Ražība

Augsnes analīžu metodes Latvijā un citās Eiropas valstīs

Lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai pasaules tirgū liela loma ir zemes un mēslošanas resursu racionālai izmantošanai. Tādēļ saimniecībām nepieciešama objektīva informācija par apsaimniekoto augšņu agroķīmiskajām īpašībām. Augsnes analīzei, nosakot augsnes reakciju pH, organisko vielu un augu barības elementu saturu tajā, ir galvenā nozīme augsnes auglības novērtēšanā un augu barības režīma prognozēšanā.
Latvijā pieņemts, ka lauka platībās obligāti jānosaka šādi galvenie augsnes agroķīmisko īpašību rādītāji (pamatanalīze):
1) augsnes reakcija,
2) organisko vielu saturs,
3) augiem izmantojamā fosfora un kālija saturs,
4) sākot ar 1996. gadu - arī apmaiņas magnija saturs.
Jāuzsver, ka arī citās valstīs tā saucamajā augsnes pamatanalīzē obligāti iekļauj augsnes reakcijas pH, fosfora un kālija noteikšanu, bet daudzās valstīs vēl arī kalcija un magnija noteikšanu. Organisko vielu saturu vairākās valstīs nosaka vizuāli, bet tas maksā apmēram tikpat daudz, cik pie mums noteikšana analītiskā ceļā.
Intensīvas saimniekošanas apstākļos, plānojot augstu ražu ieguvi ar izmantošanas mērķim atbilstošu kvalitāti, pieaug nepieciešamība zināt arī augu barības citu elementu (kalcija, sēra, mikroelementu - vara, cinka, mangāna, bora u.c.) saturu augsnē.
Analīžu metodes (ekstrahentus) izvēlas pēc principa, lai analīze iespējami precīzāk uzrādītu tieši to daļu no barības elementa kopējā daudzuma augsnē, ko augi ir spējīgi uzņemt savu dzīvības procesu nodrošināšanai. Tādēļ gan Latvijā, gan citās valstīs veiktie pētījumi ļāvuši atrast konkrētajos augsnes un klimatiskajos apstākļos vispiemērotākos ekstrahentus.
Analīžu metodes lauka platībās
Latvijā augšņu analīzei lauka platībās lieto šādas metodes.
· Augsnes reakciju pH nosaka 1-molārā kālija hlorīda suspensijā, kas atbilst ISO (Starptautiskā Standartizācijas organizācija) standartā ISO 10390:1994 noteiktajai metodei. Saskaņā ar šo standartu augsnes reakciju var noteikt arī kalcija hlorīda vai ūdens suspensijā. Agroķīmisko pētījumu centrs (APC) ir izstrādājis regresijas vienādojumus dažādās suspensijās iegūto rezultātu savstarpējai salīdzināšanai. Piedaloties starptautiskajā starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā, APC iegūtajiem pH noteikšanas rezultātiem vienmēr ir konstatēta augsta precizitāte.
· Organisko vielu saturu līdz 15% nosaka, oksidējot augsnes organisko vielu ar kālija dihromāta šķīdumu sērskābē, izveidojušos trīsvērtīgo hromu (ekvivalents organisko vielu daudzumam) nosakot fotoelektrokolorimetriski. Augsnēs ar organisko vielu saturu virs 15% tās nosaka, sadedzinot augsni mufeļkrāsnī 525°C ± 25°C temperatūrā. Augsnes organisko vielu noteikšanu, oksidējot ar kālija dihromāta šķīdumu sērskābē, iesaka arī Starptautiskais augsnes uzziņu un informācijas centrs (ISRIC). Salīdzinot APC iegūtos analīžu rezultātus un Dānijā ar ISO standartā 10694:1995 noteikto metodi iegūtos rezultātus, atrasta ļoti cieša sakarība (korelācijas koeficients r-0,96).
