Vairāki jautājumi par kontroli

Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)
17.12.2009

Kādi ir 2009. gada notikušo kontroļu par platībmaksājumiem rezultāti? Kādiem jautājumiem lauksaimniekiem vērts vairāk pievērst uzmanību turpmāk?

Biežāk konstatētās kļūdas ir tās pašas, kas iepriekšējos gados:

pārdeklarācija - piesaka nevis faktiski apstrādāto platību, bet visa kadastra vai bloka platību;

lauku bloku kartē neprecīzi iezīmēti lauki (nepareizs bloka nr., nepareizā kadastrā, dabā esošās lauka robežas stipri atšķiras no iezīmētā), nav iespējams identificēt lauka robežas, jo pieteikumā norādītā platība nesakrīt ar iezīmēto, piemēram, iezīmē pa kadastru (kas ir daļa no bloka), bet pieteikumā ieraksta visu bloka platību;

nav ievēroti pļaušanas termiņi, nav koptas meliorācijas sistēmas;

pirms 10 un vairāk gadiem sēto zālāju joprojām deklarē, kā aramzemē sēto zālāju, kaut gan tur sen vairs neaug aramzemē sēto zālāju raksturojošās sugas.

Vairakkārt jautāts par kontroļu metodiku, lai lauksaimniekiem būtu pieejami vismaz analogi jautājumi. Tas sekmētu veiksmīgāku pasākuma norisi, labākus rezultātus. Kādi varētu būt risinājumi?

Pārbaudēs uz vietas tiek pārbaudīti tie nosacījumi, kas iestrādāti normatīvajos aktos- regulās un MK noteikumos. LAD sagatavos nākamā gada Rokasgrāmatā piemērus, par to kas un kā tiek pārbaudīts.

Par meliorācijas sistēmu uzturēšanu. Kāpēc soda zemes nomnieku par 30-40 gadus vecu meliorācijas sistēmas uzturēšanu kārībā? (īpašnieks par šo jautājumu neinteresējas).

Meliorācijas sistēmas, ja tās ir iekļautas meliorācijas kadastrā, neatkarīgi no to vecuma, jāuztur darba kārtībā, jo tās veic mitruma režīma regulāciju piegulošajās lauksaimniecības zemēs.

Pārbaudēs uz vietas LAD skatās:

vai meliorācijas sistēma darbojas un netiek traucēt ūdenstece;

vai ir iztīrītas kontrolakas un tām ir vāki;

vai ir iztīrītas iztekas un krūmi ap tām 15 m uz katru pusi.

Šie nosacījumi attiecās uz atbalstam pieteikto platību, t.sk. arī nomātajās platībās. Ja meliorācijas sistēmas to vecuma vai nolietojuma dēļ nav iespējams savest kārtībā, iespējams ir jārisina jautājums par meliorācijas sistēmu norakstīšanu.

Ja grāvja malā aug krūmi, kas netraucē ūdensteci, tad samazinājums šādā gadījumā netiek piemērots. Ja konkrētā lauksaimnieka meliorācijas sistēmas nav iespējamas kopt no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ (piem., kaimiņš nekopj savas meliorācijas sistēmas, kā rezultātā ūdens līmenis ir augsts arī blakus platībās un tādēļ nav iespējams tās normāli apkopt) samazinājums netiek piemērots.

Ko Vidzemē nozīmē jēdziens „buferjosla” pļavā, tas ir vienā blokā, kur ir divu saimnieku pļavas, abas nopļautas, apsaimniekotas? Pēc pārbaudes rezultātiem – „buferjosla” samazina reālo lauku lielumu.

Atbalstu par buferjoslām var pieteikt , ja zeme atrodas vienā no 4 rajoniem (Bauska, Rīga Jelgava, Dobele)

Situācija: vasarā pļava nopļauta, pļavas malā satīti skābsiena ruļļi, bet novembrī kā šogad pie intensīviem nokrišņiem, ielejā sakrājas ūdens. Kāpēc šo lauka daļu LAD mēra ārā, lai arī vasarā atbilstoši prasībām lauks ir apsaimniekots, nopļauts. Vēlā rudenī zeme sasalst, ir lēnāka caurplūde, taču sezonā lauks tiek pilnībā apsaimniekots.

