Ražība

Konference "Lauksaimniecības zinātne praksei"

Jelgavā 5. un 6. februārī notika kārtējā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) zinātniskā konference.
To atklājot, LLU Lauksaimniecības fakultātes dekāne Daina Kairiša dalībniekiem novēlēja gūt jaunas atziņas, lai, aizbraucot no konferences, nebūtu jāteic, ka laiks veltīgi pavadīts. Regulāri rīkotās konferences "Lauksaimniecības zinātne praksei" atzinīgi novērtēja LLMZA viceprezidents profesors Aleksandrs Jemeļjanovs: "Šie pasākumi ir vērtīgi ne tikai tādēļ, ka notiek savstarpēja tikšanās un domu apmaiņa, bet arī tālab, ka pēc tiem paliek rakstītais vārds - konferences materiāli." A. Jemeļjanovs atzīmēja, ka, neraugoties uz ierobežotajām iespējām, sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju paveikts liels darbs ar praktisku nozīmi.
Pēc plenārsēdes, kurā pulcējās visi konferences dalībnieki, notika darbs sekcijās, iepazīšanās ar stendu referātiem un debates. Daļu no sekcijas sēžu materiāliem un stendu referātiem paredzēts publicēt nākamajos AgroPola pielikuma Ražība laidienos.
Latvijas lauksaimniecība pirms iestāšanās ES
LLU goda doktors, zemkopības ministra padomnieks Jānis Lapše konferences plenārsēdē ziņojumā "Latvijas lauksaimniecība Eiropas Savienībā" raksturoja Latvijas lauksaimniecību pirms iestāšanas ES un prognozēja, kāda tā varētu būt pēc iestāšanās.
Patlaban valstī no kopējās pievienotās vērtības lauksaimniecība dod tikai 4,5%, tajā pašā laikā ar lauksaimniecību saistītās nozares - pārtikas rūpniecība un kokapstrāde - ir lielākās rūpniecības nozares Latvijā.
Salīdzinājumā ar 1995. gadu pieaugusi graudu kopraža - no 689 tūkst. t līdz 1029 tūkst. t. 2002. gadā. Sāk stabilizēties labības, galvenokārt maizes labības pārdošana valstij: 1994. gadā pārdots tikai 83 tūkst. t , 2001. gadā - 430 tūkst. t, 2002. gadā - 434 tūkst. t labības. Arī pagājušā gada nelabvēlīgajos laika apstākļos valstij pārdots 369 tūkst. t maizes labības. J. Lapše uzskata, ka tas panākts ar mērķtiecīgu atbalstu graudu audzēšanai: tika ierobežots labības imports, garantētas hektārsubsīdijas un graudu iepirkums intervencē, kā arī - izdevīgi kredītprocenti pārstrādes uzņēmumiem.
Mērķtiecīgs atbalsts tika sniegts arī cukurbiešu audzētājiem. Tādējādi pieauga cukurbiešu kopraža. Valstī 1995. gadā tika saražots tikai 250 tūkst. t cukurbiešu, bet 2000. gadā jau 407 tūkst. t, 2001. gadā 491 tūkst. t un 2002. gadā - 622 tūkst. t. Lai veicinātu cukurbiešu audzēšanu, ierobežoja cukura importu, kreditēja modernās tehnikas iegādi cukurbiešu audzēšanai. Ar subsīdijām regulēja cukura tirgu, lai saldumu ražotāji būtu ieinteresēti izmantot mūsu valstī saražoto cukuru.
Smaga situācija izveidojusies piena ražošanā. Valstī 1995. gadā saražoja 947 tūkst. t piena, 2000. gadā - 825 tūkst. t, 2001. gadā - 848 tūkst. t un 2002. gadā 813 tūkst. t.
Kritisks stāvoklis arī gaļas ražošanā. Ja 1995. gadā to ražoja 122 tūkst. t apjomā, tad 2000. gadā - 61,7 tūkst. t, 2001. gadā - 60,3 tūkst. t, 2002. gadā 63,3 tūkst. t. J. Lapše uzskata, ka daļēji vainojami apstākļi, galvenokārt vietējā tirgus aizsardzības trūkums. Latvija tiek pārplūdināta ar eksporta nolūkiem subsidēto gaļu. Lauksaimniecības attīstību traucē arī tas, ka mūsu valsts iedzīvotājiem, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, ir viszemākā pirktspēja Eiropā.
Jāsaražo, ko varam saražot
Lai uzlabotu situāciju lauksaimniecībā, būtu jāpanāk, lai mēs saņemtu to, ko varam saņemt. Tie ir Ls 137 milj. no ES un Ls 71 milj. no Latvijas budžeta. Patlaban mūsu valsts budžetā minēto līdzekļu nav. Lauksaimnieki daļu no šiem līdzekļiem varētu iegūt, kāpinot piena ražošanu.
Kopējā kvota pienam ir 698 tūkst. t. Pērn tika realizētas 442 tūkst. t, tajā skaitā 412 tūkst. t pārstrādei un 30 tūkst. t tiešā pārdošanā. Neizpildītas palika 256 tūkst. t, un naudas izteiksmē tie ir aptuveni Ls 25 miljoni.
