Ražība

Lauksaimniecības zinātnei jākļūst spēcīgākai!

Tāpat kā ikviens zemkopis, arī zemkopības zinātnieks ik gadu ir pakļauts ne tikai dabas untumiem. Viņu ietekmē arī politiskās, ekonomiskās un sociālās problēmas valstī.
Šis gads bija pārsteidzošs klimatisko apstākļu ziņā, gan arī bagāts ar dažādām valstiskām pārmaiņām, kas skāra lauksaimniecības zinātni. Līdz ar iestāšanos ES, arī daba sagādāja savus pārbaudījumus. Maija vidū uznāca negaidīti stipras salnas, kas kaitēja daudzām kultūraugu sugām, stipri samazinot vai pilnīgi izpostot plānoto ražu. Salnas nodarīja ievērojamus kaitējumus arī daudzgadīgo zālāju sējumiem, īpaši kamolzālei. Tāpat šāgada vasara un rudens nelutināja lauksaimniekus, uzveļot viņu pleciem pārbaudījumus citu pēc cita. Nemitīgās lietavas veģetācijas periodā apgrūtināja ražas veidošanos, veicināja slimību izplatību un rudenī radīja problēmas novākšanā un pirmapstrādē. Ražas apstrāde un rudens arums prasīja daudz lielāku degvielas un elektroenerģijas patēriņu, savukārt energoresursi bija kļuvuši un joprojām kļūst dārgāki.
Tagad esam LLU aģentūra
Rudens pusē daudzus valsts bezpeļņas uzņēmumus skāra juridiskā statusa maiņa, tāpēc tagad ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Senāta lēmumu esam LLU aģentūra Zemkopības zinātniskais institūts. Tas viss, protams, radīja gan finansiālas, gan organizatoriskas problēmas.
Taču zemkopji ir sīksti ļaudis un dara visu iespējamo, lai grūtībām tiktu pāri, jo dzīve jau nestāv uz vietas - tai jādodas līdzi.
Zemkopības institūta (šāds nosaukums ir īsāks un pierastāks) ļaudis ir godprātīgi strādājuši, gan veicot zinātnisko darbu, gan piedaloties zemkopju izglītošanā, gan iepazīstinot ar saviem darba rezultātiem kolēģus tuvākās un tālākās zemēs.
Darbīgākie bijuši zālaugu selekcionāri
Īpaši darbīgi šogad bijuši daudzgadīgo zālaugu selekcijas nodaļas darbinieki. Kaut arī nācies pārvarēt dabas un ekonomiskās grūtības, ir iegūta laba stiebrzāļu sēklu raža. Izpildot ZM pasūtījumu, saražots plānotais daudzums sēklu visām jaunajām šķirnēm, kas iekļautas Eiropas kopējā šķirņu katalogā. Tajā atrodas sarkanais tetraploīdais āboliņš "Skrīveru tetra", tetraploīdais bastardāboliņš "Fricis", diploīdais bastardāboliņš "Menta", tetraploīdā pļavas auzene "Patra", hibrīdā airene "Saikava", pļavas timotiņš "Teicis", griķi "Aiva". Ir reģistrēti iesniegumi vēl divu šķirņu iekļaušanai Latvijas augu šķirņu kataloga A sarakstā, kas tiks ietvertas arī Eiropas šķirņu katalogā. Tās ir sarkanais diploīdais āboliņš "Ārija" un pļavas auzene "Silva".
Selekcijas darba process ir ilgstošs un sarežģīts, taču nozīmīgs un vajadzīgs. Nepārtraukti tiek strādāts, lai selekcionētu jaunas šķirnes. Bez jau minētajām daudzgadīgo zālāju šķirnēm AVS testa pārbaudei Polijā esam nodevuši četras sarkanā āboliņa šķirnes, vienu ganību airenes un vienu kamolzāles šķirni. Esam gandarīti par darba rezultātiem, jo par mūsu jaunajām šķirnēm ieinteresējušies lietuviešu sēklaudzētāji, ar kuriem šogad jau noslēgts sadarbības līgums. Mūsu jaunās šķirnes savos salīdzinājumos vēlas pārbaudīt kolēģi Ziemeļamerikā un Kanādā. Lai tālāk nodrošinātu jauno šķirņu ieviešanu ražošanā, uzturam ciešus kontaktus ar sēklaudzētājiem gan Latvijā, gan aiz tās robežām, rīkojot dažādus seminārus, informējot konsultāciju centra vadītājus, noorganizējot konferenci un lauku dienas ar sēklaudzētājiem - gan lopbarības gatavotājiem, gan bioloģiskajiem zemniekiem.
Bioloģiskās lauksaimniecības vieta pētniecībā
Liela uzmanība un interese pašlaik pievērsta bioloģiskajai lauksaimniecībai. Šogad institūtā tika pabeigts pārejas periods un saņemts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts par to, ka vairāk nekā 30 ha lielais izmēģinājumu un sēklaudzēšanas lauks atbilst visām sertifikācijas prasībām. Vēl 13 ha liela platība pašlaik atrodas pārejas perioda režīmā.
