Ražība

Šķirnes audzētava bioloģiskajās ganībās

Kuldīgas rajona Skrundas pagasta z/s Valti īpašnieki Rihards un Vanda Valtenbergi apsaimnieko 531 ha zemes, no tās īpašumā ir vairāk par 300 ha. Saimnieki izvēlējušies bioloģiskās lauksaimniecības virzienu, un 400 ha platības piešķirts bioloģiskās saimniekošanas sertifikāts. Aptuveni 100 ha sēj graudaugus, lai uzlabotu zālāju un ganības. Proti, labībai pasēj āboliņu un lucernu. Lai uzturētu bioloģiskās ražošanas ciklu, tiek turēta 22 saimju bišu drava.
Taču z/s Valti galvenokārt pazīstami - vismaz Kurzemē - kā gaļas šķirņu liellopu šķirnes saimniecība. Ganāmpulkā ir aptuveni 170 liellopu, tai skaitā 52 zīdītājgovis - Šarolē, šīs šķirnes krustojuma dzīvnieku un nedaudz Aberdinangusu šķirnes lopu. Iegādāti divi Šarolē šķirnes vaislinieki. Saimniece pati ir sava ganāmpulka pārraudze, jo beigusi pārraudzības kursus.
Saimniecība ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības (LBLOA), Zemnieku Saeimas (ZSA) un Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas (LGLAA) biedre. Tagad arī kooperatīvās sabiedrības Laidars-G dibinātāju vidū. R. Valtenbergs iestājies Latvijas Biškopības biedrībā un Piena ražotāju asociācijā, jo tiek turētas arī 12 slaucamās Latvijas brūnās (LB) govis, viena - melnraibā holšteiniete.
Vispirms - piens un sivēni
Kad 1992. gadā Rihards sāka saimniekot, viņš apstrādāja 11 ha zemes. Pēc tam Valtu īpašnieks sāka iepirkt apkārtējās zemes gan par sertifikātiem, gan par naudu. Jaun-iegūtās platības, protams, bijušas 10 - 15 gadus neartas. Pa gabalam tās nācās iestrādāt un iekopt. Saimniece Vanda atceras: reiz tādā gabalā mēģinājuši stādīt kartupeļus, bet pat izvagot lāgā nespējuši. "Desmit maisu iestādījām, desmit noņēmām," tagad Vandas kundze smejas, bet toreiz smiekli nenāca...
Sākuma gados Valtenbergu kūtī govju ganāmpulks pletās plašumā: no pāris paju lopiņiem līdz sešpadsmit piena devējām, jo audzētas visas telītes. Kad govju skaits pārsniedzis septiņas, metuši mieru slaukšanai ar rokām. Toreiz pārdevuši pienu Aizputes sausā vājpiena rūpnīcai.
Pēc tam izvēlējās Skrundas pienotavu, bet tā savāca pienu pārdienās. "Varat iedomāties, ko tas vasarā nozīmē!" Vanda stāsta. "Meklējām izeju Pampāļos, arī nekā pieņemama. Tā kā turējām 15-16 sivēnmātes un sivēnus pārdošanai, tad barojām tos ar pienu. Ja mēs vēl tagad pārdotu pienu pārstrādei, būtu jāpārbūvē kūts, lai govis neatrastos kopā ar cūkām, nāktos ierīkot saldētavu. Tagad šīs prasības izpaliek, jo pienu izlietojam pašu vajadzībām gan sivēnu, gan iepirkto piena teļu barošanai."
Gaļas lopi - reizē ar bioloģiskajiem laukiem
Valtenbergi arvien apdomīgi izmantojuši piedāvātās iespējas. Kad 1997. gadā gaļas šķirņu liellopu audzētājiem tika piešķirtas subsīdijas par vaislas materiāla iepirkšanu no ārzemēm, tika nolemts iegādāties 13 Šarolē šķirnes teles Vācijā. Pusi no to vērtības sedza subsīdijas. Šīs ciltsmātes joprojām ir ganāmpulkā.
