Vēl var pieprasīt kvotu no nacionālās rezerves
Ir apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 539 "Piena ražošanas kvotas sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība" un tagad stājušies spēkā MK noteikumi Nr. 81. Tajos arī noteikti četri kritēriji tiem piena ražotājiem, kas vēl vēlas saņemt kvotu no nacionālās rezerves. Īstenībā viņiem jāatbilst vienam no šiem kritērijiem: ticis paplašināts slaucamo govju ganāmpulks, investēts piena ražošanas attīstībā, paaugstināti piena ražošanas rādītāji, sākta piena piegāde pircējam laika posmā no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 15. martam. Ja ganāmpulka īpašnieks izpildījis kaut vienu no šiem nosacījumiem, viņam ir pamats rakstīt iesniegumu par kvotas piešķiršanu no nacionālās rezerves, bet tas jāizdara līdz š. g. 15. martam. Iepriekšējais termiņš tika noteikts līdz 1. februārim, bet pieteikšanās tika pagarināta.
Agrāk iesniegtie pieteikumi tiek saglabāti Valsts ciltsdarba informācijas datu centra (VCIDAC) datu bāzē un tiks izskatīti, jo stājušies spēkā minētie MK noteikumi Nr. 81. Tātad tiem piena ražotājiem, kas jau iesūtījuši iesniegumu (ja vien viņi nevēlas palielināt pārdodamā piena daudzumu), atkārtoti tas nav jādara.
Iesniegumu par piena kvotas piešķiršanu var sūtīt arī tie, kam līdz šim nav piešķirta nekāda kvota. Nu viņiem no piena piegādes un tiešās tirdzniecības kvotu nacionālās rezerves ir iespējams saņemt savu kvotu - lai uzsāktu ražošanu vai turpinātu to, kā arī pārdodot pienu pircējiem.
Zemkopības ministrijas (ZM) piena kvotu komisija (tās priekšsēdētāja ir Erna Galvanovska - red.) šos iesniegumus mēneša laikā izskatīs un dos rakstisku atbildi. Mūsu komisija izvērtē lietas, kas saistītas ar kvotu piešķiršanu, ražotāju pretenzijām, kā arī piena pircēju apstiprināšanas jautājumus.
Piegādes kvotas un tiešās tirdzniecības kvotas
Latvijai tika piešķirta piena piegādes kvota 468 tūkst. t apmērā un 226 tūkst. t tiešās tirdzniecības kvotas. Pieprasīta un piena ražotājiem izdalīta 412 tūkst. t liela piegādes kvota un 26 tūkst. t tiešās tirdzniecības kvotas. Pēc MK noteikumiem Nr. 539 līdz š. g. 1. februārim varēja pieteikties uz papildu kvotu no nacionālās rezerves. Iesniegumu bija ļoti daudz, tos izvērtējot piešķīrām 30 tūkst. t. papildus. Tos pieteikumus, kas neatbilda MK noteikumiem Nr. 539, tagad skatīsim atkārtoti, jo tagadējie MK noteikumi Nr. 81 nosaka vieglākas prasības kvotu pieprasījumam.
Par piegādes kvotas sadali nav iemesla uztraukties. Taču gluži cita ir aina ar tiešās tirdzniecības kvotu. Tā ir ļoti liela - 226 tūkst. t, taču tika pieprasītas tikai 26 tūkst. t. Tātad tiešās tirdzniecības nacionālajai rezervei atliek vairāk par 190 tūkst. t; šī tiešās tirdzniecības kvota vēl ir brīva, arī uz to var pieteikties līdz 15. martam.
Pašlaik saņemti ļoti daudzi pieteikumi uz nacionālo rezervi. Taču ir bažas, ka tiešās tirdzniecības kvotu varētu apsaimniekot par 25 - 30%, pārējos 70% neizpildot. Tas izskaidrojams tādējādi, ka mūsu valstī tika noteiktas pārāk stingras prasības: lai saņemtu kvotu, bija jāpierāda piena pārdošana ar dokumentiem, jābūt grāmatvedības uzskaitei, sakārtotiem nodokļiem. Tā kā referencē bija iekļauts 2002. un 2003. gads, pērnā gada beigās daudzi govju īpašnieki, sevišķi mazākie, par šo laiku dokumentus nokārtot nespēja.