Ja uz kontroles brīdi uz lauka atrodas īslaicīgi slapjas vietas (piem pēc lietus gāzēm), bet tās ir koptas, tad tās netiek mērītas ārā no lauka platības. Savukārt ja kontroles laikā ir redzams, ka slapjajās vietās aug ūdenszāle, grīšļi un tā vieta ilglaicīgi ir mitra, tad tādas platības tiek mērītas ārā no lauka kopējās platības.

Kā saprotami jēdzieni “apļaušana” un „nopļaušana”?

Appļaušana nozīmē ganību appļaušana pēc ganīšanas (lai par ganīšanu neuzskatītu viena govs uz 10 ha, kas pļavā ganās tikai uz kontroles brīdi). Nopļaušana – zāles pļaušana ar mērķi sagatavot sienu vai skāpbarību u.c.

Pēc kādas metodes pārbaudes laikā uz vietas var noteikt zālāju sugas un konstatēt, ka ir ieviesušās mazvērtīgās zālāju sugas, ja pārbaude tiek veikta 26. oktobrī?

Pļautā attāla robeža netiek uzskatīta par lauka robežu, lauka robežas nosaka pēc apstrādātās robežas – vismaz reizi gadā nopļautās, noganītās. Ja pļavas, ganības ilgāk par gadu netiek pļautas, noganītas, tās klasificē kā atmatas.

Vai LAD veicot daļēju pārbaudi uz vietas, drīkst noteikt atbalstam pieteikto platības pēc nopļautās kultūras robežām, taču reāli pēdējais atāls netika pļauts visā uz atbalstu pieteiktā teritorijā. Pārbaudes aktā teikts, ka platība noteikta pēc nopļautās kultūras robežām.

Lauka robežas nosaka pēc apstrādātās robežas – vismaz reizi gadā nopļautās, noganītās. Ja pļavas, ganības ilgāk par gadu netiek pļautas, noganītas tās klasificē kā atmatas.

Citas ziņas sadaļā

Kādi maksājumi un aptuveni kādos apjomos ir paredzami?

• Kāda ir pieteikšanās aktivitāte un pirmā mēneša rezultāti LAP pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija” (kopā, t.sk. LAD reģionālajām pārvaldēm un lauksaimnieku kooperatīvo sabiedrību grupā)?

Vairāki jautājumi par projektiem

Vairāki jautājumi par akcīzes atmaksu

Vai ir noadministrēti visi agrovides maksājumi? Un kādi ir bijuši būtiskākie pārkāpumi?

Vai atbalsta izmaksu termiņi ir stingri reglamentēti? Vai ir aizliegumi sākt maksājumus ātrāk par kādu noteiktu termiņu?

Kādu platību pļavu un ganību 2009. gadā bija pieteikuši atbalsta maksājumu pretendenti, kuru īpašumā nav mājlopu, vai kuriem nebija atbilstošais lopu skaits (0,2 liellopu vienības uz hektāru pļavu un ganību)?

Publiski izskanējis, ka ES izteikusi iebildumus par Daļēji naturālo saimniecību pasākuma un apgūto resursu lietderību. Kāda ir LAD plānotā reakcija uz šiem komentāriem? Vai var tikt piemērotas arī kādas sankcijas par šī pasākuma realizāciju?

Ir saimniecības ar simtiem cūku, kas nav reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā, līdz ar to netiek ievērota neviena prasība, netiek maksāti nodokļi, un gaļa tiek tirgota „melnajā tirgū”, nezinot pat, kāda tai kvalitāte.

Jautājiet! - Atbildēsim....

Vairāki jautājumi par kontroli

Paroles atgadināšana