Ražība

Baltijas jūras valstu agronomu asociācijas 12. kongress

Baltijas valstu agronomiem ideja par sadarbību radās 1924. gadā, kad Igaunijas agronomi un skolotāji viesojās Latvijā, bet 1926. gadā Tartu Universitātē, klātesot Somijas, Igaunijas un Latvijas agronomiem (J. Vārsbergs un J. Pelsis), nodibināja Baltijas jūras valstu agronomu asociāciju. Lietuvā Agronomu biedrība bija nodibināta jau 1921. gadā. Laika posmā no dibināšanas līdz Otrajam pasaules karam visās četrās valstīs notika aktīva darbība, un ik pēc diviem gadiem agronomi kādā no tām tikās kongresos. Asociācijas 5. kongresā Somijā augkopības, lopkopības un agrārpolitikas darba grupās apsprieda jautājumu par valsts atbalstu lauksaimniecībai. Visi kongresi bija kupli apmeklēti.
Kārtējais 8. kongress bija paredzēts 1941. gadā, taču - tas varēja notikt tikai 1989. gada decembrī Rīgā.
Kopš neatkarības atgūšanas Baltijā atjaunotās asociācijas darbs ir veltīts lauksaimniecības jautājumu risināšanai ES kontekstā un agronoma darba nozīmei. Tagad asociācijai ir pievienojušās arī Zviedrija, Norvēģija un Dānija.
Šogad 12. kongress Helsinkos nebija plaši pārstāvēts: tajā piedalījās trīs agronomi no Lietuvas, viens no Igaunijas, pieci no Somijas un divi no Latvijas (Dz. Kreišmane un R. Heniņš - red.). Kongresa temats "ES ietekmes nozīme uz Baltijas jūras valstu lauksaimniecību". Katra no dalībvalstīm iepazīstināja kolēģus ar agronomu biedrību darbību un situāciju lauksaimniecībā, kas arī bija galvenais diskusijas saturs. Somijas lauksaimnieki, iestājoties ES, krasi izjuta iepirkuma cenu samazinājumu. Kopš 1995. gada saimniecību skaits ir sarucis par 30 tūkstošiem. Tie galvenokārt bija vecākās paaudzes saimnieki, kuri izmantoja tiesības doties pensijā un savu zemi pārdeva vai iznomāja citiem, kā arī nelielo platību (10 -20 ha) saimniecības.
Pašlaik Somijas zemnieki nav sajūsmā par ES birokrātiju un dokumentu plūdiem, taču piebilst, ka nevarot zināt, kā būtu ārpus tās - 50% gada kopējo ieņēmumu veido dažādie atbalsta maksājumi.
Liela nozīme ir Somijas agronomu biedrībai, kura apvieno aptuveni 2800 zemnieku un 600 Helsinku universitātes studentu. Šī organizācija reāli aizstāv zemnieku intereses. Viesojoties zemnieku saimniecībā, jautājām saimniekam, vai viņš negrib piepirkt vēl zemi, jo divi jaudīgi traktori, graudu kombains, kalte, moderna 6 m kombinētā sējmašīna u.c. mašīnas 200 ha apsaimniekošanai ir pārāk daudz. Atbilde bija īsa - nepirkt. Zeme Somijā dārga, un nav skaidras arī nākotnes izredzes. Savukārt citā saimniecībā ar 25 piena lopiem un 40 ha zemes, samazinoties piena iepirkuma cenai pēc iestāšanās ES, papildus izveidots viesu nams svinībām un atpūtai. Tur pusi ieņēmumu dod lauksaimniecība, otru pusi - viesu apkalpošana. Ar ES atbalstu (45% no projekta kopsummas) iekārtota bioloģiskā attīrīšanas iekārta EUR 18 tūkst. vērtībā. Astoņos gados saimniecībā pabijuši viesi no 70 pasaules valstīm.
Somi labi izprot Baltijas valstu situāciju, taču nav sajūsmā par lielo termiņu jauno kandidātvalstu atbalstīšanā.
Viesojoties Helsinku universitātē, diezgan skaidri iezīmējās sagaidāmā nākotne Latvijā. Pēc Somijas pievienošanās ES stājās spēkā lauksaimniecības preču tirgus programma, kā arī programmas produkcijas kvalitātes paaugstināšanai. Nav aizmirstas arī klasiskās agronomijas zinātnes; studentu programmās to nav daudz, taču apmācība notiek moderni iekārtotās biotehnoloģijas un citās speciālās laboratorijās. Somi līdz 2007. gadam paredz pabeigt studiju sistēmas reorganizāciju, pieskaņojot to Boloņas procesa nostādnēm (3 + 2 gadi, pabeidzot studijas ar maģistra grādu).
Kaimiņvalstu lauksaimniecības situācija līdzīga Latvijai. Igaunija gan izveidojusi brīvāku tirgu, tur diezgan liela neizpratne par mūsu praksi segt zaudējumus zemniekiem nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ. Savukārt Lietuvā kopumā ir lielāks atbalsts zemniekiem, kas rada iespēju pārdot tirgū produkciju par zemākām cenām. Agronomu biedrības ir nodibinātas abās valstīs, un, tāpat kā Latvijā, meklē savu spēka pielikšanas punktu. Skaidrs gan viens: nevar paveikt lielus darbus, ja organizācijas vadībā nav algotu darbinieku, kā tas šobrīd ir Latvijā.