Igaunijā, piemēram, tiešās tirdzniecības kvotas izdalīja bez pārdošanu apliecinošiem dokumentiem. Tagad arī mēs esam nonākuši pie tāda paša secinājuma. Nākamajiem vai esošajiem slaucamo govju īpašniekiem, kas vēlas pieteikties uz tiešās tirdzniecības nacionālo rezervi, piena kvotu komisijai tikai jāuzraksta pieteikums, tajā norādot, cik govju ir ganāmpulkā, cik no tām izslauks un cik daudz piena pārdos.
Kas atkarīgs no kvotu izpildes
Kad no nacionālās rezerves pieprasīto kvotu sāks pildīt, pārdevējiem tiešajā tirdzniecībā tūlīt jākārto visi grāmatvedības dokumenti, lai kvotas gada beigās varētu pierādīt, kam ko pārdevuši. Arī tad, ja pārdod kaimiņam, jāizraksta kvīts.
Saimniekiem zināšanai: ja pieprasīto tiešās tirdzniecības kvotu izpilda, kvotas gada beigās šo kvotu var pārveidot par piegādes kvotu, tas ir, lai pārdotu pienu pārstrādes uzņēmumam.
Ja neizpildīsim lielu daļu tiešās tirdzniecības kvotas, mēģināsim ES panākt, lai to pārveido par piegādes kvotu. Tas nozīmētu ļoti lielu ieguvumu - palielinātos piena daudzums pārstrādei. Savukārt piena ražotājiem rastos iespēja tālāk attīstīt piena ražošanu, kas Latvijas lauksaimniekiem un valstij tik svarīgi.
Pēc pēdējiem Briseles projektiem nojaušams: ja mēs pirmajā ES gadā izpildīsim piena piegādes kvotu vai pat pārsniegsim to un būs daudz iesniegumu no tiem piena ražotājiem, kas pieprasīs pārveidot tiešās tirdzniecības kvotu par piegādes kvotu, Briselei nebūs iemesla šo jautājumu ignorēt. To redzēsim kvotas gada beigās, un daudz kas atkarīgs no Latvijas piensaimniekiem. Ja mums tas izdosies, mūsu valsts piena ražotāji necietīs un varēs attīstīt ražošanu. Turklāt ES - ja kvotu izpildām - Latvijai rezervēti 33 tūkst. t piena.
Piena pircēju saistības
Piena pircēji ir pārstrādes uzņēmumi un piena iepirkšanas pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Pašlaik reģistrēti jau 84 piena pircēji, un mūsu komisijai piesakās arvien jauni. Komisija tos pārbauda tieši viņu darbavietās: vai pareizi veikta uzskaite, vai kontrolē, lai piena ražotāji pārbaudītu pienu akreditētās laboratorijās, vai ir līgumi ar ražotājiem un veterinārās atļaujas, vai kooperatīvs ir sagatavojies, lai elektroniski sagatavotu atskaites VCIDAC. Tas vajadzīgs tādēļ, lai katrs piena pircējs spētu administrēt piena kvotas pēc 1. maija. Ja piena pircējs izpildījis šos nosacījumus, to apstiprina. Ja pircējs nav apstiprināts, dodam laiku, lai sakārtotu darbu. Kad pircējs paziņo, ka to izdarījis, braucam pārbaudīt vēlreiz.
Līdz 1. aprīlim visiem piena pircējiem jānoslēdz līgumi ar katru piena ražotāju un jāiesniedz komisijai saraksts - par noslēgtajiem līgumiem un kvotas apjomiem. Ja kāds pircējs šo termiņu nokavēs, tas nozīmēs, ka šogad kā pircējs tas strādāt nedrīkstēs un pienu iepirkt atsāks tikai 2005. gadā.
