Horizontālās agrobiznesa

Lauksaimnieki piketē Briselē un Rīgā

Kā ziņots (sk. rakstu http://www.agropols.lv/?menu=27&newsid=95038), 12. oktobrī Briselē un vienlaicīgi arī Rīgā notika zemnieku pikets pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem.

Briselē piketējošos Latvijas un Baltijas valstu zemniekus negaidot uz sarunām uzaicināja Eiropas lauksaimniecības komisārs Dačians Čološs. Tika lūgti pa diviem pārstāvjiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. No Latvijas pie komisāra devās biedrības "Zemnieku saeima" vadītāja Maira Dzelzkalēja un Ministru prezidenta padomnieks lauksaimniecības jautājumos Uldis Krievārs.

"Nebijām cerējuši, ka tas notiks. Tas nozīmē, ka Latvijas protesti ir sadzirdēti," sacīja Dzelzkalēja.

Čološs Eiropas Komisijas ēkā noorganizēja preses konferenci ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieku pārstāvju līdzdalību.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja piketa dalībnieks, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze, iepriekš pie piketa dalībniekiem Šūmana laukumā iznākuši visi Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā, izņemot komisāru Andri Piebalgu. "Iznāca visi - gan deputāti, gan Valsts prezidents, gan zemkopības ministrs, vienīgi Piebalga kungs neatrada laiku, lai gan viņš atrodas patlaban šajā pašā ēkā."

Lauksaimniecības politika ir kompromisu māksla, tādēļ nav iespējams solīt pildīt visas Latvijas zemnieku prasības, Rīgā piketējošajiem lauksaimniekiem norādīja EK Lauksaimniecības politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Villijs Šulcs-Grēve.

"Tā ir kompromisu politika, un rezultāts būs politisks risinājums. Patlaban sarunās ir tikai sākums. Mēs saprotam Latvijas lielo problēmu par tiešmaksājumiem, tomēr jāraugās arī uz citām dalībvalstīm, uz viņu situāciju. Jārēķinās, ka Latvijai pieejami arī citi atbalsti, kuri līdzsvaro situāciju," sacīja Šulcs-Grēve.

Piketa dalībnieki, skandējot saukli "Vienlīdzību!", nodeva Eiropas ierēdnim 12 nevalstisko organizāciju parakstītu deklarāciju, kas aicina pārskatīt tiešmaksājumu sadali.

Savukārt EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka piketa dalībniekiem solīja darīt visu, lai Briselē darītu zināmu "zemnieku sašutumu".

"Citām nozarēm vajadzētu mācīties no jums, kā paust savu viedokli. Darīsim visu, lai jūsu balss tiktu sadzirdēta, un nogādāsim visu nepieciešamo informāciju Briselē. Tomēr vēl ir laiks, lai Eiropas Parlaments ņemtu vērā jūsu sašutumu," sacīja Šteinbuka.

Protestējot pret EK priekšlikumiem un nemainīgo situāciju saistībā ar nevienlīdzīgajiem platību maksājumiem, Briselē un Rīgā vienlaicīgi notiekošajā zemnieku akcijā piedalījās vairāk nekā 500 Latvijas lauksaimnieku.

Lai gan Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais lauksaimniecības reformas priekšlikums joprojām paredz Latvijas zemnieku diskrimināciju, jāmeklē iespējas koordinēti ietekmēt galīgā lēmuma pieņemšanu, kas paredzēts nākamgad, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

"Priekšlikums neatšķiras no vasarā prezentētā piedāvājuma, jo reālajos skaitļos mūsu lauksaimnieki turpinās saņemt mazākos tiešos maksājumus Eiropā. Tas nav taisnīgi, taču nekādā gadījumā ne zemnieki, ne politiķi nedrīkst nolaist rokas, jo tikai tagad pa īstam sākas lielais darbs. Jāmeklē iespējas ietekmēt reformu Latvijai labvēlīgā veidā," norādīja Kalniete.

Deputāte 12. oktobrī Briselē organizēja Baltijas valstu deputātu sanāksmi, kurā sagatavota deklarācija Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām. Tajā uzsvērta nepieciešamība izlīdzināt tiešos maksājumus, lai neviens zemnieks nesaņemtu mazāk par 80% un vairāk par 120% no Eiropas Savienības (ES) vidējā maksājuma par hektāru, prasība aprēķināt tiešos maksājumus, balstoties uz objektīviem kritērijiem, un aicinājums jauno sistēmu ieviest pēc iespējas ātrāk.

"Arī Latvijas valdībai jāturpina aktīvi meklēt sabiedrotos starp dalībvalstu valdībām. Aktīvāk jāstrādā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju, jo tikai kopā varam ietekmēt reformas iznākumu," sacīja Kalniete.

Kā ziņots, tiešos maksājumos EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām dalībvalstīm, kuras tagad saņem atbalstu virs vidējā maksājumu līmeņa - 186 latiem par hektāru -, uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zemākos atbalstus, Latvijai paredzot papildus saņemt klāt tikai apmēram 35 latus. Taču Latvijai šis priekšlikums nav pieņemams, jo tādējādi tiek diskriminēti vietējie zemnieki, veidojot nevienlīdzīgu konkurenci. Latvijas puse uzskata, ka tiešie maksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.

EK jau 29. jūnijā izteica priekšlikumu nākamajam septiņu gadu budžeta periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kurā lauksaimniecības politikas finansēšanai paredzēts izlietot gandrīz 387 miljardus eiro jeb 271 miljardu latu, kas ir aptuveni 36% no kopējā ES budžeta.

Plānots, ka ES dalībvalstu ministri priekšlikumus pirmo reizi apspriedīs 20. oktobrī, bet galīgais lēmums dalībvalstu vadītājiem un Eiropas Parlamentam būs jāpieņem līdz 2013. gada sākumam, lai 2014. gada 1. janvārī visi jaunie noteikumi varētu stāties spēkā.