Horizontālās agrobiznesa

2010. gads lauksaimniecībā Zemnieku saeimas vērtējumā

Gada nedraugs Bankas. Lai arī bankas pašas apgalvo, ka lauksaimnieki ir visstabilākie un uzticamākie maksātāji, zemnieki faktiski kļuvuši par ķīlniekiem, uz kuru rēķina bankas risina savas problēmas, pēkšņi pieprasot atmaksāt kredītsaistības vai nodrošināt papildus ķīlas. Bankas šobrīd demonstrē bezatbildīgas sadarbības praksi, mainot spēles noteikumus spēles vidū, nevis kopīgās sarunās meklējot abpusēji izdevīgus nosacījumus un ilgtermiņa sadarbību.

Gada uzvara

Atvieglota dīzeļdegvielas iegāde lauksaimniekiem. Bija nepieciešams grozīt 140 normatīvo aktu, lai mazinātu administratīvo slogu un ieviestu efektīvu sistēmu, kas ļauj saņemt atbrīvojumu no akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai tiem lauksaimniecības produkcijas ražotāji, kuri veic saimniecisko darbību, ir reģistrēti VID kā nodokļu maksātāji un par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi saņem vienoto platību maksājumu. Zemnieku saeima, strādājot kopā ar degvielas tirgotājiem, Zemkopības ministriju, Lauku atbalsta dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu ministriju, panāca vienošanos ar valdību par atvieglotas dīzeļdegvielas iegādes sistēmu lauksaimniekiem. Par akcīzes nodokļa administrēšanas atvieglošanu lauksaimnieki runāja jau daudzus gadus. Beidzot ir ieviesta efektīva sistēma – lauksaimnieki 100l/ha dīzeļdegvielas var iegādāties bez akcīzes nodokļa un nav jātērē resursi, krājot čekus, VID tos pārbaudot, un jāgaida, kad valsts atmaksās nomaksāto akcīzes nodokli.

Gada notikums

Kooperācijas attīstība. Piena kooperatīviem dod zaļo gaismu sava piena pārstrādes ceha celtniecībai. 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas zemnieki ir gatavi kopējam darbam, pievienotās vērtības „noturēšanai” zemnieku rokās un sabalansētai peļņas sadalei.

Gada vilšanas

Reformas apstājušās. Valsts institūcijas ātri pielāgojušās „krīzes” situācijai un netiek turpinātas pārdomātas reformas, kas nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldi un investīciju ieguldījumu.

Gada nejēdzība

Latvijā nekopta un aizaugusi ir lauksaimniecības zeme 370 000 hektāru platībā.

Latvija neizmanto savu resursu, šobrīd ir bažas, ka tas kārtējo reizi var atsaukties uz tiešmaksājumu aprēķinu kārtību. Jau šobrīd mēs saņemam zemākos maksājumus references dēļ, vai tiešām atkal uzkāpsim uz tā paša „grābekļa” un vilksimies Eiropas astē nākamos 7 gadus?! Šobrīd ir jāiegulda viss spēks un enerģija, lai sekmētu mūsu resursa – zemes izmantošanu ražošanā. Platības, pa kurām ir iespējams saņemt platībmaksājumus, mums gadu gaitā ir palielinājušās - ja 2004. gadā bija pieteikti 1,3 miljoni hektāru, tad šogad pieteikto platību apmērs ir jau 1,56 miljoni hektāru, bet vēl joprojām nozīmīgas platības netiek izmantotas ražošanā.

Gada pavērsiens

Latvijā 26% cilvēku dzīvo trūkuma ēnā – liecina ES statistikas biroja publiskotie dati,un lielai daļai iedzīvotāju tēriņi par pārtiku sastāda trešdaļu no ienākumiem, kas ir ievērojami vairāk nekā citās ES valstīs. Viens no risinājumiem mazturīgo iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai ir PVN likmes samazināšana pārtikai. Diferencētas PVN likmes pārtikai ir lielākajā daļā ES dalībvalstu, stiprinot vietējo ražotāju konkurētspēju un nodrošinot pārtikas produktu pieejamību maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Latvija, Igaunija un Dānija ir vienīgās ES valstis, kurās nav samazinātas PVN likmes pārtikai. Lauksaimnieki ir uzsākuši aktīvu diskusiju ar politiskajiem spēkiem un atbildīgajām Saeimas komisijām, lai panāktu PVN pazeminātās likmes ieviešanu pārtikai un nodrošinātu kvalitatīvas pārtikas pieejamību ikvienam,īpaši maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām.

Gada pārsteigums

Jaunieši, kuri tic Latvijas lauksaimniecības nākotnei un ar pārliecību savu dzīvi saista ar saimniekošanu laukos. Sandras Kalnietes izsludinātā balva jaunajiem lauksaimniekiem ļāvusi ielūkoties jauniešu saimniecībās dažādās Latvijas malās. Lauksaimnieki ir pārliecināti, ka tieši šie jaunieši, kuri izvēlējušies palikt un smagi strādāt, apsaimniekojot Latvijas laukus, nekurnot, bet meklējot radošus risinājumus, ir pelnījuši atzinību, ne tikai tādēļ, ka šobrīd Latviju pamet tūkstošiem cilvēku, bet arī tādēļ, ka visā Eiropā lauksaimnieki „noveco” un ir nepieciešams iesaistīt jaunatni pārtikas ražošanā. Latvijas lauksaimnieku lepnums – jaunais lauksaimnieks – tiks apbalvots Lielajā Lauksaimnieku ballē 15. janvārī Jelgavas pilī.

Gada nedraugs

Bankas. Lai arī bankas pašas apgalvo, ka lauksaimnieki ir visstabilākie un uzticamākie maksātāji, zemnieki faktiski kļuvuši par ķīlniekiem, uz kuru rēķina bankas risina savas problēmas, pēkšņi pieprasot atmaksāt kredītsaistības vai nodrošināt papildus ķīlas. Bankas šobrīd demonstrē bezatbildīgas sadarbības praksi, mainot spēles noteikumus spēles vidū, nevis kopīgās sarunās meklējot abpusēji izdevīgus nosacījumus un ilgtermiņa sadarbību.

Gada izaicinājums

Diskusijas uzsākšana par Kopējo Lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada. Latvijas aktivitāte Eiropas Komisijas (EK) publiskajā diskusijā par KLP pēc 2013. gada, kurā varēja piedalīties ikviens ES iedzīvotājs, Eiropu pārsteidza un lika pamanīt netaisnību, ka Latvijas lauksaimnieki saņem zemākos tiešmaksājumus Eiropā. Zemnieku Saeima turpina aktīvu dialogu ar Zemkopības ministriju, valdību un sadarbības partneriem Eiropā un ir pārliecināta, ka Eiropas Kopējā Lauksaimniecības politikā nepieciešama stratēģiska reforma, nevis tikai politikas pārskatīšana un ka lauksaimniecībai ir milzīga loma Eiropas tautsaimniecības nākotnē - lai arī tās galvenā loma ir pārtikas nodrošinājums, taču tieši saimniekošana laukos ir lauku ekonomiskās un dzīves kvalitātes stabilitātes garants. Spēja pārliecināt un neatlaidība arī turpmāk būs lauksaimnieku organizāciju sabiedrotās, lai kopīgi ar valsts pārstāvjiem Eiropas institūcijās cīnītos par Latvijas interesēm.

Gada cilvēks lauksaimniecībā

AnnaVītola – Helviga, Lauku Atbalsta Dienesta (LAD) direktore. Laikā, kad valsts institūcijas ir kūtras reformām, LAD vadība meklē inovatīvus un efektīvus risinājumus. Mobilizējot spēkus un izstrādājot efektīvu sistēmu, LAD pāris mēnešu laikā apsekoja neapstrādātās zemes, kas ļauj pašvaldībām gūt NIN ienākumus aptuveni LVL 1,3 milj. apmērā un precīzus datus par neapsaimnieko zemi, kas netiek izmantota ražošanā. Kā arī nepilna pusgada laikā spēja ieviest un koordinēt jauno dīzeļdegvielas iegādes lauksaimniekiem administrēšanas sistēmu.