopumā apsaimniekojam 130 ha. Bija pāri par 20 slaucamajām govīm, tagad ir 110 liellopu, tai skaitā 55 slaucamās govis. Protams, sadarbojamies ar VS. Tomēr jāatzīst, ka tās jaunās idejas, ko šī firma piedāvā, pirmajā mirklī tiešām liekas prātam neaptveramas. Toreiz semināros piedalījāmies lielākoties ģimenes saimniecības, kur strādā divi cilvēki. Mums ar 20 govīm spēki bija galā... Tagad, izmantojot jaunās tehnoloģijas, tās jaunās idejas, ko pamazām pieņēmām, - tie paši divi cilvēki tiekam galā ar 110 lopiem. Zinājām, ka pasaulē uzskata - vienam darbiniekam jāsaražo 180 t piena gadā. Nu, tas taču nav iespējams!? Mazdzērvītēs tagad izslaucam vairāk par 200 t."
Kad no J. Ločmeļa uzzinu, ka pirms trim gadiem viņa ganāmpulka vidējais izslaukums pārsniedzis vien 5000 kg piena no govs, straujais izslaukuma pieaugums līdz gandrīz 10 tūkst. kg nudien šķiet neticams. Saimnieks atbild, ka pats neko nav izgudrojis, tikai licis lietā pasaules atziņas: "Toreiz, 2000. gadā, kad vēl slaucu 5000 kg piena no govs, tās turēju piesietas. Kad nākamajā gadā uzbūvēju angāru un sāku turēt govis brīvi,- arī izslaukums lēnām sāka kāpt. Tiklīdz angārs bija gatavs, mēs tajā ielaidām dzīvniekus, ko bijām savairojuši. Bez stacionārā aprīkojuma vienas govs vieta izmaksā Ls 300-500. Ieguvām ar to, ka angārā uzstādījām Holandē pirktas lietotās iekārtas. Laika gaitā varēsim tās nomainīt. Visas lopu mītnes, īstenībā nojumes, ir ļoti vienkāršas, taču apgādātas ar ūdens padevi un elektrību."
Svaigs gaiss nāk par labu
Mazdzērvītēs gan slaucamās govis, gan teles un pat gluži mazie teliņi stāv ārā. J.Ločmelis ir pārliecinājies, ka uzturēšanās svaigā gaisā nāk par labu visu vecumu lopiem. Teļam, kas dzimst ziemā, esot pamatīgs kažoks, bet tas, kas atskrien vasarā, ir gatavs siltam laikam. Pēc atnešanās teliņus atšķir no mātēm un pēc trim četrām dienām ielaiž katru savā būdiņā. Galvenais, lai būtu nodrošināta barošana, svaigs gaiss, dzirdināšana. No aukstuma nevienam teliņam nekas neesot noticis, saimnieks apgalvo. Viņš uzsver: "Nevajag baidīties mācīties no savām kļūdām. Bet lēmums, kādu tehnoloģiju izvēlēties, jāpieņem katram pašam. Piemēram, esmu daudz diskutējis par būvniecības lietām, jo piensaimniecībā katram sīkumam ir nozīme. Tas attiecas uz ventilāciju, barības galdu izvietojumu, mēslu izvākšanu, apgaismojumu utt.
Tās pieejas pareizību, ka lopi jātur nojumē, nevis slēgtā kūtī, pierāda tas, ka dzīvnieki jūtas labi, neslimo. Ja govis justos slikti, tās nedotu pienu. Ja izdodas panākt augstu visa ganāmpulka vidējo izslaukumu, tur noteicošais ir apstākļu kopums. Bet arī ar labu ģenētisko materiālu strādājot, nepietiek viena vai divu gadu, lai iegūtu rezultātu."
A. Kārklis piebilst: "Jānis trijos gados dabūja gandrīz divkāršu izslaukuma kāpinājumu tāpēc, ka viņam jau viss bija sagatavots. Tiem, kas sāks tikai tagad, iznākums būs redzams stipri vēlāk, labākajā gadījumā pēc pāris gadiem."
Ko nozīmē laba ģenētika
A. Kārklis bieži lieto teicienu - mēs izmantojam arvien labāku ģenētiku. Ko tas īsti nozīmē? Firmas Veterinārais serviss veterinārārsts E. Juitinovičs: "Ģenētiskajam materiālam ir savi raksturojoši lielumi, kas jau aprēķinātos indeksos norāda, cik liels ir paredzamais izslaukums. Piemēram, tipa produktivitātes indeksā kopā aprēķināta gan govs ražība, gan piena tauku un olbaltumvielu saturs, genotipa uzbūves īpatnības, proti, kāds būs tesmenis, kājas u.c. Tātad dzīvnieka ražību un genotipu var prognozēt. Jo piena pieaugums un uzbūves uzlabojums būs lielāks, jo attiecīgi dārgāka ir dzīvnieka cena un augstvērtīgāka tā ģenētiskā kvalitāte. Ja izmanto divus HM vaisliniekus, kuru produktivitātes indeksi ir 1300 un 1700, un saimnieks izmanto vaislinieku ar lielāko indeksu,- viņš iegūs tā pēcnācējus ar augstāku izslaukumu un labāk veidotus. Tie labāk iekļausies ražošanas tehnoloģijās, mazāk slimos, tiem būs garāks mūžs."
Ar VS starpniecību HM lopu audzētāji centralizēti var iegādāties lielāku bioproduktu partiju. Ja izveido kopīgu, pietiekami lielu pasūtījumu, tā cena ir jūtami izdevīgāka, nekā pērkot atsevišķi.
