Horizontālās agrobiznesa

Maira Dzelzkalēja vadīja starptautisku konferenci

Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeima (ZSA)
24.11.2010

17. novembrī Helsinkos notika konference "Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai", kuras laikā pārstāvji no visām Baltijas jūras valstīm meklēja risinājumus lauksaimniecības un vides aizsardzības sinerģijai, lai veidotu ilgtspējīgu lauku ekonomiku Baltijas jūras reģionā. Konferences organizēšanā aktīvi iesaistīta arī Latvijas lauksaimnieku organizācija Zemnieku saeima (ZSA) - Maira Dzelzkalēja, ZSA priekšsēdētāja vietniece, izraudzīta par konferences vadītāju. Latvijas lauksaimnieku pieredzi ZSA prezentēja arī divās darba grupās.

Konference "Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai" ("Greener Agriculture For A Bluer Baltic Sea") notika divu Eiropas Savienības projektu "Baltic Compass" un "Baltic Deal", kuru mērķis ir veselīgāka ekosistēma Baltijas jūrā, ietvaros. Baltijas jūra vēl joprojām ir viena no visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija, jeb pārmērīga ūdensaugu savairošanās, tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras ekoloģisko problēmu. Tās cēlonis ir palielināta barības vielu, t.sk. fosfora un slāpekļa, nonākšana ūdens vidē. Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka aptuveni 60% slāpekļa un 50% fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimniecības.

Lai stiprinātu sadarbību starp dažādām nozarēm, kuru darbība atstāj sekas uz Baltijas jūru, un diskutētu par videi draudzīgas lauksaimniecības lomu Kopējā lauksaimniecības politikā, konference pulcēja vairāk nekā 150 dalībniekus - lauksaimniekus, zinātniekus un atbildīgās amatpersonas - no visām Baltijas jūras reģiona valstīm. ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja kā lauksaimniecības eksperte aicināta vadīt konferenci, kā arī, ZSA kā viens no vadošajiem partneriem projekta „Baltic Compass” realizēšanā, uzaicināti dalīties ar Latvijas pieredzi un zināšanām divos konferences ietvaros notiekošos semināros - "Lauksaimnieku motivācija un virzītājspēki" un "Investīcijas lauksaimniecībā vides uzlabošanai".

"Lauksaimnieki aktīvi meklē veidus, kā saimniekot produktīvāk, pilnvērtīgi un vienlaikus saudzīgi izmantojot zemes resursus. Ilgtspējīgā lauksaimniecībā liela nozīme ir gan zināšanām, gan modernajām tehnoloģijām. Pie tam, būtiski, lai tehnoloģijas ne vien palīdz saimniekot efektīvāk un ir ekonomiski izdevīgas, bet arī nenodara kaitējumu videi," skaidro Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, piebilstot, ka konferences dalībniekiem būs lieliska iepazīsies ar labas prakses piemēriem, kā saimniekot, nekaitējot videi un Baltijas jūrai - konferences laikā tiks apbalvots konkursa „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” uzvarētājs (sk. arī rakstu).

Konkursa „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” mērķis ir izcelt labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, veicināt zināšanu un informācijas apriti starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī sniegt pozitīvus, iedvesmojošus un inovatīvus praktiskos piemērus, lai veicinātu iespējami plašu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakse izplatību.

Uz titulu „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” pretendē arī z/s „Valti” saimnieki, Zemnieku saeimas dibinātāji Vanda un Rihards Valtenbergi no Skrundas novada. Viņus atzina par „Latvijas Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” ieguvējiem (sk. rakstu), un līdz ar naudas balvu 1000 eiro apmērā ieguva iespēju pārstāvēt Latviju Baltijas jūras reģiona līmenī. „Valti” apsaimnieko aptuveni 600 ha zemes Ventas baseinā. Ekonomiski nozīmīgākā nozare saimniecībā ir Šarolē tīršķirnes un krustojumu gaļas liellopu turēšana vaislai, nobarošanai un gaļas ražošanai. Otra nozīmīgākā nozare ir zivju audzēšana. Kā inovatīvu un gudru risinājumu ūdens piesārņojuma riska mazināšanai, žūrija izcēla sešus saimniecībā izveidotos dīķus, kas nodrošina ūdeņu pašattīrīšanos.

Par projektu "Baltic Compass"

„Baltic Compass“ mērķis ir vienota, transnacionāla pieeja eitrofikācijas procesa samazināšanai. Eitrofikācija ir viens no visnopietnākajiem vides draudiem Baltijas jūrai. Tas ir process, kurā ūdenī nonākotpārmērīgi daudz barības vielām tiek radīta labvēlīga vide augu augšanai. Sadarbojoties dažādām valstīm un lauksaimniecības un vides sektoram, „Baltic Compass“ līdzdarbojas Baltijas jūras rīcības plāna (BASP), ko apstiprinājis HELCOM un ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam, realizēšanā. „Baltic Compass“ īpašais izaicinājums ir dalīties un nostiprināt zināšanas, tehnoloģijas, politiku un zinātni, kas jau pašlaik ir pieejamas reģionā. „Baltic Compass“ būs reģionāla platforma lauksaimniecības politikas efektivizēšanai, inovāciju un pieredzes apmaiņai. Sagaidāmie rezultāti no projekta ir: efektīvāka politika eitrofikācijas mazināšanai, lauksaimniecības inovāciju izmaksu prasmīgāka izmantošana un lielāka atbildīgo pušu iesaiste. Projekta praktiskais rezultāts būs visaptveroša tehnoloģiju analīze, kas dos iespēju zemniekiem izvēlēties inovatīvas tehnoloģijas, kas palielinās to konkurētspēju un ļaus efektīvāk izmantot esošos resursus un saimniekot atbildīgāk.

Par projektu "Baltic Deal"

"Baltic Deal" ir ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam vadošais projekts labas lauksaimniecības prakses pieredzes izmantošanai. "Baltic Deal" ilgtermiņa mērķis ir uzlabot Baltijas jūras vidi, veicinot lauksaimniecības attīstību tā, lai netiktu vājināta konkurence vai lauksaimniecības produktu kvalitāte. Projektu, kas norisinās no 2010. gada septembra līdz 2013. gada decembrim, finansē ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam 2007 - 2013 un NEFCO/NIB Baltijas jūras rīcības plāna fonds.

Zemnieku Saeima (ZSA)

x

Paroles atgadināšana