· Augiem izmantojamā fosfora un kālija saturu augsnē nosaka ar DL jeb Egnera-Rīma metodi, ekstrahējot šos elementus no augsnes ar 0,02 molāru kalcija laktāta šķīdumu, buferētu ar 5- molāru hlorūdeņražskābi līdz pH 3,5-3,7. Šādu metodi fosfora un kālija noteikšanai lieto mums tuvākajās ES valstīs - Vācijā, Polijā un līdz šim gadam arī Igaunijā. Salīdzinot vienu un to pašu augsnes paraugu analīžu rezultātus 1996. un 2004. gadā, kas iegūti Latvijā, APC, un Vācijā, Lauksaimniecības pētniecības iestādē Ķīlē (Šlēsviga-Holšteina), konstatēta ļoti laba rezultātu sakritība. Cieša sakarība konstatēta arī ar analīžu rezultātiem, kas iegūti, izmantojot starptautiskajos standartos noteiktās metodes.
· Apmaiņas magniju visos augsnes paraugos sāka noteikt tikai 1996. gadā. Magnija ekstrakcijai līdz 2004. gadam lietoja 1-molāru kālija hlorīdu. Šogad magnija noteikšanas metode mainīta, nosakot magniju tajā pašā izvilkumā kur fosforu un kāliju. Tāpat magniju nosaka Šlēsvigā-Holšteinā (Vācija), kur augsnes un klimatiskie apstākļi ir salīdzinoši tuvāki Latvijas apstākļiem. Jaunās metodes ieviešana ļāva nepaaugstināt analīžu cenu laikā, kad arvien dārgākas kļūst ķimikālijas un citi analīzēm izmantojamie materiāli. Ar jauno metodi iegūtos rezultātus pārbaudot Vācijas laboratorijā, esam pārliecinājušies, ka to protam pielietot pareizi.
· Apmaiņas kalcija un kustīgā sēra saturu pašreiz nosakām 1-molārā kālija hlorīdā, tāpat kā mūsu kaimiņvalsts Lietuva.
· Mikroelementa bora saturu augsnē nosakām ūdens izvilkumā, šo pašu metodi bora noteikšanai lieto arī citās Eiropas valstīs.
· Mikroelementus - varu, cinku un mangānu - nosakām EDTA izvilkumā (0,05-molāras etilēndiamīntetraetiķskābes dinātrija sāls). Šī metode ir starptautiski atzīta kā efektīva vara, cinka un mangāna ekstrakcijas metode dažāda veida augsnēs. To lieto ES dalībvalstīs Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, Somijā un citur.
Informācija par augsnes reakcijas, fosfora un kālija satura noteikšanas metodēm mums tuvākajās valstīs apkopota tabulā.
Analīžu metodes segtajās platībās
Augu minerālās barošanās optimizācijai segtajās platībās Latvijā lieto Riņķa metodi, nosakot visus augsnes (augšanas substrāta) agroķīmisko īpašību rādītājus 1- molārā hlorūdeņražskābē (HCl). Jāatgādina, ka 2003. gadā Latvijas nacionālo standartu statusā ar tulkojuma metodi adaptēti ES standarti (EN 13652, EN 13651), kuros noteikts, ka augiem izmantojamie barības elementi augsnes ielabošanas līdzekļos un augšanas substrātos jānosaka vai nu ūdens vai kalcija hlorīda/DTPA (dietilēntri-amīnpentaetiķskābe) izvilkumā. Jebkuras jaunas metodes ieviešana valstī ir saistīta ar papildu pētījumiem analīžu rezultātu interpretācijai ieteikumu sniegšanai kultūraugu mēslošanā.

Pētot augsnes analīžu metodes augsnes un klimatisko apstākļu ziņā mums tuvākajās ES valstīs, esam konstatējuši, ka
1) lauka platībās lielākoties tiek lietotas citas augsnes analīžu metodes nekā segtajās platībās;
2) ES valstīs nav vienotas augšņu agroķīmisko analīžu metodikas galveno (fosfora, kālija) un sekundāro (magnijs, kalcijs, sērs) augu barības elementu noteikšanai. Dažādās Eiropas valstīs lieto atšķirīgas standartmetodes;
3) arvien lielā nozīme tiek piešķirta analītiskā procesa automatizācijai (subjektīvā faktora izslēgšanai) un metožu unifikācijai starptautiskā līmenī, vienlaikus izvēloties pēc iespējas analītiķiem nekaitīgākus un videi draudzīgus ekstrahentus.