J. Ločmelis atceras, ka sākumā viņš iepircis teles un govis no mazsaimniecībām, paši audzējuši visas telītes un sēklojuši ar augstvērtīgu bioproduktu no ASV un Kanādas. Visi brūnie dzīvnieki ir krustoti un tā iegūts tagadējais ganāmpulks. Mazdzērvītes ir neraksturīga saimniecība: neviena govs nav ievesta no ārzemēm.
Četri piensaimniecības stūrakmeņi
E. Juitinovičs: "Krustošanas shēma saimniekiem tagad ir zināma. Tā ir stabila, jo daba veidota pēc likumiem, kas tik ātri nemainās. Neesmu izdomājis neko jaunu, tikai izmantojis pasaulē pierādītas atziņas. Piensaimniecības stūrakmeņi ir nemainīgi: ēdināšana, turēšana un govju labsajūta, ģenētika, vadība un tirgvedība.
Kad deviņdesmito gadu sākumā izveidojām VS, sapratām, ka mūsu maize būs veterinārmedicīna un prakse, lai pēc gadiem varētu saņemt pieklājīgu samaksu par pakalpojumiem. Tā sistēma, ko piedāvāja postsociālistiskā filozofija, mums nederēja, jo sapratām: ja Latvijā nebūs viena stūrakmeņa - ģenētikas, - viss pārējais kļūs mazsvarīgs. Jā, lopbarību sagādās, kūtis arī uzbūvēs, valdība piešķirs subsīdijas, bet, ja nebūs dzīvnieku, kas dod pienu, viss darbs būs bezjēdzīgs. Pašlaik to pierāda situācija, ka tie saimnieki, kas sabalansējuši šos četrus stūrakmeņus, investējuši ģenētikā, sāk pelnīt. Tie, kas izvēlējās šo jauno pieeju, ir vairākkārt vairojuši īpašumus. Mums ir liels gods strādāt kopā ar šiem saimniekiem.
Interese par labu ģenētiku, modernajām tehnoloģijām jūtama jau kopš 1995. gada. Bet lai ko uzsāktu, saimniekiem vajadzēja spēt paraudzīties vairākus gadus uz priekšu. Tas nenācās viegli. Taču cilvēki bija noguruši no vecās sistēmas, tāpēc viņi aizrautīgi uztvēra šīs jaunās idejas; viņi bija patrioti, bet viņus vajāja stress un nabadzība. Pēc laika tiem saimniekiem, kuri spēja noteikt mērķi un skaidru darbības programmu, sāka veikties. Svarīgi ir izvēlēties pareizos konsultantus. Jānis un Andrejs par saviem padomdevējiem izvēlējās mūsu servisu. Darbs kļuva par komandas spēli, un tad vajadzīga savstarpēja uzticēšanās. To nevar uztiept, iestāstīt, bet bez tās nav komandas. Piemēram, Andrejam bija govis ar ragiem. Vajadzētu noņemt ragus, bet...man pašam bija bail. Taču ir jābūt kādam, kurš iedrošina. Esmu mācījies pie šo ganāmpulku saimniekiem, viņi man samaksājuši arī par manām neveiksmēm. Un tieši tādēļ es tiem tagad varu palīdzēt daudz vairāk nekā pirms pieciem gadiem.
Kad veidojas komanda, tiek iesaistīti arī bankas darbinieki un ņemti aizdevumi. Lai tos piešķirtu, ir jāslauc vismaz 8000 kg piena no govs."
Latvijas piensaimnieks Eiropas tirgū
E. Juitinovičs uzskata, ka mūsu saimniekiem Eiropas tirgū var būt savas priekšrocības. Piemēram, Latvijā gandrīz visur ir iznīcinātas lauku sētas kā saimniecības ēku kopums, tāpēc jāceļ jaunas lopu mītnes. Līdz ar to var izmantot ērtas, modernas tehnoloģijas. Turpretī Dānijā kūtis ir simtiem gadu vecas, tur pat ventilāciju ierīkot grūti. Taču speciālists brīdina: "Pasaulē rēķina arī to, kā kūtī iedabūt piecas govis. Mums bieži vien ir lieluma mānija."
A. Kārklis vienmēr uzsvēris, ka tiek pārspīlēta subsīdiju nozīme: "Atbalsts nevar kalpot par glābiņu. Jābūt pamatam - tiem 10 tūkst. kg piena no govs, ienesīgai saimniecībai,- tad atbalsts noder. Mūsu asociācija ir pret dažādiem izņēmumiem."
VS vadītājs vērtē: Holšteinas lopu šķirnes audzētāju asociācija izdarījusi lielu darbu, legalizējot brīvo tirgu ģenētiskā materiāla iegādei, lai varētu izmantot augstvērtīgākos HM vaisliniekus. Tagad arī Siguldas un Kurzemes ciltslietu stacijas ieved šo bioproduktu. Bet ja zemnieki nebūtu savulaik atbalstījuši VS, tagad nevarētu runāt par 10 t lielu piena izslaukumu.
"Iespējas mums dotas, tagad jāpierāda, ko spējam profesionālā konkurencē," saka E. Juitinovičs. Par vāju viņš uzskata ekonomisko pusi vadībā un tirgvedībā. Piemēram, ja saimnieks grib būvēt kūti 120 govīm ar ražīgu tehnoloģiju, viņam jāņem Ls 200-300 tūkst. liels kredīts. Ja banka iedos tikai Ls 120 tūkst. vajadzīgo 200 tūkst. vietā, saimnieks zaudēs. "Vecajās piensaimniecības zemēs bankas pat iesaka: tev šim projektam nepietiek ar 80 tūkst., jāņem 120, citādi bankrotēsi," teic VS veterinārārsts.