Ražība

Dažādu bioloģisko preparātu ietekme uz ražu un kvalitāti

Lai noskaidrotu bioloģisko preparātu ietekmi uz vasaras rapšu "Olga" sēklu ražību un tās kvalitāti bioloģiskajā lauksaimniecībā, 2004. gadā LLU Skrīveru Zinātnes centra bioloģiskajā laukā, vāji podzolētā smilšmāla augsnē tika ierīkots demonstrējuma izmēģinājums. Agroķīmiskie rādītāji laukā: pHKCl 6,3, organiskās vielas saturs 3,63 %, P2O5 - 123 mg kg-1, K2O - 149 mg kg-1, kopslāpeklis - 1,2 g kg-1.
Priekšaugs - vasaras mieži.
Patogēno sēņu ierobežošanai augsnē, sēklu dīgšanas paātrināšanai, spēcīgākas sakņu sistēmas izveidošanai un virszemes daļu labākai attīstībai augu veģetācijas periodā, kā arī augu imūnās sistēmas stiprināšanai, vasaras rapšu sēklas apstrādātas ar trihodermīnu, azotobakterīnu, germīnu, vitmīnu, Bio-5 un humātiem.
Izmēģinājuma varianti:
1. kontrole (bez preparātiem);
2. sēklas apstrādātas ar trihodermīnu (6 ml/1 kg sēklu);
3. sēklas apstrādātas ar azotobakterīnu (20 g/1kg sēklu);
4. sēklas apstrādātas ar germīnu (5 ml/1 kg sēklu);
5. sēklas apstrādātas ar vitmīnu (10 ml/ 1 kg sēklu);
6. sēklas apstrādātas ar Bio-5 (20 g/ 1 kg sēklu);
7. sēklas apstrādātas ar humātiem (10 ml/1kg sēklu).

Spradžu /Psylliodes chrysocephala L. un Phyllotreta nemorum L./ un krustziežu spīduļa /Meligethes aeneus F./ ierobežošanai tika pārbaudīta bacilona, šķīduma-U un minerāleļļas Ultra-Fine efektivitāte.
Izmēģinājuma varianti:
1. kontrole;
2. bacilons 20 l/ha (AS 13 un AS 50)*;
3. šķīdums-U 30 l/ha (AS13 un AS 50)*;
4. minerāleļļa Ultra-Fine 2 l/ha (AS 13 un AS 50)*.
* AS 13 rapšu dīgstu fāze; AS 50 rapša ziedpumpuru attīstība.