Papildu ienākumus varētu dot arī piena cenas celšanās. ES piena cena par kilogramu ir vidēji 17 santīmu, Latvijā - 9,8 santīmi. Ja Latvijā cena pieaugtu vismaz līdz 13 santīmiem kilogramā, tas gadā papildus dotu aptuveni Ls 12 miljonu.
Pēc iestāšanas ES Latvijā vairs nevarēs ievest subsidēto eksporta gaļu. Līdz ar to zemniekiem vietējais tirgus atbrīvosies aptuveni 60 tūkst. t gaļas apjomā, kas varētu dot Ls 40-42 miljonus. Jāspēj tikai saražot... Latvijā 2002. gadā vienam iedzīvotājam saražoti tikai 27 kg gaļas kautsvarā (1995. gadā - 49 kg), Lietuvā - 50 kg., Krievijā - 33 kg, Dānijā - 378 kg.
Augkopībā liela rezerve ir rapšu audzēšanai biodegvielais vajadzībām. ES direktīvās noteikts, ka biodegvielas īpatsvaram kopējā degvielas bilancē 2005. gadā jābūt diviem procentiem. Šajā gadā paredzēts rapšus audzēt 8,5 tūkst. ha platībā. Lai nodrošinātu nepieciešamo biodegvielas un rapšu sēklu daudzumu, rapšu platības 2006. gadā jāpaplašina līdz 20 tūkst. ha, bet 2010. gadā - līdz 46 tūkst. hektāru.
J. Lapše uzskata, ka jāpaplašina arī linu platības. Mūsu valstī jāievieš moderna linu audzēšanas tehnoloģija: jāiegādājas tehnika un tehnoloģijas, tāpat kā to darījām cukurbiešu audzēšanā. Pieprasījums pēc linu produkcijas arvien pieaug.
Liela rezerve ir arī augļkopībā. Latvijā gadā ievedam aptuveni 20 tūkst. t ābolu un 4 tūkst. t bumbieru par Ls 3,5 miljoniem.
Jāprot iegūt arī to finansējumu, ko ES dos lauku attīstībai un vides sakārtošanai. ES šiem mērķiem piešķirs arvien vairāk līdzekļu, jo vēlas panākt, lai lauki būtu apdzīvoti.
Pasaulē viedokļi joprojām atšķirīgi
LLU profesore Ināra Turka ziņoja par bioloģisko, konvenciālo un ģenētiski modificēto (ĢM) lauksaimniecības kultūraugu iespējamo līdzāspastāvēšanu mūsu valstī. Informācijai - visvairāk ĢM kultūru audzē ASV, Kanādā, Ķīnā, Dienvidamerikā un Austrālijā.
Profesore uzsvēra, ka ES šajos jautājumos nav vienprātības. Daļā valstu valda uzskats, ka jāatļauj produkcijas ražošanas veida brīvprātīga izvēle, stingri ievērojot ĢM augu produkcijas marķēšanu. Vienlaikus valda uzskats, ka nepieciešamas no ĢM augiem brīvas teritorijas.
Lai ieviestu ĢM augu audzēšanu, nepieciešami plaši pētījumi par ĢM augu audzēšanu. Nevar pārņemt kādas citas valsts novērojumus ĢM augu audzēšanā, jo pastāv mijiedarbība starp auga kvalitāti un audzēšanas apstākļiem - klimatu un augsnes īpašībām. Nav noskaidrots, kā šādus sējumus apdrošināt, kāds būtu sods par ĢM kultūru audzēšanas un tālākās izmantošanas noteikumu pārkāpšanu. ES šajā jautājumā likumdošana nav sakārtota. Turklāt trūkst informācijas par ĢM augu audzēšanu. Patlaban tikai Dānijā un Vācijā ir uzsākta likumdošanas aktu izstrādāšana ĢM kultūru audzēšanai un izmantošanai. Jāatrisina jautājums arī par to sēklkopību, audzēšanu un apstrādes tehnoloģiju.
Pašlaik tiek piedāvāti ĢM rapši un kukurūza, kas brīva no kaitēkļiem. Iepazīstoties tuvāk ar lietas būtību, izrādījās, ka pie mums nemaz tādu kaitēkļu nav.
Arī par ražas pieaugumu ir pretrunīgi dati. Turklāt pastāv risks, ka rapši ar apputeksnētāju starpniecību (vēju, putniem, kukaiņiem) var krustoties ar krustziežu nezālēm, veidojot supernezāles. ĢM sēklu izplatība var notikt, tās pārvadājot un apstrādājot. Nav arī skaidrs, kādam jābūt aizsargjoslu lielumam.
Profesore I. Turka uzskata, ka pats galvenais, ar ko jāsāk, ir sabiedrības informēšana par ĢM jautājumiem.
