Horizontālās agrobiznesa

Zemnieku saeimas aicinājumam atsaukušies vairāki desmiti Latvijas zemnieku

Vairāki desmiti Latvijas zemnieku Zemkopības ministrijas (ZM) pagalmā šodien [3. februārī] aktīvi diskutēja par lauksaimniecības nākotni.

Neformālo diskusiju, atceroties 2009. gada lauksaimnieku protesta akciju un 20 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, organizēja biedrība "Zemnieku saeima".

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzina, ka, pateicoties pagājušā gada protesta akcijām, ir izdevies atrisināt īstermiņa problēmas piensaimniecībā, taču ilgtermiņa problēmām lauksaimnieki joprojām neredz risinājumu.

Uz "Zemnieku saeimas" diskusiju bija ieradies arī bijušais zemkopības ministrs Jānis Kinna, kura darbības laikā lauksaimniekiem tika atdota zeme, kā arī pārstrādes rūpnīcas. "Acīmredzot pārstrādes rūpnīcu nodošana zemniekiem bija kļūda, jo zemnieki tās ātri vien pazaudēja, tādējādi paliekot tikai par ražotājiem, kuriem nepieder sava pārstrāde," sacīja Kinna.

Viņš uzskata, ka lauksaimnieki protestēs tik ilgi, kamēr viņiem nebūs savu pārstrādes uzņēmumu.

Savukārt bijušais zemkopības ministrs Roberts Dilba uzskata, ka lauksaimniekiem ir jābūt gataviem uz jebko un viņi nedrīkst šauri specializēties kādā vienā nozarē. Viņaprāt, ir jāveido tādas saimniecības, kurās būtu vairākas nozares un kuras piedāvātu tirgum dažādus produktus. Dilba uzskata, ka Latvijas zemniekiem nevajadzētu cerēt uz vienlīdzīgiem maksājumiem no Eiropas Savienības (ES), taču viņš atzīst, ka tādai mazai valstij, kāda ir Latvija, ir jābūt dalībvalstij kādā no savienībām.

ZM valsts sekretāre Dace Lucaua gan cer, ka Latvijai kopā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm nākamajā plānošanas periodā izdosies panākt vienlīdzīgāku tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Valsts sekretāre uzsvēra, ka patlaban ZM strādā pie kredītfonda izveidošanas lauksaimniekiem, kura apjoms būs 100 miljoni latu, lai varētu atbalstīt lauku saimniecību modernizāciju.