Horizontālās agrobiznesa

Latvijas pārstāvji Briselē demonstrē saskaņotu darbu

Šīs nedēļas nogalē Briselē notika ES augstāko amatpersonu konference par Eiropas Savienības (ES) budžetu nākošajam plānošanas periodam - 2014.-2020. gadam.

Konferenci organizēja Polijas prezidentūra, EK un Eiropas Parlaments. Pasākumā piedalījās nacionālo valdību un parlamentu pārstāvji, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti un ES institūciju pārstāvji, un tā mērķis bija veicināt plašu diskusiju par EK 29. jūnijā publicēto priekšlikumu ES daudzgadu finanšu ietvaram nākamajiem septiņiem gadiem.

Eiropas lauksaimnieku vārdā uzrunāt EK un EP amatpersonas, nacionālo valdību pārstāvjus un EP un ES institūciju pārstāvjus, kas turpmāk lems par ES budžetu 2014-2020. gadam, lauksaimnieku jumtorganizācija COPA-COGECA deliģēja Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju.

M. Dzelzkalēja amatpersonām vēlreiz atgādināja, ka KLP nodrošina spēcīgu lauku ekonomiku. Apmēram 40 miljoni cilvēku strādā lauksaimniecības pārtikas nozarē - gandrīz 30 miljoni lauku saimniecībās. Lauksaimnieki arvien vairāk un vairāk rūpējas par ilgtspējīgu zemes izmantošanu, vides un lauku ainavu saglabāšanu. Bez lauksaimniekiem nākotnē var nebūt ne jauko Alpu ganību, ne atklātu ainavu Ziemeļeiropā. Tomēr zemnieku ienākumi ir tikai 50% no vidējiem ienākumiem Eiropas Savienībā un liela daļa no šiem ienākumiem ir atkarīgi no KLP. Bet viņi būs jāpielāgojas jauniem klimatiskajiem un tirgus apstākļiem aicināja,

Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece savā runā uzsvēra, ka Latvija jau veikusi bargus nacionālā budžeta konsolidācijas pasākumu un apzinās budžeta mazināšanas ietekmi uz ražošanu un uzņēmējdarbības attīstību. Tādēļ lēmuma pieņēmējus aicināja pirms ES budžeta ietvara 2014-2020 pieņemšanas izpildīt mājas darbu: „Izlīdzināta dzīves kvalitāte, godīga tirdzniecība un brīvs iekšējais tirgus ir galvenie stūrakmeņi Eiropā. Tagad, kad ekonomiskā situācija visiem Eiropā šķiet ļoti nestabila - mums ir vajadzīga politika, kas veicina stabilitāti un atjaunotu uzticību! Ir jāatzīst nozīmīgā loma kādu kopējā lauksaimniecības politika var spēlēt. Mums ir vajadzīgi risinājumi, kas ļauj lauksaimniekiem uzlabot efektivitāti - risinājumiem, kas ir videi draudzīgi, bet arī ceļ produktivitāti un rentabilitāti un abiem KLP pīlāriem ir jārisina šī problēma. Eiropas lauksaimnieki vēlas taisnīgu un godīgu attieksmi. Tiešajiem maksājumiem ir jābūt vienādiem starp visiem lauksaimniekiem Eiropā. Ir jāatsakās no vēsturiskajām referencēm un maksājumu sasaistīšanas ar ražošanu, ne tikai valstu iekšienē,bet arī starp dalībvalstīm. Un nav pieļaujams pārejas periods desmitgadu garumā”, akcentēja Maira Dzelzkalēja.

Latviju konferencē pārstāvēja arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, kurš asi kritizēja EK priekšlikumu par Kohēzijas politikas atbalsta samazinājumu 20% apmērā, informēja ĀM Preses un informācijas nodaļas pārstāvji.

ĀM valsts sekretārs uzsvēra, ka nav pieņemams šādi sodīt dalībvalsti, kas ir veiksmīgi veikusi drastiskus nacionālā budžeta konsolidācijas pasākumus, rūpīgi ievēro fiskālo disciplīnu, īsteno ekonomikas atveseļošanas programmas nosacījumus un joprojām ir starp līderēm ES fondu finanšu apguves rādītājos. A.Teikmanis norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji šobrīd ir pelnījuši Eiropas kopienas solidaritāti, nevis pliķi sejā.

Tāpat A.Teikmanis pauda vilšanos par EK priekšlikumu Kopējās lauksaimniecības politikas jomā, jo tas piedāvā tikai ,,kosmētisku’’ resursu pārbīdi novecojušas un ierūsējušas politikas rāmī. A.Teikmanis aicināja rast gribasspēku beidzot izrauties no vēstures važām un pakļaut tiešmaksājumu apjomus aktuāliem un objektīviem kritērijiem, tādējādi paredzot vienlīdzīgus un taisnīgus nosacījumus visiem ES lauksaimniekiem vienotajā tirgū.

Kā jau agrāk ziņots (sk. rakstu http://www.agropols.lv/?menu=24&newsid=95032), Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

Diskusijas šajā nozīmīgajā pasākumā bija labs piemērs tam, kā Latvijai ir jāstrādā, lai panāktu izvirzīto mērķi, jo valsts oficiālais viedoklis pilnībā saskanēja ar nevalstiskā sektora pausto viedokli, tādējādi būtiski pastiprinot katru pateikto vārdu. Tas piespieda ES budžeta komisāru Janušu Levandovski savās atbildēs publiski taisnoties un skaidrot Baltijas situāciju.