Laidiens no arhīva:

Ražība

Sosnovska latvāņa ierobežošanas pētījumi Madonas rajonā

Andris Lejiņš, Aigars Oļukalns, AgroPols
18.10.2004

Pievienotie dokumenti

latvanis1.doc
latvanis1.doc
Ikdienā, runājot par latvāņu kaitīgumu, tas mums asociējas ar cilvēka ādas apdegumiem un grūti dzīstošām brūcēm, kā arī ar aizaugušiem grāvjiem un mežmalām, daudzviet nezāļu pārņemtiem laukiem, kuru apsaimniekošanu esam pārtraukuši. Jaunākie botāniķu pētījumi liecina, ka Latvijā sastopamas piecas Heracleum ģints sugas, taču jūtamu kaitējumu nodara divas: H.Mantegazzianum Somier et Levier un H.sosnwskyi Manden, kuras paši esam introducējuši kā lopbarības un dekoratīvos augus.
Lauksaimnieciskā prakse rāda, ka uz mājlopiem, turot tos brīvā dabā, šo augu toksiskās vielas neatstāj gandrīz nekādu iespaidu, it īpaši, ja vienlaikus iespējams ēst arī citu augu barību. Taču dažreiz latvāņu toksiskumu mājlopiem novērojam tad, ja tiem izbaro latvāņus monozaļbarības veidā, kūtīs stāvēšanas laikā. To uzskatāmi parāda Zaubes pagasta z/s Kalna bērziņi pieredze, kur gaļas liellopi un zirgi Sosnovska latvāņus sekmīgi ierobežo ganībās, nedodot tiem iespēju veģetācijas periodā veidot ziednešus. Lopu saindēšanās nav novērota arī, lietojot no latvāņiem sagatavoto skābbarību.
Par visagresīvāko un straujāk izplatošos latvāņu sugu mūsu republikā uzskatāma H.sosnowskyi Manden, kuras introducēšana masveidā notika pagājušajā gadsimta 60.-70. gados, galvenokārt Madonas un Cēsu rajonā, kā arī citur. Pašreiz šī auga izplatība Madonas rajonā pārsniedz 10 tūkst. ha un tā ar katru gadu palielinās. Vērtējot šo latvāņu sugas izplatību Latvijas mērogā, Madonas rajonā ir sakoncentrētas apmēram 3/4 no visas inficētās kopplatības.
Plašāki pētījumi par latvāņu apkarošanu tika uzsākti 2002. gadā. Pētījumus profesoru A. Bērziņa un D. Lapiņa vadībā veica LLU, LLU Skrīveru zinātnes centrā, Madonas rajona z/s Grāvīši, Rīgas rajona k/s Agroserviss Dole, Talsu rajona Stendes upes baseinā un Cēsu rajona z/s Kalna bērziņi (2002. g).
Izmēģinājumi Madonas rajonā iekārtoti bijušās padomju saimniecības Barkava teritorijā, šosejas Madona - Varakļāni malā, pie Aiviekstes upes Švāna tilta, kur Sosnovska latvānis introducēts un aug no pagājušā gadsimta 70. gadiem. Augsne izmēģinājuma platībā - velēnu klejota trūdaina, pēc granulometriskā sastāva - trūdains sM (SMILŠMĀLS???). Latvāņu apkarošanas izmēģinājumi iekārtoti trīs blokos:
· pirmajā pētīta to ierobežošanas iespējas ar appļaušanu un apsmidzināšanu ar herbicīdiem,
· otrā blokā latvāņi apstrādāti herbicīdiem, lietojot aplikatoru un mulčējot ar melno plēvi,
· trešā bloka latvāņus ierobežoja ar augsnes apstrādi un audzējot starpkultūras - viengadīgo aireni, griķus un eļļas rutkus.
Turpmākajos gados augsni turpināja apstrādāt un audzēja miežus un vasaras kviešus.
Veģetācijas sezonā katra veiktā pasākuma efektivitāti novērtēja procentos, un rezultātus pārveidoja 9 ballu skalā, kura ieteikta ES augu aizsardzības pētījumu vadlīnijās. Pēc šīs skalas ar balli 1 saprot, ka augu dzīvu pētījamo nav. Ar balli 2 - to ir 0-2,5%, ar balli 3 ir 2,5-5%, ar balli 4 ir 5-10%, ar balli 5 ir 10-15%, ar balli 6 ir 15-25%, ar balli 7 ir 25-35%, ar balli 8 ir 35-67,5% un ar balli 9 ir 67,5-100%. Katrā variantā tika vērtēta pieaugušo augu un dīgstu masa, kā arī segums attiecībā pret kontroli. Ar svara metodi izvērtēta iegūtā zaļā masa trešā bloka variantos, kur tika audzētas starpkultūras.