R. Valtenbergs stāsta: "Tad mēs arī LB govis sākām sēklot ar gaļas šķirņu buļļu bioproduktu. Tā ieguvām Šarolē un Aberdinangusu krustojuma dzīvniekus. Viss tagadējais ganāmpulks vairojies krustošanas ceļā."
Saimniece paskaidro: "Sēklot Šarolē govis, pirmkārt, izmaksāja ļoti dārgi, otrkārt, tā kā govis dzīvo savvaļā, gadījās nokavēt meklēšanos. Tad bija jāsēklo atkārtoti. Ar gaļas šķirņu lopiem tomēr ir citādāk nekā ar piena govīm."
Pusgadu pēc pirmo Šarolē govju iegādes Valtenbergi nopietni pievērsās bioloģiskajai saimniekošanai. Vaicāta, kālab, Vandas kundze iesmejas: "Aiz nabadzības! Minerālmēsli un ķimikālijas dārgi maksā. Bet gaļas lopi zemi uzlabo. Tur, kur ganījušies baltie lopi, sūna tiek izbradāta. Un jau otrajā gadā parādās baltais āboliņš, trešajā gadā - āboliņš jau pļāvējam līdz ceļiem."
Saimnieks piebilst: "Kur no jauna jāiekopj lauki, ganām lopus. Elektriskais gans ir 17 km garumā. Mājās pie sienas signālpults - ja kas atgadās, tūlīt iedegas lampiņas. Lopus vienā vietā ganām gadus trīs. Ceturtajā iesēju ziemājus vai vasarājus, un tad lopi tik pamatīgi ir iznīdējuši nezāles, ka pirmajā ražas gadā lauks ir gluži tīrs, herbicīdi tur šā vai tā nebūtu vajadzīgi.
Mēs gribētu pāriet uz graudaugu šķirnēm, kas vislabāk piemērotas bioloģiskajai saimniekošanai, Priekuļu un Stendes selekcijas stacijas tagad tādas sāk piemeklēt."
Šķirnes saimniecības priekšrocības
No vairāk nekā 100 Gaļas liellopu audzētāju asociācijas biedriem apstiprinātas desmit šķirnes saimniecības. Arī z/s Valti. R. Valtenbergs atgādina, ka nosacījumi un kritēriji šo saimniecību (vai audzētavu) veidošanai tika pieņemti tikai pērn. Tos izstrādāja asociācija kopā ar LLKC.
Kas vajadzīgs, lai sagatavotos šķirnes saimniecības statusa iegūšanai? Vispirms jābūt kārtībā visai dokumentācijai: par dzīvnieku izcelsmi, šķirnību u.c. Tātad jāveic ganāmpulka pārraudzība. Jābūt dzīvnieku uzskaites kartiņām, uzskaites un govju lecināšanas žurnāliem. Noteikti jābūt uzskaitē Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā (VCIDAC).
R. Valtenbergs saka: "Kad šīs lietas sakārtotas, var pretendēt uz šķirnes saimniecības vērtēšanu. Speciāla komisija, kurā ir ciltsdarba inspektors, LGLAA pārstāvis, veterinārās pārvaldes un PVD speciālisti, apmeklē saimniecības un izvērtē, vai tās atbilst kritērijiem."
Labums no šķirnes saimniecības statusa tāds, ka tiek piešķirtas nacionālās subsīdijas. Tās ir ļoti svarīgas, jo šķirnes dzīvniekiem jāveic maksas izmeklējumi. Toties vaislas dzīvniekus atļauts pārdot tikai šķirnes saimniecībām. Z/s Valti pārdevusi četrus vaislas bullīšus un ap 30 telīšu. Pašlaik jau citi saimnieki stāvot pēc tām rindā.
"Apgrozījums gaļas liellopu saimniecībā ir divreiz mazāks nekā piena lopkopībā. Tāpēc iznāk, ka vajag divreiz vairāk lopu," Rihards secina.
Eiropas Savienība Latvijai atvēlējusi gandrīz 20 tūkst. zīdītājgovju kvotu, tātad ganāmpulki jāpalielina visiem spēkiem.