Izmēģinājumi iekārtoti 4 atkārtojumos, lauciņu lielums 30 m2. Vasaras rapši iesēti 13. maijā ar sējmašīnu Nordston, izsējas norma - 150 dīgstošu sēklu uz kvadrātmetru. Nezāļu apkarošanai 10. jūnijā (2-3 lapu stadijā) veikta rapšu sējumu ecēšana. Raža novākta 9. septembrī.
Meteoroloģiskie apstākļi
Meteoroloģiskie apstākļi izmēģinājuma gadā bija samērā nelabvēlīgi vasaras rapšu audzēšanai. Aprīļa vidējā gaisa temperatūra bija 6,8°C un nokrišņu daudzums - 14 mm, kas ir 31% no normas. Rapšu sējas laikā bija auksts - vidējā gaisa temperatūra par 4,1°C zemāka kā vidējā ilggadīgā, līdz ar to rapši dīga lēni.
Rapšu attīstības laikā - jūnijā - laikapstākļi bija kontrastaini. Mēneša sākums atnāca saulains un sauss, bet ar vēsām naktīm. Savukārt otrā un trešā dekāde - gan vēsa, gan lietaina. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ap 13,6°C (2,6°C zemāka par ilggadīgo vidējo) un nokrišņu daudzums - 147,8 mm (211% no normas).
Rapšu ziedēšanas laikā - jūlija pirmajā dekādē - bija auksts un lietains, toties trešā dekāde izcēlās ar karstumu un lietiem. Sakarā ar nelabvēlīgajiem apstākļiem rapšu attīstības laikā, šogad tiem veidojās ļoti maz pāksteņu - vidēji 30-40 uz auga. Iepriekšējā gadā to vidēji bija 60-90 uz auga. Lietainais laiks augustā negatīvi ietekmēja arī vasaras rapšu sēklu nogatavošanos. Rapši gatavojās lēni un nevienmērīgi. Savukārt tāds pats laiks septembra pirmajā dekādē apgrūtināja ražas novākšanu.
Rezultāti
Iegūtie pētījumi rāda, ka vasaras rapšu sēklu kodināšana ar bioloģiskajiem preparātiem ietekmēja laboratorijas un lauka dīdzību. Rapšu sēklu laboratorijas dīdzība palielinājās par 7-11%, bet lauka dīdzība par 18-26%, atkarībā no lietotā preparāta. Visaugstāko laboratorijas un lauka dīdzību nodrošināja sēklu apstrāde ar germīnu un humātiem.
Sakņu un sakņu kakla slimību izplatība sējumā bija neliela. Arī lapu slimības ražas veidošanos īpaši neietekmēja. Biežāk sastopamā no slimībām - neīstā miltrasa, kura parādījās uz dīgļlapām ar izplatību 30-70%. Vismazāk tā bija variantos, kur sēklu apstrādē tika lietots germīns - 30% un trihodermīns - 40 procenti.
Izmēģinājumā iegūtie ražas dati liecina, ka bioloģisko preparātu lietošana sēklu apstrādē ietekmēja sēklu ražas palielināšanos (1. tabula).
Atkarībā no lietotā preparāta, sēklu raža palielinājās par 4-29%. Ievērojams sēklu ražas pieaugums iegūts, lietojot sēklu apstrādei humātus, germīnu un trihodermīnu. Visaugstākā sēklu raža iegūta variantā, kur sēklu apstrādei lietoti humāti - 1,53 t ha-1.
Biopreparātu lietošana vasaras rapša sēklu apstrādei ietekmēja arī sēklu ķīmisko sastāvu (2. tabula).
Visi bioloģiskie preparāti palielināja tauku saturu rapšu sēklās. Bet visaugstāko eļļas saturu nodrošināja germīna un vitmīna lietošana. Sakarā ar lielāku ražas ieguvi, augstākais eļļas iznākums - 666 kg ha-1 iegūts variantā, kur sēkla bija apstrādāta ar humātiem.
Bioloģisko augu aizsardzības preparātu lietošanas ekonomiskā efektivitāte parādīta 3. tabulā.
Izmaksas
Sēklu kodināšana - 7,5 Ls t-1, tīrīšana - 4,0 Ls t-1, sēklu žāvēšana - 2 Ls t %, trihodermīna cena- 2 Ls/l, azotobakterīna cena - 12 Ls/kg, germīna cena - 2 Ls/l, vitmīna cena - 10 Ls/l, Bio-5 cena - 10Ls/kg, humātu cena - 1,50 Ls/l.
Ekonomiskie aprēķini rāda, ka, realizējot vasaras rapšus par 169 Ls t-1 (bioloģiskā produkta cena palielināta par 30%, pieņemot, ka vidējā iepirkuma cena ir 130 Ls t-1), bioloģisko preparātu lietošana sēklu apstrādei ekonomiski atmaksājas. Vislielākais tīrais ienākums iegūts, lietojot sēklu apstrādei germīnu un humātus.
Augu aizsardzība
Spradžu un krustziežu spīduļa apkarošanas izmēģinājumā veiktie novērojumi rāda, ka spradžu bojājumu pakāpe uz lapām šogad bijusi neliela (8-15%), nelieli bija arī krustziežu spīduļa bojājumi (6-15%), vērtējot neattīstīto pāksteņu skaitu. Bioloģisko preparātu ietekme uz vasaras rapša sēklu ražu parādīta 4. tabulā, bet uz ķīmisko sastāvu un eļļas iznākumu - 5. tabulā.
Pētījumu rezultāti liecina, ka preparātu ietekmē sēklu raža palielinājusies par 0,05-0,23 t ha-1, īpašs ražas pieaugums 0,23 t ha-1 iegūts, lietojot spradžu un krustziežu spīduļa apkarošanai bacilonu.
Secinājumi
No pārbaudītajiem bioloģiskajiem preparātiem - trihodermīna, azotobakterīna, germīna, vitmīna, Bio-5 un humātiem sēklu apstrādē, vislielāko sēklu ražas pieaugumu 2004. gadā Skrīveros, pārrēķinot izmēģinājumā iegūto ražu uz hektāru, deva humāti - 0,34 t ha-1. Labs ražas pieaugums iegūts arī, sēklu apstrādei lietojot germīnu, trihodermīnu un Bio-5.
Spradžu un krustziežu spīduļa apkarošanā labākie rezultāti iegūti, lietojot bacilonu, kā ietekmē iegūts lielākais ražas pieaugums - 0,23 t ha-1.
Lai iegūtu pārliecinošus rezultātus konkrētu rekomendāciju izstrādāšanai, izmēģinājumi jāturpina.