Tajos pašos datumos, kad novērojumus variantos veica izmēģinājumu ierīkošanas gadā, uzskaiti veica arī izmēģinājumu vietās, kur analogi varianti bija ierīkoti iepriekšējos gados.
Iegūtie rezultāti un to izvērtēšana
(1) Dažādu herbicīdu un to maisījumu, kā arī pļaušanas efektivitāti latvāņu ierobežošanā redzam 1. tabulā.
Izvērtējot 1. tabulā apkopotos rezultātus un novērojumus veģetācijas periodā, redzam, ka vienreizēja latvāņu appļaušana pavasarī (maijā) nedaudz samazina pieaugušo latvāņu masu. Ataugušie latvāņi veido arī ziednešus, tikai ar nedaudz mazāku ziedu čemuru, kuros veidojās normāli attīstītas sēklas.
Divreizēja latvāņu appļaušana ievērojami samazina pieaugušo augu masu, ievērojami samazina ziednešu skaitu un to lielumu, ziednešus veido tikai atsevišķi augi. Atstājot platības bez uzraudzības un apkarošanas pasākumiem, nākamajā gadā tās pilnībā atgūst iepriekšējo invāzijas pakāpi, un izlietotie līdzekļi jāuzskata par zemē nomestu naudu.
Trīsreizēja latvāņa appļaušana nodrošina būtisku pieaugušo latvāņu masas samazinājumu, neattīstās arī ziedneši, un šiem augiem nav iespējas tālāk izplatīties ar sēklām. Taču latvāņu augi nav iznīcināti, un nākamajā gadā invadētās platības pilnībā spējīgas atgūt iepriekšējo stāvokli.
Appļaujot latvāņus tikai vienu reizi -jūlijā, panākam apmēram tādu pašu efektu, kā pļaujot trīs reizes: augi nenodod pilnvērtīgās sēklas, bet atlikušo augu segums ir tāds pats kā iepriekšējā variantā. Pļaut šādus lielus latvāņus, kuri pārsniedz 2 m augstumu, pļāvējam ir daudz bīstamāk, nekā pļaut īsākus, bet vairākas reizes. Šis darbs prasa arī ievērojami lielāku laika patēriņu.
Smidzinot herbicīdu raundapu pavasarī, nodrošinām veco latvāņu pilnīgu atmiršanu, bet septembrī atbrīvotā vietā no sēklām spēcīgi attīstās jauni latvāņu dīgsti, kas nākamajā gadā nodrošina blīvu audzi.
Smidzinot herbicīdu raundapu veģetācijas periodā divas reizes (pavasarī un rudenī), nodrošinām gan veco latvāņu pilnīgu atmiršanu, gan no jauna sadīgušo latvāņu ierobežošanu. Lai arī šis paņēmiens ir daudzsološs, tomēr jau rudenī pēc otrreizējās smidzināšanas var novērot atsevišķu latvāņu dīgstu parādīšanos, kas brīdina, ka kontrole pār šīm platībām jāturpina.
Raundapa un banvela S kopēja lietošana latvāņu ierobežošanai sevi neattaisnoja nevienu gadu. Šeit novērojam pilnīgu preparātu antagonismu.
Neiedarbojās arī MCPA un Banvela S kopēja lietošana. Nedaudz samazinājās latvāņu masa, sagriezās latvāņu stublāji, mazākas un kroplas bija latvāņu ziedkopas, tomēr augi izdzīvoja.
MCPA un banvela S izmantošana kopā ar appļaušanu deva tikai tādu pašu efektu, kā appļaušana vien.
Arī herbicīda milagro pielietojums latvāņu ierobežošanā nevienā pētījumu gadā neuzrādīja lietderību. Tiesa, nedaudz samazinās latvāņu augums un masa, gandrīz tiek apturēta ziednešu veidošanās, tie ir kropli, sēklas ir nepilnīgi attīstītas. Bet herbicīda lietošanas izmaksas ir ievērojami augstākas, nekā izmantojot raundapu.
