Horizontālās agrobiznesa

Latvijas zemnieki meklē inovatīvus risinājumus ilgtspējīgai saimniekošanai

Lai attīstītu lauksaimniecības un vides sektoriem abpusēji labvēlīgus risinājumus Baltijas jūras reģionā, kopīgā darbā apvienojušās deviņas valstis ap Baltijas jūru. Projektā „Baltic Compass“, kura mērķis ir panākt lauksaimniecības un vides aizsardzības sinerģiju, lai veidotu ilgtspējīgu lauku ekonomiku Baltijas jūras reģionā, piedalās arī Latvijas partneri - biedrība Zemnieku saeima.

17. novembrī Helsinkos (Somija) notiks projekta dalībnieku konference, kuras laikā tiks apbalvoti arī Pasaules Dabas fondaBaltijas jūras lauksaimniecības gada balvas ieguvēji.

Ap Baltijas jūru dzīvo aptuveni 90 miljoni cilvēku, kas vēlas uzturā lietot kvalitatīvus, savā reģionā audzētus produktus. Bet šo produktu ražošana nedrīkst radīt risku Baltijas jūrai. Tādēļ lauksaimniecībā aizvien vairāk uzmanības pievērš ikvienas darbības ietekmei uz apkārtējo vidi un tehnoloģijām, kas ļauj saimniekot, nenodarot kaitējumu apkārtējai videi.

„Baltic Compass“ ir starpvalstu projekts, kas īstenots Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2007 – 2013. gadam ietvaros. Projekta mērķis ir vienota, transnacionāla pieeja eitrofikācijas procesa samazināšanai. Eitrofikācija ir viens no visnopietnākajiem vides draudiem Baltijas jūrai. Tas ir process, kurā ūdenī nonākotpārmērīgi daudz barības vielām tiek radīta labvēlīga vide augu augšanai. Sadarbojoties dažādām valstīm un lauksaimniecības un vides sektoram, „Baltic Compass“ līdzdarbojas Baltijas jūras rīcības plāna (BASP), ko apstiprinājis HELCOM un ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam, realizēšanā.

Projektā apvienojušās 9 Baltijas jūras reģiona valstis - Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Vācija, Dānija un arī Baltkrievija, piesaistot 23 partnerus no valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, pētniecības iestādēm un inovāciju centriem.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja skaidro: Latvijā ir vairāk nekā 70 tūkstoši zemnieku saimniecību, kuru darbība atstāj lielāku vai mazāku ietekmi uz vidi. Tieši lopkopības saimniecības rada vislielāko potenciālo piesārņojumu un draudu mūsu gruntsūdeņiem un Baltijas jūrai. Tādēļ arī pēdējās desmitgadēs ir izstrādātas dažādas stratēģijas un politikas, kas visas ir virzītas uz to, lai ražošana kļūtu videi draudzīgāka. Lai šīs prasības īstenotu, zemniekiem ir jāinvestē jaunās tehnoloģijās vai, bieži vien, jāmaina ierastās un tradicionālās darbības metodes. Piemēram, nu jau vietām par obligātām kļuvušas kūtsmēslu krātuves. Diemžēl Baltijas jūras reģionā no šīm prasībām diez vai izdosies izbēgt. Lauksaimniecības darbība reģionā un mūsu klimatiskie un augsnes apstākļi ir tādi, ka barības vielas lielā daudzumā un ātri nonāk līdz jūrai, to piesārņojot.

"Mums kā ražotājiem ir svarīgi: pirms izlemjam par labu kādai jaunai investīcijai, pārliecināties, kādas ir alternatīvas, jābūt drošiem, ka tas, ko nopērkam vai uzceļam, ir mūsu saimniecībai ekonomiski visizdevīgākais variants. Tādēļ arī "Baltic Compass" projekts dos iespēju apzināt kaimiņvalstu pieredzi, labākos piemērus, projektā iesaistītie zinātnieki varēs dot savu vērtējumu dažādām tehnoloģijām un risinājumiem, kas savukārt mūsu Latvijas ierobežoto resursu apstākļos ir ļoti liels ieguvums. Projektā galvenais uzsvars būs uz mēslu apsaimniekošanas tehnoloģijām, gan krātuvēm, gan izkliedes, gan dažādu mēslu apstrādes metošu salīdzināšanu (kompostēšana, biogāzes reaktori, separēšana u.c). Projekts ļaus arī Latvijas lauksaimniekiem aktīvi izzināt tehnoloģijas, lai saimniekotu produktīvāk un videi draudzīgāk,"uzsver M. Dzelzkalēja.

Lai apmainītos pieredzē par videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un attiecīgas politikas realizēšanu lauksaimniecībā, Zemnieku saeimas pārstāvji iesaistījušies projekta darba grupās “Labāko pieejamo metožu izmantošana un pārnese”, “Investīciju piesaiste” un “Politikas veidošana un adaptācija”.

Šobrīd projekta ietvaros sagatavoti sākotnējie valstu ziņojumi, apzinot katras valsts nospraustos lauksaimniecības un vides mērķus, īstenotos pasākumus, kā arī problēmas, kas kavē vides jautājumu pilnvērtīgu ieviešanu. Šī informācija kalpos par "Baltic Compass" darba platformu, lai attīstītu valstu labākos piemēros, kā arī rastu novatoriskas pieejas, risinot apzinātos izaicinājumus un nodrošinot nepieciešamo agrovides pasākumu ieviešanu vietējā, nacionālā un reģionālā līmenī.

Plašāka informācija par projektu un tā aktivitātēm pieejama mājas lapā: www.balticcompass.org