Līdz ar to Skrīveros tagad atrodas viena no lielākajām sertificētajām platībām Latvijā, kas izveidota pētījumu un sēklaudzēšanas vajadzībām. Šajā augu sekā 2004. gadā tika veikti: vasaras miežu, ripšu, kartupeļu, ziemas rudzu, kviešu, tritikāles un rapšu saimniecisko īpašību pārbaude, doktorantūras granta un promocijas darbu izmēģinājumi par miežu agrotehniku, LLKC demonstrējošie izmēģinājumi par graudaugu, rapšu, kartupeļu un daudzgadīgo zāļu agrotehniku, lietišķie pētījumi sadarbībā ar dažādām firmām par bioloģisko preparātu efektivitāti. Institūtā iekārtotie izmēģinājumi un tajos gūtie rezultāti tiek izmantoti kā bāze dažādiem mācību pasākumiem.
Nu jau gandrīz aizvadītajā 2004. gadā organizēti daudzi izglītošanas pasākumi: mācību prakse 38 studentiem no Kaseles universitātes Vācijā, mācības VAAD sēklu inspektoriem, kur mūsu zinātnieki parādīja stiebrzāļu un tauriņziežu jaunāko šķirņu sēklu laukus, iepazīstināja ar šo šķirņu bioloģiskajām un saimnieciskajām īpašībām, mācības Limbažu, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu u. c. rajonu zemniekiem, bioloģiskās lauksaimniecības kursu dalībniekiem.
Zemkopības institūts ir viena no ZM akreditētajām studentu un lauksaimniecības skolu prakses vietām bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Līdztekus zinātniskajiem pētījumiem institūtā nodarbojamies arī ar bioloģisko sēklaudzēšanu, tātad turpmāk varēsim piedāvāt arī bioloģiski ražotās zālaugu, graudaugu, kartupeļu, rapšu u. c. kultūraugu sēklas. Jau šogad tika pilnībā apmierināts reģiona zemnieku pieprasījums pēc bioloģiski izaudzētajām graudaugu un zālāju sēklām.
Šogad ar ZM atbalstu saņēmām subsīdijas jauna 125 ZS traktora Valtra iegādei, kas bija ļoti nepieciešams lauka izmēģinājumu un ražošanas platību ātrākai un kvalitatīvākai apstrādei. Varam droši apgalvot, ka ar augsnes strādāšanas tehniku un vilcējspēku esam uz vairākiem gadiem nodrošināti. Nākamajā gadā nopietni jādomā par kombaina iegādi, pēc tam par kalti, un tad jau arī mēs būsim tuvāk Eiropai.
Līdzdalība Latvijas zinātnes dzīvē
Aktīvi cenšamies atbalstīt valstī rīkotos pasākumus. Kā katru gadu, arī šogad piedalījāmies kā tiesneši aršanas sacensībās un izstādē Vecauce - 2004, kā arī ražas svētkos Vecaucē.
Jau piecus gadus mūsu zālaugu selekcionāri kopā ar Bioloģijas institūtu rīko zinātniskās ekspedīcijas ģenētisko resursu vākšanā. Šogad notika divas šādas ekspedīcijas, septembrī uzaicinājām arī kolēģus no Lietuvas un Igaunijas. Atsaucība bija liela, un, kopā darbojoties lopbarības kultūru ģenētisko resursu saglabāšanā, kaļam arī kopējus nākotnes plānus.
Ik gadu mūsu zinātnieki un topošie doktori piedalās dažādos starptautiskos pasākumos, regulāri iepazīstinot citu valstu kolēģus ar saviem darba rezultātiem. Šogad Eiropas Zālāju federācijas 20. konferencē Šveicē piedalījās divas doktorantes - Maruta Spārniņa un Skaidrīte Būmane. S. Būmane trīs mēnešus aizvadīja ASV Mičiganas universitātē, papildinot savas zināšanas un dibinot kontaktus. Lai apspriestu proteīna problēmas, uz Flandriju devās tauriņziežu selekcionāre Dr. agr. Biruta Jansone, bet doktorante Agrita Švarta piedalījās starptautiskajos doktorantu kursos par bioloģisko lauksaimniecību Dānijā. Savukārt doktorants Aivars Jermušs Budapeštā piedalījās konferencē, kas bija veltīta meteoroloģisko datu apkopošanai un matemātiskās apstrādes iespējām, kā arī klimatisko karšu sastādīšanai. Vadošais pētnieks Jānis Vigovskis piedalījās konferencē par lauksaimniecības radīto piesārņojumu visās Baltijas jūras reģiona valstīs, kas notika Somijā.
Šogad radās iespēja izdot grāmatu par selekcionāru Frici Jansonu - F. Jansona skaudrā un radošā dzīve, kuras prezentācijā piedalījās viņa bijušie un esošie darbabiedri arī no citām zinātniskajām iestādēm.
Selekcijas nodaļas zinātnieki piedalās konkursā Sējējs-2004 par jaunajām daudzgadīgo zālaugu šķirnēm, tāpat pretendēja arī uz J. Lielmaņa prēmiju par sākotnējās sēklkopības jautājumiem.

Lai mums visiem nākamais gads ir raženāks, bagātāks un veiksmīgāks, ejot kopsolī ar citām Eiropas valstīm!