(2) Rezultāti, kas iegūti, latvāņu apstrādei izmantojot aplikatoru un melnās plēves mulču, parādīti 2. tabulā.
Izvērtējot 2. tabulas rezultātus redzam, ka:
· maijā noklājot latvāņu audzi ar melno plēvi, varam pilnībā ierobežot kā vecos, tā no jauna dīgstošos augus. Ja nosegtā melnā plēve tiek bojāta (dzīvnieki, cilvēki, vējš), tad latvāņu dīgsti cenšas izmantot bojājumu un izlien virspusē. To īpaši var novērot otrā veģetācijas sezonā pēc plēves uzklāšanas. Taču jāņem vērā, ka tas ir dārgs un darbietilpīgs paņēmiens, izmantojams lokālās platībās, kur citus paņēmienus nevar vai nedrīkst lietot;
· latvāņu apstrāde ar aplikatoru, kurā iepildīts raundaps atšķaidījumā no 1:2 līdz 1:5 tikpat kā neatšķiras. Pieaugušie latvāņi tiek pilnībā iznīcināti, bet to vietu aizņem no augsnē esošām sēklām dīgstošie. To augums un blīvums ir lielāks kā variantos ar raundapa izsmidzināšanu. Tas tāpēc, ka ar aplikatoru apstrādā tikai pieaugušos "eksemplārus", bet zem tiem esošie dīgsti paliek neskarti un uzreiz brīvajā vietā uzsāk strauju augšanu;
· herbicīds milagro samazina latvāņu masu un arī segumu, aptur ziednešu veidošanos vai izkropļo tos, bet pilnībā augus neiznīcina.
(3) Pētījumu rezultāti par augsnes apstrādes un starpkultūru audzēšanas ietekmi uz latvāņu ierobežošanu parādīti 3.a un 3.b tabulā.
Vērtējot augsnes apstrādi un starpkultūru audzēšanu ietekmi uz latvāņu ierobežošanu, redzam, ka, veicot augsnes apstrādi starpkultūru audzēšanai, krasi samazinās gan pieaugušo, gan no jauna dīgstošo latvāņu masa un segums. Salīdzināto starpkultūru priekšrocības pa gadiem nedaudz mainās un lielākoties tas ir saistībā ar meteoroloģiskiem apstākļiem. Audzējot nākamajā gadā pēc stapkultūrām miežus, kuros lietojām herbicīdu granstars 15 g ha- 1, ne tikai sekmīgi ierobežojām latvāņu tālāku izplatību, bet arī to sastopamība bija mazāka nekā pirmajā gadā pēc augsnes strādāšanas uzsākšanas. Sējumā sastopamie latvāņi bija kropli no herbicīda lietošanas, un to sēklu ražotspēja ierobežota. Tomēr jāpiebilst, ka latvāņiem atkarotajās platībās nākamajos gados turpina dīgt latvāņu dīgsti no to sēklu krājumiem augsnē. Tāpēc šīs platības nedrīkst izlaist no lauksaimnieciskās aprites, tajās jāaudzē kultūras, kurās var lietot herbicīdus un regulāri veikt augsnes apstrādi.
Lai iegūtu aptuvenu priekšstatu par atsevišķu variantu pielietošanas izmaksām lielās platībās, ar latvāņu ierobežošanu saistīto tehnoloģiju izdevumus aprēķinājām pēc LLKC apkopotajiem normatīviem, kā arī izmantojām to darbinieku pieredzi, kas veic šos vai līdzīgus darbus savā nozarē. Tāpēc absolūtās izmaksas uzskatāmas par orientējošām, jo katrā konkrētā gadījumā var tikt iegūti citi skaitļi.
Viena no lētākajām tehnoloģijām ir latvāņu apstrāde ar raundapu. Tad seko dažāda appļaušana, bet, kā redzējām no skaitļiem, tā problēmu nerisina, bet tikai aizkavē latvāņu tālāku izplatīšanos.
Darbs ar aplikatoru, it īpaši nosegšana ar melno plēvi, izmaksā dārgi, tāpēc iespējama tikai mazās platībās un vietās, kur citus paņēmienus nevar vai nedrīkst lietot.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana