Horizontālās agrobiznesa

Latvijas lauksaimniecības specializētie atašeji un Latgales un Vidzemes reģiona lauku saimnieki pārrunā Kopējās lauksaimniecības politikas ietekmi uz saimniekošanu attālos reģionos

Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeima (ZSA)
25.08.2011

Ņemot vērā lauksaimnieku un valsts pārstāvju Briselē dienas kārtības prioritāti - Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma pēc 2013. gada, Zemnieku Saeima (ZSA) sadarbībā ar Valsts Lauku tīklu aicināja Latvijas specializētos atašejus lauksaimniecības jautājumos Briselē iepazīšanas braucienā uz attālajām Latvijas reģionu saimniecībām. Latgales un Vidzemes attālo novadu saimniecības apmeklēja Dace Arāja (lauksaimniecība), Olga Orlova (pārtikas drošība), Gundega Mičule (labturība un veterinārie jautājumi), Māris Bērziņš (zivsaimniecība & meži), Linda Tellgrena (Lauku attīstības jautājumi) un Aivars Graudiņš (Krievijas atašejs par visiem lauksaimniecības jautājumiem).

Lauksaimniecība un pārtikas industrija un ražošana dod ievērojamu ieguldījumu ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas ekonomiskajā izaugsmē un nodarbinātībā. Nevar noliegt, ka Eiropas kopējā lauksaimniecības politika ir sekmējusi strauju lauksaimniecības nozares modernizāciju Latvijā un pielāgošanos tirgus ekonomikai. Tomēr, Latvijas lauksaimniekiem nācies cīnīties nevienlīdzīgas konkurences apstākļos, jo, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos atbalsta maksājumus, investē milzīgas summas, lai īsā laikā sasniegtu Eiropas tehnoloģisko līmeni ražošanā un atbilstu stingrajām Eiropas Savienības kvalitātes prasībām, un nodrošinātu Latvijas patērētājam kvalitatīvu un drošu pārtiku.

Laikā, kad visa pasaule atzīst, ka pasaulē pārtikas trūkums tikai palielināsies, Eiropas Komisijas priekšlikums samazināt nākamā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam kopējo budžetu lauksaimniecības sektoram par ~6% lauksaimniekiem nav pieņemams, taču vēl svarīgāk ir pašu Eiropas valstu starpā izlīdzināt konkurences nosacījumus, veidojot taisnīgāku politiku. Lauksaimniecības atašeji un zemnieki diskutēja, kādēļ lauksaimniekiem tik būtiski vienādi spēles noteikumi visā Eiropā un kādēļ Baltijas zemnieki izvirza prasību atbalsta maksājumiem par hektāru noteikt ne mazāk kā 90% vidējās Eiropas Savienības atbalsta likmes.

KLP pēc 2013. gada jābūt vērstai uz lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanu un palielināšanu, laukiem kā pievilcīgas dzīves vides saglabāšanu un attīstību. „Latvijas lauksaimnieki ir spējīgi veidot uz zināšanām un tehnoloģijām balstītu, ilgtspējīgāku izaugsmi, eksportspēju, nodrošināt sabiedrības vajadzības pēc kvalitatīvas un drošas pārtikas, un veicināt dzīves kvalitātes paaugstināšanos lauku reģionos, taču jālīdzsvaro nevienlīdzīgas konkurences situācija pašu Eiropas Savienības dalībvalstu starpā”, pēc saimniecību apskates un diskusijām ar zemniekiem stāsta ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Diskutējot par pārtikas kvalitātes standartiem un pieejamības nodrošināšanu patērētājiem, Latvijas lauksaimnieki atzīst, ka Eiropas prasības ir pārāk striktas un to ievērošana rada gan milzīgu administratīvo slogu, gan mazina pašas Eiropas produktu konkurētspēju pret pasaules tirgus pārtikas produktiem. Zemnieki ir pārliecināti, ka reformai jānotiek pēc būtības, tādai, kas veicinātu lauksaimniecisko ražošanu. Nedrīkst pieļaut vēl stingrāku prasību noteikšanu, kas vēl skarbāk ietekmētu Eiropas kopējo konkurētspēju pasaules pārtikas tirgū. Lai nodrošinātu pārtiku aizvien pieaugošajam cilvēku skaitam pasaulē, nepieciešamas gudras ilgtermiņa investīcijas lauksaimniecībā, īpaši attīstības valstīs, kā arī kapacitātes celšana, lai mudinātu lauksaimniekus saimniekot efektīvāk.

Valsts pārstāvjiem no Briseles, kas devās iepazīties ar lopkopības, mežizstrādes, zivsaimniecības, dārzeņkopības, briežu audzēšanas un tūrisma, kā arī maizes ražošanas saimniecībām, pievienojās arī viens no Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA līderiem, tās viceprezidents, vienlaikus arī Somijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju un meža īpašnieku savienības prezidents Juha Martila.

COPA viceprezidents atzina, ka ES atbalsts pārtikas ražošanas procesam ir ļoti nozīmīgs. Taču palīdzībai esot jānāk arī no Eiropas reģionālā attīstības fonda un citiem avotiem. Juha Martila uzskata, ka palīdzēt Baltijas valstu, kā arī Somijas, Vācijas un citu ES valstu lauksaimniekiem var produktivitātes kāpināšana. Taču svarīgākais Baltijas valstu uzdevums, viņaprāt, ir paaugstināt pievienoto vērtību un kvalitāti pārtikas ražošanas procesā, lai pircēji izvēlētos tieši pašu ražoto preci. COPA viceprezidents arī norādīja, ka ne mazāk būtiski ir domāt, kā mēs varam konkurēt ar pieaugošo importu no trešajām valstīm, ar kādām cenām šie produkti mūsu tirgū ienāk. Pēdējos gados esam piedzīvojuši neiedomājamas cenu svārstības faktiski visiem lauksaimnieciskās produkcijas veidiem, un tas lauksaimniecības stabilitātei un prognozējamībai nav nācis par labu. Martila uzskata, ka problēma ir ne tikai pasaules pārtikas tirgus ietekme, bet pašā Eiropas valstu pārtikas ķēdē un, galvenokārt, pārstrādē un mazumtirdzniecībā.

„Mums ir būtiski parādīt ekspertiem no citām ES dalībvalstīm, kā mūsu lauksaimnieki strādā ar sev pieejamajiem resursiem un saražo kvalitatīvu produkciju gan iekšējam tirgum, gan eksportam. Diemžēl izmaksu samazinājums bieži ir uz darbaspēka atalgojuma rēķina, kas veicina iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka ES atbalsts gan tiešmaksājumu, gan dažādu fondu ietvaros ir nozīmīgs atbalsts lauku iedzīvotājiem saimniekošanas uzsākšanai, modernizācijai un lauku vides sakārtošanai, kurā pašiem ir vēlme ne tikai strādāt, bet arī dzīvot”, atzīmē Nora Lapiņa, lauksaimnieku organizāciju ES lietu koordinatore.

Šādas lauksaimnieku atašeju iepazīšanās vizīte ar Latvijas zemnieku saimniecību daudzveidību un padziļinātu Latvijas lauksaimniecības jautājumos specializēto atašeju izpratni par reālo situāciju Latvijas laukos un nepieciešamajiem pasākumiem efektīvai Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai ES, pēc Zemnieku saeimas iniciatīvas tiek organizētas jau trešo gadu.

„Ir svarīgi, lai cilvēki, kas diendienā aizstāv valsts nacionālās intereses, redz praktisko ikdienu saimniecībās, lai viņiem ir iespēja iepazīt Latvijas lauksaimniecības dažādību, problēmas un iespējas, ko redz zemnieki, kas savu dzīvi veltījuši zemes apsaimniekošanai un pārtikas ražošanai, īpaši šobrīd, kad turpmāko mēnešu laikā faktiski izšķirsies Latvijas lauksaimniecības nākotne”, brauciena organizēšanu pamato Maira Dzelzkalēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.

Zemnieku Saeima (ZSA)

x

Paroles atgadināšana