Arvien nozīmīgāka vieta - dārzkopībai
Par pašreizējo situāciju un attīstības tendencēm dārzkopības nozarē ziņoja Dobeles DSIS direktore Dr. lauks. Edīte Kaufmane. Viņa atzīmēja, ka šī nozare, kurā iekļauta augļkopība un dārzeņkopība, Latvijā pamazām ieņem nozīmīgu vietu produkcijas ražošanā. Lielākās dārzeņu audzētājas saimniecības ir Ezerkauliņi, kas dārzeņus audzē 161 ha, Galiņi - 121 ha, Dimdiņi - 66 ha platībā u.c.
Galvenais šo saimniecību uzdevums ir apgādāt Latvijas iedzīvotājus ar pašu ražotiem dārzeņiem. Šim nolūkam jāievieš kompleksā mehanizācija, jābūvē noliktavas, lai pagarinātu produkcijas realizācijas periodu, jāpaplašina sortiments, jāizvērš pieprasītāko kultūru audzēšana - sevišķi sīpolu, jo to pieprasījums nodrošināts tikai par 50 procentiem.
Segto dārzeņu audzēšanā līderi Latvijā ir SIA Mārupe un Rīgas Dārzeņi, kur dārzeņus audzē 7 ha platībā, Dārzniecība Rīga - 6 ha, Rītausma - 4,8 ha platībā.
Zinātniskās pētniecības jautājumus dārzeņkopībā risina Pūres DIS sadarbībā ar SIA Kurzemes sēklas, kā arī LLU dārzeņkopji. Šogad īpaša vērība veltīta standartu jautājumiem un marķēšanai.
Kā informēja E. Kaufmane, augļu dārzi mūsu valstī pagājušajā gadā aizņēma 13300 ha (Lietuvā 40500 ha, Igaunijā - 2400 ha). Arvien palielinās Latvijā audzēto ābolu un bumbieru patēriņš. Piemēram, 2000. gadā patērēts 60,3 tūkst. t ābolu un bumbieru, tai skaitā pašu ražotie - 35,4 tūkst. t; 2002. gadā patērēts 69,1 tūkst. t, tai skaitā pašu ražoto ābolu un bumbieru - 50,3 tūkst. t.
Palielinās jaunu dārzu platības, galvenokārt iekārtojot komercdārzus. Attīstot kooperāciju, tiek ieviesta vienota augļu šķirošana, uzlabojas augļu pārdošana liel-veikaliem un specializētajiem veikaliem. Attīstās arī tiešā augļu pārdošana saimniecībās. Šajā virzienā jāturpina strādāt.
E. Kaufmane uzskata, ka pārāk gausi attīstās produkcijas pārstrāde un saldētu augļu realizācija. Tā iemesls meklējams informācijas trūkumā, īpaši Latgalē.
Pēdējā laikā sevišķi jādomā, kādas šķirnes ieteikt bioloģiskajiem lauksaimniekiem.
Ar zinātniskiem pētījumiem augļkopībā nodarbojas LLU, Pūres DIS un Dobeles DSIS.
Lauksaimniecības zinātnes attīstība un finansējums
Par lauksaimniecības zinātnes attīstības tendencēm Latvijā pārskatu sniedza LLU profesors Antons Ruža. Viņš informēja par zinātniskajiem pētījumiem piešķirto finansējumu 2004. gadā lauksaimniecības nozarē - tas ir, laukkopības, lopkopības, pārtikas tehnoloģijas, veterinārmedicīnas, kā arī lauksaimniecības inženierzinātnes jautājumiem.
Kopējais lauksaimniecības nozares finansējums zinātniskiem pētījumiem ir Ls 560901, tostarp grantiem - Ls 366900 un sadarbības projektiem - Ls 194000. No kopējās summas laukkopības un lopkopības pētījumiem iedalīti 47,15%, pārtikas un veterinārijas - 17,56% un inženierzinātnei - 35,29%. No piešķirtās summas lielākā daļa paredzēta iesākto tēmu turpināšanai. Jaunām tēmām atlika tikai tā summa, kura atlika no pērn pabeigtajām tēmām.
Šim gadam bija pieteikti 29 projekti. Lielākā daļa no projektiem tika noraidīta - ne jau tāpēc, ka tie būtu maznozīmīgi, bet gan līdzekļu trūkuma dēļ. Profesors uzsvēra, ka ar visai niecīgu finansējumu tika atbalstīti četri projekti laukkopībā un divi - lopkopībā.
Zinātnē veidojas bīstama situācija. Zinātnieki noveco. Zemā atalgojuma dēļ jaunie, perspektīvie speciālisti no zinātnes atsakās, un drīz vairs nebūs, kam izstrādāt grantus. Par jauno kadru audzināšanu domā vienīgi Priekuļu selekcijas stacijā.
Selekcija Latvijā ir ne tikai lietderīga, bet nepieciešama un atbalstāma. Un vēl: zinātnē izveidojies nepareizs pieņēmums, proti, ja ir zinātnieks, viņam obligāti vajag savu tēmu. Tas ir ekonomiski neizdevīgi. Pie tēmas jāstrādā kolektīvam. Vienpatis šodien zinātnē neko nesasniegs.